Tievknābja kuitala
Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.[1] Tas ligzdo Sibīrijas taigā, bet ziemo Vidusjūras reģionā.[2] Ģeogrāfisko variāciju nav.[3]
| Tievknābja kuitala Numenius tenuirostris (Vieillot, 1817) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Kuitalas (Numenius) |
| Suga | Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) |
 Tievknābja kuitala Vikikrātuvē | |
Izplatība un sugas statuss
labot šo sadaļu
Tievknābja kuitala ir ļoti reti sastopama putnu suga. Tai ir piešķirts īpaši apdraudētas sugas statuss, un, lai arī valda uzskats, ka tās kopējā populācija ir līdz 50 īpatņiem, iespējams, suga mūsdienās ir izmirusi vai tuvākajā laikā izmirs,[2] tādējādi kļūstot par nākamo izmirušo Eiropā dzīvojošu putna sugu pēc milzu alka izmiršanas 1852. gadā.
Tievknābja kuitala 19. gadsimtā bija regulāra ieceļotāja Rietumeiropā, kur tā bija viens no medījuma putniem. Tomēr 20. gadsimta pirmajā ceturksnī (no 1914. gada līdz 1924. gadam[4]) bijusi zināma tikai viena ligzdošanas vieta — ziemeļos no Omskas[1] (Taras rajonā,[5] 57°N 74°E). Kopš šī laika nav atrasta neviena cita tievknābja kuitalas ligzdošanas vieta, neskatoties uz neatlaidīgiem meklējumiem.
Ziemot putns devās uz Vidusjūras reģionu gan Eiropas dienvidos, gan Ziemeļāfrikā, arī Irākas dienvidos, Persijas līča ziemeļu piekrastēs un Omānā,[5] reizēm ieklejojot Rietumeiropā, Kanāriju un Azoru salās, Kanādā un Japānā. Pēdējais tievknābja kuitalas novērojums tradicionālajās ziemošanas vietās (Marokā) veikts 1997.—1998. g. ziemā. 1995. gadā tika novēroti 20 īpatņi Itālijā, 1998. gadā viens jauns putns Anglijā (Nortamberlendā).
Pēdējie pārliecinošie novērojumi sugai bijuši Ungārijā 2001. gada aprīlī,[1] 2003. gada jūlijā 4 īpatņiem Donavas deltā, 2004. gada augustā 6 īpatņiem arī Donavas deltā.[6][7] Pavisam pēdējais novērojums sugai bijis 2006. gadā Albānijā, kad tika redzēts viens putns. Lai gan šad un tad pienāk ziņas par sugas novērošanu, tomēr gadījumi nav fiksēti fotogrāfijās, tādēļ tie netiek pieņemti par droši pierādītiem gadījumiem.
Par galveno iemeslu putna izmiršanā būtu minama Vidusjūras reģiona iedzīvotāju tradīcija medīt jebkādu sugu kuitalas. Otrs iemesls varētu būt piemērotu ziemošanas teritoriju samazināšanās, lai gan purvainās ligzdošanas teritorijas Sibīrijas taigā joprojām ir neskartas un drošas. Iespējams, putni sākuši ligzdot citās vietās, areālam novirzoties uz Kazahstānas ziemeļiem.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā bijis zināms viens tievknābja kuitalas datēšanas gadījums, kad 1926. gada rudenī Vecgulbenē ticis nošauts viens īpatnis, tomēr šis gadījums nav uzskatāms par pārliecinoši pierādītu — iegūtais eksemplārs nav saglabājies, noteikšanas pazīmju apraksts nav publicēts, taksidermista putnu noteikšanas prasmes arī nav zināmas. Mūsdienās suga izslēgta no Latvijas putnu saraksta.[1]
Izskats
labot šo sadaļu
Tievknābja kuitala ir vidēji liela kuitala. Tās ķermeņa garums ir 36—41 cm, spārnu izplētums 80—92 cm, svars 255—360 g.[4][8] Apspalvojums pelēkbrūni raibumots: mugura un kakla aizmugure tumša, toties kakla priekšpuses un pavēderes raibumi izceļas uz gaiša fona, zemaste un spārnu apakšas baltas. Arī uz muguras balts, nosmailots virsastes laukums. Galva tumša ar gaišām svītrām virs acīm. Vairošanās sezonas laikā uz sāniem veidojas tumši, sirds formas lāsveida raibumi, kādi nav raksturīgi pārējām kuitalām.[5] Knābis garš, liekts, slaids, ļoti tievu, smalku knābja galu.[4] Abi dzimumi izskatās vienādi, bet mātītes lielākas un ar garāku knābi.[4] Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet uz to sāniem tumšās svītras un lāsveida raibumiņi veidojas pēc pirmās ziemas.
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuSavvaļā tievknābja kuitala ir viegli sajaucama gan ar augumā lielāko parasto kuitalu, gan lietuvaini, kurš ir apmēram vienā lielumā ar minēto sugu.[5] Salīdzinot ar kuitalu, tievknābja kuitala kopumā ir ne tikai mazāka, bet arī gaišāka, baltāka, knābis tai ir īsāks, slaidāks un pie knābja pamatnes taisnāks. Arī apspalvojuma tumšie raibumiņi kuitalai ir garenāki, bet tievknābja kuitalai apaļāki. Toties tumšā galva atgādina lietuvaiņa galvas izskatu, tomēr pēdējam ir divas tumšas joslas pāri galvai, savukārt tievknābja kuitalai josla ir centrāla, kā arī tumšie laukumi no gaišajiem nodalās ar izteiktu kontrastu un konkrētām robežām. Kopumā tās vispamanāmākā pazīme savvaļā ir tievknābja kuitalas gaišums.
Uzvedība
labot šo sadaļuPar tievknābja kuitalas bioloģiju nav zināms daudz faktu. Tā ir izteikts gājputns, kas ligzdo pārejas biotopā starp purvainiem mežiem un stepi.[2] Iespējams, ligzdošanas sezonā tievknābja kuitalai ir bijuši specifiski barošanās ieradumi. Valda uzskats, ka tievknābja kuitala ligzdo nelielās kolonijās, ligzdām atrodoties 2—15 m attālumā vienai no otras. Dējumā tipiski 4 olas, perēšanai notiekot maijā. Ziemošanas sezonā tievknābja kuitalas pulcējās lielos baros, kopīgi migrējot un barojoties. Rudens migrācija parasti notika septembrī, pavasara martā. Ziemošanai tika izvēlēti sāls ezeru, zivju dīķu, lagūnu krasti, stepe, pat pustuksnesis ar lielām ūdenstilpēm. Ļoti bieži tievknābja kuitala ir tikusi novērota jūras krastā.[2] Līdzīgi kā citas kuitalas, tā barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, kurus atrod ūdenstilpju dūņās, tās pārbaudot un iztaustot ar garo knābi.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Ornitofaunistika: Tievknābja kuitala Numenius tenuirostris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 18. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 IUCN: Numenius tenuirostris
- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «ARKIve: Slender-billed curlew (Numenius tenuirostris)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. augustā. Skatīts: 2016. gada 20. augustā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Numenius tenuirostris Vieillot, 1817 - Тонкоклювый кроншнеп». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. decembrī. Skatīts: 2022. gada 4. martā.
- ↑ Zhmud, M. 2005: Slender-billed Curlew: promising discovery in the Danube delta Wader Study Group Bull. 106: 51–54
- ↑ Goriup, Paul; Baboianu, Grigore & Chernichko, Joseph (2007): The Danube Delta: Europe's remarkable wetland British Birds 100: 194–213 ISSN 0007-0335
- ↑ Alive: Slender-billed Curlew (Numenius tenuirostris)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tievknābja kuitala.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Latvijas Daba: Tievknābja kuitala
- BirdLife: Slender-billed Curlew Numenius tenuirostris Arhivēts 2016. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Avibase: Slender-billed Curlew Numenius tenuirostris Vieillot, 1817
- BirdGuides: Slender-billed Curlew (Numenius tenuirostris)