Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C. Mitrajiem tropu mežiem ir nozīmīga loma Zemes klimata veidošanā, jo zaļie augi fotosintēzes procesā absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli.[1] Mitrajos tropu mežos ir lielākā bioloģiskā daudzveidība, tāpēc to augšanas apgabalos notiekošā cilvēka darbība apdraud lielu augu un dzīvnieku sugu skaitu.

Amazones lietus mežs Brazīlijā

Raksturīgākās iezīmes

labot šo sadaļu

Tropu mežu raksturīgākā iezīme ir bagātīgs augājs un nabadzīga augsne. Mitro tropu mežu augsnes veidojušās karsta un mitras ekvatoriālā klimata apstākļos, kas ir veicinājis mineralizāciju un ķīmisko dēdēšanu. Lai gan augsnē nokļūst daudz organisko vielu, humusa daudzums augsnē ir tikpat liels kā ziemeļu puslodes skujkoku mežos, jo organiskās vielas ļoti ātri sadalās un tiek izskalotas no augsnes. Tropu mežiem raksturīgas sarkandzeltenās un sarkanās feralītu augsnes.

Lielākā daļa barības vielu tropu lietus mežos ir saistītas biomasā, tāpēc to krājumi pašā augsnē ir nelieli. Šīs augsnes ir skābas un ļoti viegli degradējamas. Skābā vidē alumīnijs kļūst toksisks augu saknēm, tāpēc galvenā augu sakņu masa atrodas augsnes caurskalojamajā slānī.

Tā kā augsnes ir bagātas ar mālainiem minerāliem un dzelzi, tad izžūstot tās var sacietēt, augsnes dziļākajos slāņos veidojot neatgriezeniski pārakmeņotu feralīta garozu.

Mitro tropu mežu nozīme

labot šo sadaļu

Mitrie tropu meži ir viena no Zemes ekosistēmām, kur visvairāk saglabājušās cilvēku darbības neskartas dabiskas ainavas. Tropu lietus meži izceļas ar vislielāko bioloģisko daudzveidību. Pētnieki domā, ka tur varētu mitināties 90% no visām sugām, no kurām daudzas vēl nav pat apzinātas un aprakstītas. Vismazāk ir pētīti tropu mežu kukaiņi.

 
Raktuves Jaungvinejā, ierīkotas pēc lietus meža izciršanas

Mitrajos tropu mežos aug daudz vērtīgu koku, pēc kuriem pasaules tirgū ir liels pieprasījums. Tie neaug vienuviet, bet izkliedēti starp simtiem citu koku, kuriem nav komerciālas nozīmes. Vīteņaugi apgrūtina koku ciršanu un baļķu atzarošanu, bet ceļu trūkums kavē koksnes izvešanu, tāpēc viena vērtīga koka iegūšanai tiek iznīcinātas lielas meža platības. Lietus mežu iznīcināšana var sekmēt turpmāku oglekļa dioksīda koncentrācijas palielināšanos atmosfērā un visas zemeslodes klimata pasliktināšanos.[2]

Valstu pieprasījuma pieaugums pēc biodegvielas ir radījis jaunu tropu mežu izciršanas vilni, lai to vietā tiktu stādītas eļļaspalmu plantācijas, tāpēc Indonēzijā ir apdraudētas daudzas retu dzīvnieku un augu sugas.

Tropu mežu izciršana notiek lielā ātrumā. Ja tā turpināsies, tuvākajos 10—20 gados saglabāsies vairs tikai nelieli šo mežu fragmenti. Iznīcinot tropu mežus, bojā iet fauna, flora un vietējo iedzīvotāju dzīves vide. Pēc tropu mežu iznīcināšanas Indijā Tara tuksnesis katru gadu paplašinās par 8 kvadrātkilometriem, Bangladešā palielinās plūdu risks, Somālijā izcirsto mežu vietā ierīkotās ganību vietas pārņem tuksnesis, Centrālāfrikā pārtikas trūkums veicina mežu izciršanu, Brazīlijā valsts iekšējo rajonu apgūšana un ar to saistītā automaģistrāļu būve veicina mežu izciršanu un lietusgāžu izraisītu augsnes eroziju.[nepieciešama atsauce]

Tropu mežu iznīcināšanu veicina sociālie un ekoloģiskie faktori.[3] Valstis, kuru teritorijā meži atrodas, ir nabadzīgas, bet iedzīvotāju skaits tajās pieaug. Lai nopelnītu iztiku, cilvēki iznīcina šo ekosistēmu, neapzinoties, ka no tās ir atkarīga arī viņu pašu eksistence.

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. maijā. Skatīts: 2014. gada 12. martā.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 12. martā.
  3. http://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Vides_zinatne_kursi/VidZ1022/VidZ1022-7.LEKCIJA-Dabas_aizsardziba.pdf

Ārējās saites

labot šo sadaļu