Trīsstūris (zvaigznājs)
Trīsstūris jeb Trijstūris (latīņu: Triangulus) ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Zvaigznājā ir 19 zvaigznes, kas spožākas par 6. redzamo zvaigžņlielumu un tādēļ saskatāmas ar neapbruņotu aci. Tomēr neviena no šī nelielā zvaigznāja (78. no 88 pēc izmēra) zvaigznēm nav spožāka par 3. zvaigžņlielumu, tādēļ zvaigznājs nav viegli pamanāms. Trīs spožākās tā zvaigznes veido šaurleņķa trijstūri, pateicoties kam tas arī ieguvis savu vārdu.
Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
Saīsinājums (latīniski): | Tri |
Nosaukums (latīniski) | Triangulum |
Rektascensija: | 2 h |
Deklinācija: | +30° |
Zvaigznāja platība: | 132 kv. grādi. (78. vieta) |
Galvenās zvaigznes: | 3 |
Zvaigznes ar eksoplanētām: | 3 |
Spožas zvaigznes: | 0 |
Tuvās zvaigznes: | 0 |
Spožākā zvaigzne: | β Tri (3m) |
Tuvākā zvaigzne: | δ Tri (35,4 ly) |
Mesjē kataloga objekti: | 1 |
Meteoru plūsmas: | |
Robežzvaigznāji | Andromeda Zivis Auns Persejs |
Redzams Latvijā | rudenī |
Redzams platuma grādos no +90° līdz −60° |
Vēsture
labot šo sadaļuZvaigznājs pašlaik zināmajās Eiropas debesu kartēs ieviests 2. gadsimtā, Klaudija Ptolemaja darbā Almagests, kas lielā mērā bāzēts uz mūsdienās zudušajiem Hiparha datiem. Jau pirms viņiem tā zvaigznes bijušas zināmas feniķiešiem un krētiešiem.
Babilonijas zvaigžņu katalogos šis zvaigznājs tika apvienots ar Andromēdas Gammu un saukts par "Arklu", jo Trīsstūra parādīšanās debesīs Divupē februārī iezīmēja aršanas darbu sākumu.[1]
Grieķi nosauca Trīsstūri par Deltotonu (Δελτωτόν), pamatojoties uz trīsstūra līdzību grieķu burtam "delta". Vēlāk grieķiem parādījās arī versija, ka tas līdzinās Sicīlijai.[2]
Arābi Trīsstūra zvaigznes dēvējuši par Mutallu, bet senie ebreji — par Šālīšu, atbilstoši tālaika trīsstūrainam mūzikas instrumentam.
Ķīnieši Trīsstūra daļu debesīs apvienoja ar Andromēdas Gammu un nosauca šo figūru par "Debesu Lielo ģenerāli".[2]
Astronoms Jans Hevēlijs XVII gadsimtā no Trīsstūra atdalīja atsevišķu Mazā Trīsstūra zvaigznāju, bet šī ideja neguva popularitāti un mūsdienās šāda zvaigznāja nav.[3]
Spožākās zvaigznes
labot šo sadaļuTabulā uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Trīsstūra zvaigznājā pēc redzamā spožuma.
Nosaukums | Baiera apzīmējums |
Saīsināts nosaukums |
Redzamais spožums |
Absolūtais spožums |
Attālums (ly) | Spektra klase | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Trīsstūra Bēta | β | β Tri | 3,00 | 0,09 | 124 | A5III | Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents - ļoti tuva F klases zvaigzne. |
Ras al-Mutalla | α | α Tri | 3,42 | 1,95 | 64 | F6IV | Saucas arī Motala. Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents — ļoti tuva M klases zvaigzne. |
Trīsstūra Gamma | γ | γ Tri | 4,03 | 1,24 | 118 | A1Vnn | |
Trīsstūra Delta | δ | δ Tri | 4,84 | 4,66 | 35 | G0V | Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents — ļoti tuva K klases zvaigzne. |
Trīsstūra Jota | ι | ι Tri | 4,94 | 0,08 | 305 | F5V comp SB | Četrkārša zvaigžņu sistēma. |
Trīsstūra 14 | - | 14 Tri | 5,15 | −0,25 | 391 | K5III | Maiņzvaigzne. |
Trīsstūra 7 | - | 7 Tri | 5,25 | 0,48 | 293 | A0V | |
Trīsstūra 10 | - | 10 Tri | 5,29 | 0,13 | 350 | A2V | |
Trīsstūra 12 | - | 12 Tri | 5,29 | 1,90 | 155 | F0III | |
Trīsstūra 15 | - | 15 Tri | 5,38 | M3III | Maiņzvaigzne. |
Citi objekti
labot šo sadaļuZvaigznājā atrodas Trīsstūra galaktika, kura, tāpat kā mūsu galaktika, pieder pie Vietējās galaktiku grupas un ir viena no lielākajām tajā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rogers, John H. (1998). "Origins of the Ancient Constellations: I. The Mesopotamian Traditions". Journal of the British Astronomical Association. 108: 9–28. Bibcode:1998JBAA..108....9R.
- ↑ 2,0 2,1 Allen, Richard Hinckley (1963) [1899]. Star Names: Their Lore and Meaning (Reprint ed.). New York, New York: Dover Publications Inc. pp. 414–15. ISBN 0-486-21079-0.
- ↑ Allen, Richard Hinckley (1963) [1899]. Star Names: Their Lore and Meaning (Reprint ed.). New York, New York: Dover Publications Inc. pp. 417. ISBN 0-486-21079-0.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīsstūris.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)