Ukrainas reihskomisariāts

Ukrainas reihskomisariāts (vācu: Reichskommissariat Ukraine) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.

Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra).

Ukrainas reihskomisariāts pastāvēja no 1941. gada 1. septembra līdz 1944. gada sākumam, kad tā atlikušo daļu (Brestas, Kobrinas, Pinskas apriņķus) pievienoja Ostlandes reihskomisariātam. Galvenā pārvaldes pilsēta bija Rivne (vācu: Rowno). 1943. gada 1. janvārī Ukrainas reihskomisariātā bija reģistrēti 16,9 miljoni iedzīvotāju.

Teritorija

Ukrainas reihskomisariāts ziemeļos robežojās ar Ostlandes reihskomisariātu, rietumos ar Vācijas okupētās Polijas daļu (Generalgouvernement), kurā bija iekļauta Galīcija, dienvidos ar Rumānijas izveidotās Transņistrijas guberņas daļu. Pirms kara ar PSRS 1941. gada jūnijā Alfrēds Rozenbergs bija ieplānojis Ukrainas reihskomisariāta teritoriju paplašināt līdz Volgai, iekļaujot arī Lietuvas dižkunigaitijas un Zelta Ordas pakļautībā bijušās Krievijas dienvidu teritorijas, tomēr pēc Staļingradas kaujas šis plāns netika realizēts. Austrumu robeža tika pakāpeniski pārvietota:

1. no 1941. gada 1. septembra līdz Horinas upei tagadējā Rivnes apgabalā;
2. no 1941. gada 20. oktobra līdz Dņepras upei tagadējā Kijivas apgabalā;
3. no 1941. gada 15. novembra līdz Dņepras upei tagadējā Čerkasu apgabalā;
4. no 1942. gada 1. septembra iekļāva arī Dņepras kreisā krasta zemes (tagadējā Poltavas, Dņipropetrovskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā).

Administratīvais sadalījums

Ukrainas teritorija bija sadalīta četros ģenerālapgabalos (Generalbezirke), kurus vadīja ģenerālkomisāri:

• Volīnija-Podolija (Generalbezirk Wolhynien-Podolien) ar centru Luckā;
• Žitomira (Generalbezirk Shitomir) ar centru Žitomirā;
• Kijeva (Generalbezirk Kiew) ar centru Kijivā;
• Dņepropetrovska (Generalbezirk Dnjepropetrowsk) ar centru Dņepropetrovskā (no 1942. gada 1. septembra);
• Nikolajeva (Generalbezirk Nikolajew) ar centru Nikolajevā (no 1942. gada 1. septembra);
• Krima-Taurija (Generalbezirk Krim-Taurien) ar centru Melitopolē (no 1942. gada 1. septembra), kurā tomēr vilcinājās iekļaut Krimas pussalu.

Vietvārdi

Tika ieviesti daži vāciskie vietvārdi, kas bija lietoti līdz Pirmajam pasaules karam, piemēram Alexanderstadt (Zaporižja), Halbstadt (Moločanska), vai vācu koloniju nosaukumi, piemēram, Hegewald pie Žitomiras.

Literatūra

• Berkhoff, C. Harvest of Despair: Life and Death in Ukraine Under Nazi Rule. Cambridge, Mass.: Belknap Press (2004)
• Rich, N. Hitler's War Aims: The Establishment of the New Order. New York: W. W. Norton & Company (1974)