Fizikālā dubultzvaigzne

Šis raksts ir par fizikālo dubultzvaigzni. Par citām jēdziena dubultzvaigzne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Fizikālā dubultzvaigzne jeb bināra zvaigzne ir zvaigžņu sistēmas gadījums, kad sistēmā ir divas zvaigznes. Šādos gadījumos binārais zvaigžņu pāris savstarpēji gravitatīvi mijiedarbojas tā, ka katra zvaigzne riņķo pa elipsveidīgām orbītām ap kopējo baricentru. Spilgtāko zvaigzni dēvē par primāro, bet otru — par kompanjona zvaigzni jeb sekundāro.

Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma

Pētījumos, kuri ir veikti laika posmā no 1800. gadiem līdz mūsdienām, ir atklāts, ka liela daļa no zvaigznēm ir ne tikai fizikālas dubultzvaigžņu sistēmas, bet gan trīskāršas un pat vēl vairāku zvaigžņu sistēmas, kuras zinātnieki sauc par vairākkārtīgām zvaigžņu sistēmām. Bieži vien fizikālās dubultzvaigznes dēvē arī vienkārši par dubultzvaigznēm, bet, vispārīgi ņemot, dubultzvaigzne ne vienmēr ir fizikāla dubultzvaigzne. Tā var būt arī optiskā dubultzvaigzne, tas ir, tāda zvaigzne, kura no Zemes izskatās pēc dubultzvaigznes, bet reāli starp tām ir ļoti liels attālums. Noteikt, vai dubultzvaigzne ir fizikāla vai optiska, var pēc tās komponentēm. Dubultzvaigzne ir optiska, ja tās komponentēm ir atšķirīgi leņķiskie ātrumi vai arī tās paralakses mērījumi uzrāda divus atšķirīgus lielumus, kas savukārt norāda uz to, ka tās savstarpēji viena no otras atrodas ļoti tālu. Lielākajai daļai no dubultzvaigznēm nav noteikta tās piederība pie viena vai otra veida.

Ja dubultzvaigžņu komponenšu orbitālās plaknes noliece attiecībā pret novērotāja skata līniju atrodas tādā leņķī, ka komponentes orbitālā perioda laikā viena otru aizsedz, tad tādu sistēmu sauc par aptumsumu dubultzvaigzni.

Viens no izcilākajiem dubultzvaigžņu pētniekiem bija Tērbatas universitātes astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, kas no 1824. līdz 1837. gadam veica 2714 dubultzvaigžņu mikrometriskos mērījumus, ko publicēja katalogos Catalogus novus stellarum duplicium (1827) un Stellarum duplicium et multiplicium mensurae micrometricae (1837).