Vikipēdija

Kuitala

sloku dzimtas tārtiņveidīgais putns

Kuitala jeb kluite[1] (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns. Izšķir 3 pasugas.[2] Kuitala ir viena no izplatītākajām kuitalu sugām pasaulē, ligzdo Eiropas un Āzijas mērenajā joslā. Lielākā daļa kuitalu populācijas ir gājputni, ziemojot Āfrikā, Eiropas dienvidos un rietumos, un Dienvidāzijā. Reizēm klejojoši indivīdi sasniedz Jaunskotiju Kanādā un Marianas salas.[3][4] Reģionos ar maigu klimatu kuitalas ir nometnieki, piemēram, Lielbritānijā un citur Rietumeiropas okeāna piekrastē.[5]

Kuitala
Numenius arquata (Linnaeus, 1758)
Kuitala
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsKuitalas (Numenius)
SugaKuitala (Numenius arquata)
Izplatība
  Nometnieku areāls
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Kuitala Vikikrātuvē

Izplatība

labot šo sadaļu
 
Kuitala Eiropā ir lielākais bridējputns
 
Lidojumā kuitalai var redzēt baltu virsasti

Kuitala ligzdo Īrijā un Britu salās, Skandināvijā un Somijā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, areālam austrumu virzienā stiepjoties tālāk uz Sibīriju līdz Mandžūrijai Ķīnas ziemeļaustrumos. Eiropas populācijas ziemo Islandē, Britu salās, Vidusjūras reģionā un Āfrikas ziemeļrietumos.[6]

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā kuitala ir parasta caurceļotāja gan pavasarī, gan rudenī. Tā arī nelielā skaitā ligzdo klajos purvos, apmēram 150—200 pāri. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000. gada noteikumiem, ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 2. kategorijā.[7]

Izskats

labot šo sadaļu
Kuitalas dziesma

Kuitala ir lielākais no Eiropā dzīvojošiem tārtiņveidīgajiem putniem. Par to lielāka ir tikai lielā kuitala (Numenius madagascariensis), kura mājo Tālajos Austrumos.[8] Kuitalas ķermeņa garums ir 50—60 cm, spārnu izplētums 89–106 cm, svars 410—1360 g,[9] tēviņiem vidēji sverot 660 g, mātītēm 790 g.[10] Tās apspalvojums ir pelēkbrūni raibumots ar baltu vēderu un zemasti. Lidojumā redzams balts, nosmailots virsastes laukums.[7] Kājas un uz leju vienmērīgi liektais, garais knābis ir zilpelēki. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet knābis ir garāks un vairāk izliekts mātītei. Kuitalu barā ir ļoti grūti noteikt, kuri ir tēviņi un kuras ir mātītes, bet salīdzinot pāra kuitalas, parasti mātīti var atpazīt pēc lielāka auguma un garāka knābja.

Līdzīgas sugas

labot šo sadaļu

Kuitalai ļoti līdzīgs izskatās lietuvainis. Pēdējais ir nedaudz mazāks, ar īsāku knābi, turklāt knābis ir ar "mezgliņiem", turpretim kuitalai knābis noliecas vienmērīgā lokā. Lidojumā kuitala atgādina arī sarkano puskuitalu ziemas apspalvojumā, bet ir par to krietni lielāka, ar garākām kājām un lielākām pēdām, kā arī puskuitalas knābis ir viegli uzliekts uz augšu, nevis uz leju kā kuitalai.

Uzvedība

labot šo sadaļu
 
Kuitala barību meklē, ar garo knābi iztaustot dūņas un mīkstus dubļus
 
Dējumā visbiežāk ir četras olas

Ārpus vairošanās sezonas kuitalas ir ļoti sabiedriskas un draudzīgas, tās barojas pa vienam vai nelielās grupās, bet uz nakšņošanu sapulcējas lielos baros, kuros var būt vairāki tūkstoši īpatņu.[5] Lielākā daļa populācijas ir gājputni. Pēc ligzdošanas sezonas un pirms aizlidošanas uz ziemošanas vietām kuitalas maina apspalvojumu, pulcējoties lielos baros ūdenstilpju piekrastēs. Ziemošana noris dažādu ūdenstilpju krastos, tās var būt gan saldūdens (ezeri, purvi, upes), gan viegli sāļas ūdenstilpes (lagūnas). Putni, kas neligzdo, paliek ziemošanas vietās visu gadu.[5]

Barība

labot šo sadaļu

Kuitala barojas, ar garo knābi iztaustot dūņas un mīkstus dubļus, meklējot nelielus bezmugurkaulniekus, galvenokārt posmtārpi un sauszemes kukaiņi, īpaši vasaras periodā. Tā barojas arī ar vēžveidīgajiem, moluskiem, saru tārpiem, reizēm ar ogām, sēklām, abiniekiem, ķirzakām, mazām zivtiņām, jauniem putniem, nelieliem grauzējiem.[5]

Ligzdošana

labot šo sadaļu

Ligzdošanas sezona noris laikā no aprīļa līdz augustam, ligzdošanai vietu piemeklējot purvā, mitrās pļavās, tīrelī vai purvainā mežā, upju ielejās un neregulāri izmantotās lauksaimniecības zemēs.[5] Kuitalas ligzdo atsevišķi, pa pāriem, retos gadījumos veidojot nelielas kolonijas.[5] Ligzda ir sekla iedobe, kas izskrāpēta zemē un izklāta ar sausu zāli un dažām spalvām. Dējumā ir 3—6 raibas olas (visbiežāk 4 olas[11]). Inkubācijas periods ilgst apmēram 27—29 dienas, perē abi vecāki.[12] Mazuļi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem. Lidot jaunie putni sāk 32—38 dienu vecumā.[12]

Dzimumbriedumu kuitala sasniedz 2 gadu vecumā, tās mūža garums var sasniegt 32 gadus.[12] Galvenie kuitalas ienaidnieki ir rudā lapsa, kā arī vārnveidīgie un kaijveidīgie putni, kas posta kuitalu ligzdas.[12]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Kuitalai ir 3 pasugas:[6]

  • Numenius arquata arquata — sastopama areāla Eiropas daļā;
  • Numenius arquata orientalis — sastopama no Sibīrijas rietumu un centrālās daļas līdz Ķīnas ziemeļaustrumiem;
  • Numenius arquata suschkini — sastopama Volgas lejtecē, Urālos un uz austrumiem līdz Sibīrija dienvidrietumiem un Kazahijas rietumiem.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Putni dabā[novecojusi saite]
  2. ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
  3. ↑ "Eurasian Curlew". Birds of Nova Scotia. Natural History Museum of Nova Scotia (NHMNS). 1998. Retrieved 23 May 2008.
  4. ↑ Wiles, Gary J.; Worthington, David J.; Beck, Robert E. Jr.; Pratt, H. Douglas; Aguon, Celestino F.; Pyle, Robert L. (2000). "Noteworthy Bird Records for Micronesia, with a Summary of Raptor Sightings in the Mariana Islands, 1988–1999" Micronesica. 32 (2): 257–284.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «BirdLife: Eurasian Curlew Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Ornitofaunistika: Kuitala Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. martā. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Dziedava: Kuitala, Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. augustā. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
  8. ↑ Alive: Far Eastern Curlew (Numenius madagascariensis)
  9. ↑ Dunning, John B., Jr., ed. (1992). CRC Handbook of Avian Body Masses. CRC Press. ISBN 978-0-8493-4258-5.
  10. ↑ «EOL: Numenius arquata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. novembrī. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
  11. ↑ Stikla purvi[novecojusi saite]
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 «Species Profile and Threats Database: Numenius arquata — Eurasian Curlew». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. septembrī. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuitala&oldid=4135577"