Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu studentu korporācijas (vācu: Deutsch-Baltische Studentenverbindungen) ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā. Savu izcelsmi tās saista ar Tērbatas Universitātē, Rīgas Politehniskajā institūtā un Latvijas Universitātē piereģistrētajām studentu korporācijām, kas pēc vācbaltiešu piespiedu izceļošanas 1939. gadā tika likvidētas un pēc Otrā pasaules kara atjaunotas kā Concordia Rigensis pie Hamburgas Universitātes und Curonia Goettingensis pie Getingenes Universitātes. Tartu Universitātes korporāciju biedri Minhenē nodibināja Fraternitas Dorpatensis zu München, Corona Dorpatensis pie Marburgas Universitātes un Hanseatia Dorpatensis Frankfurtē pie Mainas.

Vēsture

Senās korporācijas vācu universitātēs

Kurzemnieku novadniecībai piederīga Getingenes Universitātes studenta tērps 18. gadsimtā.

Zināms, ka studenti no Kurzemes un Zemgales hercogistes jau 18. gadsimtā vācu universitātēs veidojuši novadnieku biedrības (Landsmannschaft). Piemēram, Getingenes Universitātē 1772., 1778. un 1780. gadā pieminēta Kurzemnieku novadniecība (Landsmannschaft der Kurländer), kuras piederīgie valkājuši zilus svārkus ar sarkanu vesti un biksēm, pie kam svārku apkakles un vestes apmales bijušas dzeltenā krāsā. Kokarde bijusi baltā krāsā.^[1] Universitāšu pilsētās 18. gadsimta sākumā izveidojās arī brīvmūrnieku studentu ložas, kas ietekmēja korporāciju tradīciju veidošanos.^[2] Kurzemnieks Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) bijis uzņemts Halles ložā "Pie trīs zelta atslēgām" (Zu den drei goldenen Schlüsseln), pēc atgriešanās dzimtenē viņš 1754. gadā kļuva par pirmo Jelgavas ložas meistaru. Ložā darbojās daudzi Kurzemes augstmaņi, kas bija atgriezušies dzimtenē pēc studijām Vācijas universitātēs.

Tērbatas Universitātes studentu menzūra starp Livonia (pa kreisi) un Curonia (pa labi) korporācijām (ap 1820).

Pirmā zināmā vācbaltiešu studentu korporācija bija 1801. gadā Jēnas Universitātē un 1804. gadā Getingenes Universitātē tapusī, bet 1810. gadā Heidelbergas Universitātē dibinātā Corps Curonia ("Kurzemes korporācija"). Kurzemes studentu korporācija darbojās arī Berlīnes, Bonnas un Leipcigas universitātēs. Visās šajās universitātēs Kurzemes studenti nēsājuši zaļi-zili-baltās krāsas, bet kā devīze lietots sauklis "Tam draugam draugs!" (TDD) latviešu valodā.

Tērbatas Universitātē

Vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedru grupa Tērbatā.

1802. gadā dibinātajā Tērbatas Universitātē 1808. gadā no vācu universitātēm pārcēlušies Kurzemes guberņas studenti nodibināja korporāciju Curonia. Savas novadniecības pēc kuroņu parauga izveidoja arī Igaunijas guberņas studenti (Estonia, 1821), Vidzemes guberņas studenti (Livonia, 1822) un Rīgas studenti (Fraternitas Rigensis, 1823). 1834. gadā dibinātajā Tērbatas Šaržēto konventā (Dorpater Chargierten-Convent) bija pārstāvētas šādas korporācijas:

Curonia (1834—1921), vācbaltiešu
Estonia (1834—1939), vācbaltiešu
Livonia (1834—1939), vācbaltiešu
Fraternitas Rigensis (1834—1921), vācbaltiešu
Ruthenia (1850—1857), krievu
Baltica (1850—1856), vācbaltiešu
Fraternitas Academica Dorpatensis (1857—1861), vācbaltiešu un latviešu
Fraternitas Academica (1881—1891, 1918—1939), vācbaltiešu
Arminia Dorpatensis (1865—1866), vācbaltiešu
Neobaltia (1879—1939), vācbaltiešu
Lettonia (1882—1905), latviešu
Tarbatonia (1884—1887), vācbaltiešu
Teutonia (1912—1915, 1918), vācbaltiešu
Baltonia (no 1894), vēlāk Fraternitas Pharmaceutica (1932—1939), vācbaltiešu

Konventā nekad netika uzņemta 1828. gadā dibinātā poļu studentu korporācija Polonia, 1854. gadā dibinātā vācbaltiešu Fraternitas Dorpatensis un daudzās igauņu un latviešu studentu korporācijas.

Pēterburgas Universitātē

1847. gadā Pēterburgas Universitātē izveidojās vācbaltiešu studentu korporācija Nevania, 1909. gadā Fraternitas Hyberborea, kas 1918. gadā kā Fraternitas Normannia atjaunota Tērbatas Universitātē.

Rīgas Politehnikumā

Korporācijas Rubonia konventa mītne Pulvertornī Vecrīgā.

Rīgas Šaržēto konventa korporāciju ģerboņi.

1862. gadā dibinātajā Rīgas Politehnikumā izveidojās Fraternitas Baltica (1865), Concordia Rigensis (1869), Rubonia (1875) un Fraternitas Marcomannia (1902), kas pārcēlās uz Maskavas Universitāti. Tās kopā ar latviešu, igauņu, krievu un poļu korporācijām ietilpa 1871. gadā dibinātajā Rīgas Šaržēto konventā (Rigaer Chargierten-Convent).

Fraternitas Baltica (dib. 1865), vācbaltiešu
Concordia Rigensis (1869), vācbaltiešu
Rubonia (1875), vācbaltiešu
Arkonia (1879), poļu
Fraternitas Arctica (1880), krievu
Selonija (1880), latviešu
Veletia (1883), poļu
Vironia (1900), igauņu
Talavia (1900), latviešu

Baltijas Tehniskajā augstskolā

1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina Baltijas hercogistes suverenitāti. 1918. gada septembrī Rīgā sāka darboties Baltijas Tehniskā augstskola (Baltische Technische Hochschule), pie tās atsākās vācbaltiešu un latviešu korporāciju darbība. Baltijas Tehniskajā augstskolā atjaunoja darbību Rīgas šaržēto konvents (Rigaer Chargierten-Convent). Kad 1918. gada novembrī Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja formēja savu zemessardzi, tajā kā brīvprātīgie pieteicās arī vācbaltiešu korporāciju locekļi. 7. decembrī Latvijas Pagaidu valdība un Vācijas valdības ģenerālpilnvarotais Augusts Vinnigs vienojās, ka šī zemessardze ar nosaukumu „Latvijas zemes sargi“ (Lettländische Landeswehr) kļūs par Latvijas valsts bruņotajiem spēkiem. Administratīvi tie bija pakļauti Latvijas Republikas Apsardzības ministram Jānim Zālītim, bet apgādes un militārā ziņā - Vācijas okupācijas spēku vadībai. Neilgi pēc Rīgas ieņemšanas LSPR valdība 1919. gada 8. februārī Baltijas Tehnisko augstskolu likvidēja un izveidoja Latvijas Augstskolu.

Latvijas Universitātē

Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas 1919. gadā tika nodibināts Prezidiju Konvents (P!K!), 1920. gadā tika atjaunota agrāko RPI korporāciju darbība. 1921. gadā uz Rīgu pārcēlās vairākas Tērbatas vācbaltiešu korporācijas. 1930. gadu sākumā vācbaltu korporācijas demonstratīvi izstājās no P!K!, protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. Tāpēc ar LU padomes lēmumu tās tika slēgtas kā korporācijas un turpināja pastāvēt kā biedrības, saglabājot korporācijas iekšējo uzbūvi. Vācbaltiešu korporācijas atjaunoja Rīgas Šaržēto konventu. Līdz Otrajam pasaules karam LU dabojās šādas vācbaltiešu studentu korporācijas:

Concordia Rigensis (1920—1939)
Curonia (1921—1939)
Fraternitas Baltica (1920—1939)
Fraternitas Rigensis (1921—1939)
Gotonia (1922/1927—1939)
Rubonia (1920—1939)

Atjaunošana Vācijas universitātēs

Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vācbaltiešu studenti pārcēlās uz Vāciju, kur Jēnas Universitātē izveidojās Curonia konventa atzars, kas pastāvēja līdz 1934. gadam. Berlīnes Universitātē darbojās Tērbatas korporācijas Fraternitas Academica meitas konvents (1921-1931), Dancigas Universitātē Fraternitas Dorpatensis meitas konvents (1922-1930), bet Rīgas korporācijas Rubonia meitas konvents no 1924. gada darbojās Minhenes Universitātē. Šo korporāciju atzaru darbība izsīka pēc tam, kad emigrējušie vācbaltieši beidza savas studijas.

Pēc Otrā pasaules kara Vācijas universitātēs studējošie Latvijas izcelsmes vācbaltiešu studenti atjaunoja korporācijas Concordia Rigensis Hamburgā un Curonia Goettingensis Getingenē, kuras uzņēma vācu studentu korporāciju apvienībā Kösener Senioren-Convents-Verband. Minhenē darbojās Fraternitas Dorpatensis konvents, 1947. gadā Marburgas Universitātē nodibināja jaunu korporāciju Corona Dorpatensis, 1954. gadā Frankfurtes pie Mainas Universitātē Hanseatia Dorpatensis.^[3] Tībingenes Universitātē no 1951. līdz apmēram 1970. gadam pastāvēja Contubernium Dorpatense. Marburgas un Tībingenes korporācijas nespēja piesaistīt studentus savām organizācijām un panīka.

1951. gadā tika dibināta Baltiešu Filistru biedrība (Baltischer Philisterverband, B!Ph!V!), kas savu izcelsmi sasita ar 1808. gadā dibināto Curonia.

Mūsdienās

Kopš 1964. gada notiek regulāri Baltijas Tautu komerši (Baltische Völkerkommerse), kurā pēc komerša notiek arī balle un svinīgais akts.^[4] Kopš 1991. gada Baltijas Tautu komerši notika pārmaiņus Vācijā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. Vienā no lielākajiem komeršiem — 2003. gada 40. Baltijas Tautu komeršā Tartu piedalījās 53 baltiešu korporācijas.

Pēc Baltijas valstu un Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai Baltijas Tautu komerši notikuši Rīgā (1995, 1998, 2001, 2004, 2007, 2010, 2014, 2018), Hamburgā (1996, 2005, 2016), Getingenē (1999, 2008), Tartu (1994, 1997, 2003, 2006, 2009, 2013, 2017), Tallinā (2000), Varšavā (2011), Minhenē (2002, 2012) un Gdaņskā (2015). Nodibināta sabiedriska organizācija "Tilts uz Baltiju" (Förderkreis Brücke zum Baltikum).^[5]

Literatūra

Wolfgang Wachsmuth: Wesen, Aufbau und Bedeutung der ehemaligen deutsch-baltischen studentischen Korporationen. Einst und Jetzt, Jahrbuch des Vereins für corpsstudentische Geschichtsforschung, Bd. 1 (1956), S. 45–60.
Kārlis Dzirkalis: Die lettischen Corps einst und heute. Einst und Jetzt, Bd. 9 (1964), S. 91–103 mit Abb. nach S. 104.
Baltische Gesellschaft in Deutschland (Hg.): Baltisches Burschentum. Die studentischen Korporationen der Deutschbalten, Esten und Letten einst und jetzt, redigiert von Hans von Rimscha. Heidelberger Gutenberg-Druckerei 1968.
Otto von Grünewaldt: Baltisches Burschenleben – Erinnerungen an die Studentenzeit in Dorpat, WJK-Verlag, Hilden 2003. ISBN 3-933892-60-0.
Kurt U. Bertrams (Hg.): Student in Dorpat. WJK-Verlag, Hilden 2004. Bd. I ISBN 3-933892-67-8, Band II, ISBN 3-933892-68-6.
Otto Kraus: Deutsch-baltische Corps, in: Handbuch des Kösener Corpsstudenten, Bd. I, Würzburg 1985.
Dietrich G. Kraus: Baltisches Burschentum in Dorpat und Riga. Jahrbuch des baltischen Deutschtums, Band XLV (1998).
Walter L. Lange: Ein Studentenbrief aus dem Jahre 1866 aus Riga. Einst und Jetzt, Bd. 22 (1977), S. 151–155.
Schack-Steffenhagen: Die Convente der Curonia an den Universitäten Deutschlands 1801–1803., in: Festschrift der Curonia. Bonn 1958.
Holger Schwill: Baltische Kneipe in der Hauptstadt. Alte Herren in der Hauptstadt erlebten Studententum des Ostseeraums. Corps Magazin 2/2008, S. 33.
Kristin Lillemäe, Malle Kuum, Reet Bender: 50 aastat Balti Rahvaste Kommersse/50 Years of Baltic Commerses. Tartu: Korporatsioon Indla. (2013), 263 lk.

Ārējās saites

Atsauces

↑ Hans Becker von Sothen: Die Göttinger Verbindungen und ihre Farben 1800 bis 1833. Dargestellt anhand zweier Stammbuchblätter, in: Einst und Jetzt. Jahrbuch 1994 des Vereins für corpsstudentische Geschichtsforschung, Stamsried 1994, Seite 191.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40 952. sleja.
↑ Michael Garleff, Jürgen von Hehn, Georg von Rauch, Wilhelm Lenz, Baltische Historische Kommission: Geschichte der deutschbaltischen Geschichtsschreibung, Böhlau, Köln 1986, 166
↑ Jasper von Altenbockum: Baltischer Völkerkommers. Ex est! Schmollis! Fiduzit! In: Frankfurter Allgemeine 16. Juni 2008
↑ «Brücke zum Baltikum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 14. maijā.

[1] Hans Becker von Sothen: Die Göttinger Verbindungen und ihre Farben 1800 bis 1833. Dargestellt anhand zweier Stammbuchblätter, in: Einst und Jetzt. Jahrbuch 1994 des Vereins für corpsstudentische Geschichtsforschung, Stamsried 1994, Seite 191.

[2] Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40 952. sleja.

[3] Michael Garleff, Jürgen von Hehn, Georg von Rauch, Wilhelm Lenz, Baltische Historische Kommission: Geschichte der deutschbaltischen Geschichtsschreibung, Böhlau, Köln 1986, 166

[4] Jasper von Altenbockum: Baltischer Völkerkommers. Ex est! Schmollis! Fiduzit! In: Frankfurter Allgemeine 16. Juni 2008

[5] «Brücke zum Baltikum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 14. maijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]