Ziemeļu septiņgadu karš

Ziemeļu septiņgadu karš
	; Dānijas Frederika II armija uzbrūk Älvsborgas pilij (1563)
Datums	1563. gada 13. augusts – 1570. gada 13. decembris
Vieta	Ziemeļeiropa
Iznākums	Strupceļš; Štetinas miera līgums (1570)
Teritoriālās; izmaiņas	Status quo ante bellum
Karotāji
Dānija-Norvēģija; Lībekas brīvpilsēta; Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569)	Zviedrijas karaliste
Komandieri un līderi
Frederiks II; Daniels Rantcau; Herlufs Trolle; Otto Rūds; Frīdrihs Knēbels; Sigismunds II Augusts	Ēriks XIV; Juhans III; Jākobs Bagge; Klāss Horns; Klods Kolārs

Ziemeļu septiņgadu karš (dāņu: Den Nordiske Syvårskrig, zviedru: Nordiska sjuårskriget, 1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš (vācu: Dreikronenkrieg) starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm. Dānijas pusē kaujās piedalījās Hanzas savienības Lībekas pilsētas un Polijas karaļa karaspēki. Tas noritēja Zviedrijas dienviddaļā un mūsdienu Igaunijā līdztekus Livonijas kara (1558—1583) norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā. Karadarbības rezultātā 1563. gada beigās Dānijas karaļa brāļa Magnusa pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala (Hījumā) un Kurzemes bīskapija.

Priekšvēsture

1523. gadā Zviedrija izstājās no Kalmāras ūnijas un kļuva par neatkarīgu karaļvalsti. 1561. gadā Zviedrija iekaroja Igauniju un izjauca Dānijas plānus atgūt kādreizējās Dāņu Igaunijas teritoriju. 1562. gada 7. augustā Krievijas cars Ivans IV Možaiskā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Dānijas karali, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē.

Norise

1563. gada 30. maijā zviedri pie Bornholmas uzbruka dāņu kuģiem un Dānijas karalis pieteica karu Zviedrijas karalim. 1563. gada jūnijā militāru savienību ar Dāniju noslēdza Lībekas pilsēta, bet rudenī arī Polijas karalis Sigismunds II Augusts. 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma Hāpsalas, vēlāk arī Lihulas pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija.

1563. gada 4. septembrī dāņi ieņēma Elvsborgas (Älvsborg) cietoksni pie Gēteborgas. Cīņas notika ne tikai uz sauszemes, bet arī Baltijas jūrā. Pēc sākotnējiem zaudējumiem Zviedrijas flote 1565. gada beigās guva vairākas izšķirošas uzvaras pār Dānijas un Lībekas kara floti.

Dānijas princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu Livonijas hercogisti pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem.

Zviedrijas karaspēks 1567. gadā iebruka Norvēģijā. Pēc kļūšanas par Zviedrijas karali Juhans III sāka sarunas ar Dāniju, kas 1568. gada 18. novembrī beidzās ar Roskildes līgumu. Tomēr 1569. gadā Zviedrijas puse to pārtrauca un cīņas atsākās, bet 1570. gada 13. decembrī karojošās puses parakstīja Štetinas miera līgmumu.

Jūras kauja starp Lībekas un Zviedrijas kuģiem pie Gotlandes Ziemeļu septiņgadu kara laikā 1564. gada 31. maijā
Dānijas-Norvēģijas (sarkanā krāsā) un un Zviedrijas (dzeltenā krāsā) teritorija Ziemeļu septiņgadu kara laikā

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.