Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)

Tuvcīņas nozīme (vācu: Nahkampfspange — 'tuvcīņas sprādze') bija Trešā reiha apbalvojums Vērmahta sauszemes spēkos Otrā pasaules kara laikā. Ar to apbalvoja gan karavīrus, gan virsniekus, kas bija piedalījušies tuvcīņā noteiktu laika posmu. Apbalvojums tika izveidots 1942. gada 25. novembrī pēc Ādolfs Hitlera rīkojuma. Apbalvojumu varēja pasniegt arī citu ieroču šķiru karavīriem, tomēr lielākoties tas bija kājnieku apbalvojums. Šis apbalvojums tika pasniegts arī Luftwaffe, bet pēc neilga laika, tika aizvietots ar savu analogu šim apbalvojumam. Tuvcīņas nozīmei pastāvēja vairāki veidi.

Bronzas Tuvcīņas nozīme tika pasniegta par piedalīšanos tuvcīņā 15 dienu garumā.

Sudraba Tuvcīņas nozīme tika pasniegta par piedalīšanos tuvcīņā 30 dienu garumā.

Zelta Tuvcīņas nozīme tika pasniegta par piedalīšanos tuvcīņā 50 dienu garumā.

Ar vārdu "tuvcīņa" bija jāsaprot tas, ka abas puses cīņās izmantoja tuvcīņas ieročus, piemēram, nažus, durkļus, rokas granātas un citus. Par atskaites punktu cīņām Austrumu frontē bija 1941. gada 22. jūnijs, bet Āfrikas kontingentā 1943. gada 26. marts. Turklāt pastāvēja noteikta izdienas gradācija gadījumiem, ja potenciālais apbalvojamais nebija piedalījies visu noteiktu minimālo laiku tuvcīņās:

astoņi mēneši dienestā tika pielīdzināti 5 dienām tuvcīņā,

divpadsmit mēneši dienestā tika pielīdzināti 10 dienām tuvcīņā,

piecpadsmit mēneši tika pielīdzināti 15 dienām tuvcīņā.

Šo apbalvojumu varēja piešķirt arī pēc karavīra nāves, tad tas tika atdots kritušā radiniekiem. Komandējošais sastāvs (divīzijas līmenī vai augstāk) varēja ieteikt apbalvot karavīrus, kuri ievainojumu dēļ nav varējuši piedalīties cīņās visu noteikto laika posmu. Tādos gadījumos:

Bronzas Tuvcīņas nozīmes iegūšanai bija jāpiedalās tuvcīņās vismaz 10 dienas no visu to ilguma.

Sudraba Tuvcīņas nozīmes iegūšanai bija jāpiedalās tuvcīņās vismaz 20 dienas no visu to ilguma.

Zelta Tuvcīņas nozīmes iegūšanai bija jāpiedalās tuvcīņās vismaz 40 dienas no visa to ilguma.

Nozīmes vidū bija izvietota zīme, kura sastāvēja no četrstūra uz kura bija sakrustota granāta un durklis, bet virs tiem ērglis ar svastiku nagos. Nozīmes platums variēja no 90 līdz 97,5 milimetriem, bet augstums no 25 līdz 27 milimetriem. Šie izmēri bija atkarīgi no izgatavotājfirmas. Nozīme tika izgatavota no tombaka, bet vēlāk no cinka vai pat no alumīnija. Apbalvojums tika pasniegts kartona futlārī, uz kura gotiskā stila burtiem bija rakstīts šī apbalvojums nosaukums. Līdzi nāca dokuments, kurā bija rakstīts apbalvotā vārds, vienība, apbalvotāja paraksts un zīmogs. Reizē apbalvojuma piešķiršana tika ierakstīta arī karavīra apliecībā. Tuvcīņas nozīmes skices tika izstrādātas Vilhelma Pikhauza Berlīnes firmā. Šīs nozīmes zelta versija tika pasniegta apmēram 650 cilvēkiem.

Tuvcīņas nozīme bija jānēsā krūšu kreisajā pusē, virs formas tērpa jakas krūšu kabatas (apmēram 1 cm augstumā). Ja karavīrs tika apbalvots ar vairāku pakāpju nozīmēm, piemēram, bronzas un vēlāk sudraba, tad bija jānēsā tikai augstākās pakāpes nozīme.

Zelta Tuvcīņas nozīme
Sudraba Tuvcīņas nozīme
Bronzas Tuvcīņas nozīme

Ārējās saites

Detalizēts Tuvcīņas sprādzes apraksts (vāciski)
Apbalvojuma apraksts Arhivēts 2011. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)