Tauromenija
Tauromenija (sengrieķu: Ταυρομένιον) bija sengrieķu pilsēta Lielajā Grieķijā, Sicīlijas ziemeļaustrumu piekrastē, Mesīnas provincē, Itālijā. Pilsēta tika dibināta 356. gadā pr.Kr. deportējot Naksas iedzīvotājus uz blakus esošajiem Tauru kalniem, kur pirms tam 394. gadā pr.Kr. tika izmitinātas sikulu ciltis. Pilsēta turpināja pastāvēt arī romiešu laikā. Pašlaik šeit atrodas mūsdienu pilsēta Taormina. Taormenijas teātris ir populārs tūrisma apskates objekts, kur pašlaik ir izveidots arheoloģiskais parks.
| Tauromenija | |
|---|---|
| Ταυρομένιον | |
 Tauromenijas teātris | |
  Tauromenija | |
| Atrašanās vieta |
 Itālija |
| Reģions |
 Sicīlija |
| Koordinātas | 37°51′9″N 15°17′30″E / 37.85250°N 15.29167°EKoordinātas: 37°51′9″N 15°17′30″E / 37.85250°N 15.29167°E |
| Veids | Apdzīvota vieta |
| Vēsture | |
| Dibināšana | 356. gads pr.Kr. |
| Kultūras | grieķu, romiešu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Arheoloģiskais parks, brīva piekļuve |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuTauromenija atrodas uz ziemļaustrumiem no Etnas vulkāna Sicīlijas ziemeļaustrumu piekrastē. Pilsēta tika uzcelta Tauru kalna (no vārda "bullis") nogāzē apmēram 200-300 metrus virs jūras līmeņa. Tā atrodas apmēram pusceļā starp Zanklu (Mesīnu) un Katanu (Katāniju) un tikai 3 km uz ziemeļiem no iepriekšējās Naksas pilsētas.
Vēsture
labot šo sadaļuKlasiskais un hellēnisma periods
labot šo sadaļuTauromenijas vietu sākotnēji, domājams, apdzīvoja salas pamatiedzīvotāji, sikuli. Sicīlijas Diodors liecināja, ka sikuli dzīvoja Taurominas cietoksnī un nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību vēl pirms 735. gadā pr.Kr. šeit ieradās grieķi, kuri pie Alkantaras upes izveidoja Naksas koloniju. Sirakūzu tirāns Dionīsijs I 403. gadā pr.Kr. izpostīja Naksu un tās iedzīvotāji izklīda pa visu Sicīlijas salu. Dionīsijs šo vietu nodeva sikulu ciltīm, taču tie savu apmetni 396. gadā pr.Kr. izveidoja netālu esošā Tauru kalna nogāzē. Pēc tam viņi ap šo vietu uzcēla aizsargmūri un jauno pilsētu nosauca par Tauromeniju. 394.- 393. gados pr.Kr. Dionīsijs mēģināja iekarot Tauromeniju, taču tas viņam neizdevās. Bet 392. gadā pr.Kr. pēc noslēgtā miera līguma pilsēta tomēr pakļāvās Dionīsija varai. Tas padzina lielu daļu pilsētas iedzīvotāju un nometināja tur savus algotņus. Pēc tam par šo pilsētu vairs nav ziņu līdz 358. gadam pr.Kr., kad Andromahs, vēsturnieka Timeja tēvs, naksiešu bēgļus atkal savāca no visām salas malām un nometināja tos Tauromenijā. Kaut gan tika saglabāts pilsētas senais nosaukums, tomēr tā jau bija kļuvusi grieķiska un tika uzskatīta par Naksas pēcteci.
Tauromenija, šķiet, strauji attīstījās un jau Timoleona kampaņas laikā pret kartāgiešiem 345. gada pr.Kr. tā bija kļuvusi par nozīmīgu pilsētu. Tajā laikā šī bija pirmā vieta Sicīlijā, kur izsēdās no Regija atbraukušais karaspēks. Tad pilsētā vēl valdīja Andromahs. Viņa pārvalde tika vērtēta kā laba, īpaši salīdzinot to ar citām tipiskajām tā laika pilsētu tirānijām. Tauromenija noslēdza ar Timoleonu savienību un Andromahs saglabāja savu varu arī pēc tam, kad Timoleons padzina tirānus no citām pilsētām.
(304-289. gads pr.Kr.)
Pēc tam varu pilsētā, acīmredzot, pārņēma Agafokls, Sirakūzu tirāns, kurš visa starpā izraidīja izsūtījumā vēsturnieku Timeju. Vēlāk Tauromenijā uzradās savs tirāns Tindarijs, kurš sadarbojās gan ar Sirakūzu valdnieku, Hiketasu, gan arī ar Akragas valdnieku, Fintiasu. Tindarijs bija viens no tiem, kas uzaicināja Epīras ķēniņu, Pirru, uz karu Sicīlijā, un slēdza ar viņu savienību pret Sirakūzām. Vēlāk Tauromenija nonāca Sirakūzu tirāna, Hierona II, varā, un kalpoja tam par atbalsta bāzi mamertīniešiem Mesīnā. Pilsēta palika Hierona varā arī pēc 263. gadā pr.Kr. slēgtā līguma ar Romu, saglabājot šo varu līdz savai nāvei. Acīmredzot tāpēc viņš nekādi neizceļas Pirmajā pūniešu karā 264–241. gados pr.Kr. Tauromenija kala savu naudu vismaz 3. un 2. gadsimtā pr.Kr.[1]
Romiešu periods
labot šo sadaļuTauromenija nonāca Romas varā tikai pēc tam, kad 241. gadā pr.Kr. visa sala bija kļuvusi par tās provinci. Otrā pūniešu kara laikā 218–202. gados pr.Kr. pilsēta maz tika pieminēta, bet, liekas, tā padevās romiešiem uz labiem noteikumiem, kas varētu būt par iemeslu pilsētas labajam stāvoklim vēlākajā romiešu periodā. Vēlāk Tauromenija kļuva par vienu no trim Sicīlijas sabiedrotajām pilsētām (civitas foederata), kas norādīja uz tās privileģēto statusu un nominālo neatkarību. Pilsētai pat nevajadzēja apgādāt romiešu flotes kuģus, kā, piemēram, Mesīnai.
Taču Tauromenija stipri cieta no Pirmā vergu kara 135–132. gados pr.Kr., jo sacēlušies vergi izveidoja to par vienu no savām bāzēm un spēja ilgu laiku pretoties konsula Rupilija spēkiem. Pilsēta tika ieņemta tikai pēc ilgstoša bada, kad dumpinieku vadonis Sarapions nodeva pilsētu romiešiem. Pēc tam izdzīvojušie iedzīvotāji tika nogalināti.
Seksta Pompeja kara laikā Sicīlijā pilsēta kalpoja par viņa bāzi pret Oktaviānu un otro triumvirātu 36. gadā pr.Kr. Pēc Pompeja sakāves Augusts 30 gadā pr.Kr. pārveidoja Tauromeniju par romiešu koloniju (Colonia Tauromeniorum). Tad arī tika deportēti bijušie pilsētas iedzīvotāji.
Tauromenija plauka nākamajā impērijas periodā un bija viena no nedaudzajām populārajām Sicīlijas vietām. Strabons piemin šo pilsētu kā izcilu viņa dzīves laikā, kaut arī tā bija mazāka par Mesīnu un Katanu. Arī Plīnijs Vecākais un Ptolemajs sauca to par koloniju. Pilsēta bija slavena cita starpā arī ar savu vīnu un marmoru.
Tauromenija turpināja pastāvēt līdz pat viduslaikiem, un bija pēdējais Austrumromas jeb Bizantijas atbalsta punkts salā. Saracēņi sagrāba pilsētu 906. gadā pēc diviem aplenkuma gadiem un to izpostīja.
Apraksts
labot šo sadaļuTauromenijas pilsētas teritorija aizņēma aptuveni 65 hektārus. Tā tika celta uz kalna nogāzē veidotiem uzbērumiem. Pilsētas paliekas ir saglabājušās galvenokārt no hellēnisma un romiešu perioda.
Akropole un pilsētas mūris
labot šo sadaļuTauromenijas augstākā akropole, domājams, bija augšējā virsotne Taura kalna nogāzē. Tā augstu paceļas virs jau tā augstās pilsētas. Mūsdienās tur atrodas saracēņu laika cietoksnis, mūsdienu Castello Saraceno jeb Castello di Taormina. Pilsētas otrā akropole bija paaugstinājums, kura dienvidu nogāzē bija izdobts teātris. Pilsētas aizsargmūru paliekas sastopamas dažādās pilsētas vietās. Mūri ir saglabājušies arī netālu no pilsētas agoras atrašanās vietas.
.jpg)
Agora, tās apkārtne un tempļi
labot šo sadaļuTeātra rietumu pusē esošais laukums kalpoja kā pilsētas grieķu agora, t.i., tikšanās un tirdzniecības vieta. Tas aptuveni atbilst mūsdienu Piazza Vittorio Emanuele. Uz rietumiem no Agoras, pašreizējās Svētās Katrīnas baznīcas vietā, acīmredzot atradās doriešu ordera templis. Arī pašreizējās Svētā Pankrātija baznīcas vietā atradās templis, kas it kā bija veltīts Zevam Serapam. Trešais templis acīmredzot atradās netālu no teātra.
Romas periodā agora tika pārveidota forumā. Pie tās tika uzcelta romiešu pirts ar trim istabām. Divas no tām tika apsildītas ar hipokaustiem. Foruma rietumu pusē atradās neliels romiešu laika odeons, kas bija segts ar koka jumtu. Tā atliekas datējamas ar 100. gadu. Tas atrodas tieši blakus pašreizējai Svētās Katrīnas baznīcai.
Teātris
labot šo sadaļuTeātris atrodas apmēram 100 metrus uz austrumiem no foruma vietas. Tas tika celts uz pilsētas otrās akropoles nogāzes romiešu periodā ap 100. gadu. Teātra augšējās konstrukcijas tika veidotas no ķieģeļiem romiešu stilā. Stāvu plāns atklāj, ka šeit pirms tam ir bijis grieķu teātris, kas celts hellēnisma periodā 3. gadsimtā pr.Kr. un daudzējādā ziņā bija līdzīgs Sirakūzu teātrim.
Teātra skatuves ēka celta korintiešu stilā un ir daudzveidīgi dekorēta. Īpaši labi saglabājusies ēkas aizmugurējā siena. No tribīnes paveras lielisks skats Etnas virzienā, un, iespējams, šim nolūkam uz skatuves aizmugurējās sienas tika atstāti trīs lieli arkveida logi. Pusloku tribīnes sēdvietu akmens plaksnes ir zudušas un remonta gaitā nomainītas, bet tribīnes aizmugurējā siena ir saglabāta. Vēlākajā romiešu periodā teātris tika pārveidots par arēnu, kas bija piemērota romiešu izrādēm un gladiatoru cīņām.
Mūsdienās teātra drupas ir populārs tūrisma apskates objekts gan Taorminā, gan arī visā Sicīlijā tāpēc, ka tās ir salīdzinoši labi saglabājušās, kā arī savas unikālās atrašanās vietas un ainaviskuma dēļ.
Citi objekti
labot šo sadaļu
Netālu no teātra pie Via Bagnoli Croce ir atrastas ēkas drupas, kas tiek uzskatītas par ģimnāziju. Tas sastāvēja no peristila pagalma celtnes vidū, kā arī telpām trīs vai četrās tā pusēs. Viena no telpām ir identificēta kā bibliotēka.
Netālu no foruma atrodas dekoratīvas ķieģeļu sienas paliekas, kas pazīstama kā Naumahija (Naumachia). Siena bija lielas divdaļīgas ūdens tvertnes ārējā daļa un vienlaikus veidoja uzbēruma atbalsta sienu. Lielas ūdens tvertnes atrastas arī pie Vicolo Floresta un Contrada Giafari. Vēl ir atklāts ir seno ielu bruģis, kapi, skulptūras, grīdas mozaīkas un zīmējumi dažādās pilsētas vietās un tās apkārtnē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Hansen, Mogens Herman & Nielsen, Thomas Heine: ”48 Tauromenion”, An Inventory of Archaic and Classical Poleis. An Investigation Conducted by The Copenhagen Polis Centre for the Danish National Research Foundation. Oxford: Oxford University Press, 2004. ISBN 0-19-814099-1.