Umajādu kalifāts

Umajādu kalifāts (arābu: الخلافة الأموية‎) bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves. Umajādu kalifāts pastāvēja no 661. gada līdz 750. gadam, kad tika izveidots Abāsīdu kalifāts un Kordovas emirāts. Kalifāta pastāvēšanas laikā valdīja četrpadsmit Umajādu dinastijas kalifi: Muāvija I (661-680), Jazīds I (680-683), Muāvija II (683–684), Marvāns I (684–685), Abdelmaliks (685–705), Al Valids I (705–715), Suleimans ibn Abdelmaliks (715–716), Umars II (717-720), Jazīds II (720–724), Hišams ibn Abdelmaliks (724–743), Al-Valids II (743–744), Jazīds III (744), Ibrahims ibn Al-Valids (744) un Marvāns II (744–750). Lai gan Umajādu dinastijas dzimtā pilsēta ir Meka, kalifāta galvaspilsēta bija Damaska.

Umajādu kalifāts الخلافة الأموية‎
← 661-750 → ← → ←
Karogs
Umajādu kalifāts ap 750. gadu
Galvaspilsēta	Damaska
Valodas	arābu valoda (oficiālā) aramiešu valoda armēņu valoda berberu valodas grieķu valoda gruzīnu valoda ivrits kurdu valoda turku valoda
Reliģija	sunnītu islāms
Platība (750. gadā)	10 500 000 km²
Iedzīvotāji (7. gadsimtā)	62 000 000
Valūta	Umajādu dinārs

Skatīt arī

• Senā Persija
• Kordova (Spānija)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Umajādu kalifāts.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)