Muāvija I
Muāvija ibn Abī Sufjāns (arābu: معاوية بن أبي سفيان, Muʿāwiya ibn Abī Sufyān, dzimis 597., 603. vai 605. gadā, miris 680. gada aprīlī) bija Umajādu kalifāta izveidotājs un tā pirmais kalifs. Viņš cīnījās pret Alī ibn Abū Tālibu. 661. gadā pēc Alī nāves Muāvija apvienoja musulmaņu zemes, izveidojot Umajādu kalifātu ar tās galvaspilsētu Damaskā.
| Muāvija I | |
|---|---|
 Muāvijas I zīmogs | |
| Umajādu kalifāta kalifs | |
| Valdīšana | no 661. līdz 680. gadam |
| Pēctecis | Jazīds I |
| Pilnais vārds |
Muāvija ibn Abī Sufjāns (معاوية ابن أبي سفيان) |
| Dzimis |
597., 603. vai 605. gadā Meka |
| Miris |
680. gada aprīlī Damaska |
| Bērni |
Jazīds I Abd Allāhs Ramla (meita) |
| Dinastija | Umajādu dinastija |
| Tēvs | Abū Sufjāns ibn Harbs |
| Māte | Hinda bint Utba |
| Reliģija | islāms |
Biogrāfija
labot šo sadaļuMuāvija ir dzimis Mekā, kureišītu ģimenē. Viņa tēvs bija Abū Sufjāns ibn Harbs, kurš iestājās pret Muhameda sludināto islāmu. Precīzs Muāvijas dzimšanas gads nav zināms. Tiek pieļauts, ka viņš ir dzimis 597., 603. vai 605. gadā.
630. gados Muāvija piedalījās Sīrijas iekarošanā, kuru veica arābi. 639. gadā kalifs Umars Ibnelhatābs iecēla Muāviju par Sīrijas pārvaldnieku. Muāvijas vadībā tika izveidota Vidusjūras flote, ar kuru 647. gadā iekaroja Kipru. Pēc tam Muāvija turpināja uzbrukt Austrumromas impērijai un centās iekarot Konstantinopoli.
Pēc kalifa Osmāna Ibn Afāna nāves 656. gadā, Muāvija neatzina Alī ibn Abū Tālibu par jauno kalifu un uzsāka cīņu pret viņu. 657. gadā Muāvija cieta sakāvi, bet tas netraucēja 660. gadā iebrukt Irākas teritorijā, bet 661. gadā uzbrukt Hidžāzam, iekarojot Meku un Medīnu. 661. gada janvārī Alī ibn Abū Tālibs tika nogalināts. Muāvija I izmantoja momentu, un vēlreiz iebruka Irākā, kur jau par jauno kalifu tika ievēlēts Muhameda mazdēls Hasans Ibn Alī, piespiežot viņu padoties un politisko varu atdot Muāvijam.[1] Par jauno arābu kalifu kļuva Muāvija I un tika izveidots Umajādu kalifāts. Par Umajādu kalifāta galvaspilsētu Muāvija I pasludināja Damasku.
669. gadā Muāvija I deklarēja, ka kalifa postenis ir mantojams, lai to paturētu savā ģimenē, par troņmantnieku pasludinot savu dēlu Jazīdu I. 670. gados Muāvija I iekaroja Austrumromas impērijas teritorijas Ziemeļāfrikā; kalifāta teritorijā tika iekļauta mūsdienu Lībijas teritorija. No 674. līdz 677. gadam vairākkārtīgi centās iekarot Konstantinopoli. 678. gadā Muāvijas Vidusjūras flote tika sakauta.
Muāvija I nomira 680. gada aprīlī. Par jauno Umajādu kalifāta valdnieku kļuva Jazīds I.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Cenap Çakmak. Islam: A Worldwide Encyclopedia [4 volumes]. ABC-CLIO, 2017. 1077. lpp. ISBN 9781610692175.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Muāvija I.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |