Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Lielākā daļa no tām mājo saldūdens ūdenstilpju krastos, lai gan dažas sugas apmetas arī okeāna krastā, piemēram klaidoņtilbīte.[2] Tilbītes galvenokārt izplatītas ziemeļu puslodes mērenajā joslā.Tās sastopamas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, bet, piemēram, klaidoņtilbīte izplatīta arī Austrālijā.[2]
Tilbītes Tringa (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Tumšā tilbīte (Tringa erythropus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
Ģints | Tilbītes (Tringa) |
Tilbītes Vikikrātuvē |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 6 tilbīšu sugas: tumšā tilbīte (Tringa erythropus), purva tilbīte (Tringa glareola), lielā tilbīte (Tringa nebularia), meža tilbīte (Tringa ochropus), dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis) un pļavu tilbīte (Tringa totanus).[3]
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuSaskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem 2006. gadā ģints tika paplašināta ar 3 jaunām sugām: klaidoņtilbīti (Tringa incana), Sibīrijas klaidoņtilbīti (Tringa brevipes) un dubļu tilbīti (Tringa semipalmata).[4] Nesenā pagātnē tilbītes tika iedalītas vairākās apakšģintīs, tomēr DNS pētījumi liecina, ka šādam iedalījumam nav pamata.[5]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuTilbītes ir vidēji lieli putni, kuru ķermeņa garums ir apmēram 21—31 cm. Lielākā ģintī ir lielā tilbīte, kuras ķermeņa garums sasniedz 35 cm, spārnu plētums 70 cm, svars 290 g.[6] Mazākā ir purva tilbīte, kuras mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 19 cm, spārnu plētums 56 cm.[7] Visām tilbīšu sugām ir taisns un garš knābis, kas daļai sugu nedaudz uzliekts uz augšu. Apspalvojumā dominē baltā, pelēkā un tumši brūnā krāsa. Vairākām sugām ir košas kājas un knābji.
Tilbītes parasti apmetas upju, ezeru, purvu un dīķu krastos un ir izplatītas tundrā, mežos un stepē. Tās barojas ar dažādiem kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem, kurus atrod, rakņājoties piekrastes dūņās un dubļos. Lielākā daļa sugu ligzdo uz zemes, bet, piemēram, meža tilbīte ligzdo kokos, izmantojot citu putnu pamestās ligzdas.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuTilbīšu ģints (Tringa)
- Dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis)
- Dubļu tilbīte (Tringa semipalmata)
- Klaidoņtilbīte (Tringa incana)
- Lāsainā tilbīte (Tringa guttifer)
- Lielā dzeltenkāju tilbīte (Tringa melanoleuca)
- Lielā tilbīte (Tringa nebularia)
- Mazā dzeltenkāju tilbīte (Tringa flavipes)
- Meža tilbīte (Tringa ochropus)
- Pļavu tilbīte (Tringa totanus)
- Purva tilbīte (Tringa glareola)
- Sibīrijas klaidoņtilbīte (Tringa brevipes)
- Tumšā tilbīte (Tringa erythropus)
- Vientuļā tilbīte (Tringa solitaria)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
- ↑ 2,0 2,1 Tringa incana — Wandering Tattler
- ↑ «Latvijas daba: Sloku dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 6. maijā.
- ↑ Pereira, Sérgio Luiz & Baker, Alan J. (2005): Multiple Gene Evidence for Parallel Evolution and Retention of Ancestral Morphological States in the Shanks (Charadriiformes: Scolopacidae). Condor 107(3): 514–526. DOI: 10.1650/0010-5422(2005)107[0514:MGEFPE]2.0.CO;2
- ↑ Ballmann, Peter (1969): Les Oiseaux miocènes de la Grive-Saint-Alban (Isère) [The Miocene birds of Grive-Saint-Alban (Isère)]. Geobios 2: 157-204. [French with English abstract] doi:10.1016/S0016-6995(69)80005-7
- ↑ «ARKive: Common greenshank (Tringa nebularia)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
- ↑ Tringa glareola — Wood Sandpiper
- ↑ Nature Gate: Green Sandpiper
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tilbītes.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Shorebirds. Genus Tringa
- Tattlers