Mozaīka

Šis raksts ir par mākslas tehniku. Par sabiedrisku organizāciju skatīt rakstu Mozaīka (organizācija).

Mozaīka ir viens no glezniecības metodes veidiem, kur kompozīcija lielākoties tiek veidota plaknē no dabiskiem vai apstrādātiem akmeņiem, glazētas keramikas plāksnītēm vai krāsainiem stikla gabaliņiem. Tos piestiprina pie rotājamās virsmas ar cementu vai citu saistvielu. Mozaīkas gabaliņu forma un salaidumi var būt precīzi vai arī brīvi lauzti, kas izvietoti haotiski. Mozaīkas galvenokārt lieto monumentālajā un dekoratīvajā glezniecībā. Latviešu mākslinieku vidū mozaīkas stils nav bieži izmantots.

No mozaīkas veidots mākslas darbs

Mozaīkas māksla bija pazīstama jau senajās austrumu zemēs, antīkajā Grieķijā un Senajā Romā. Viduslaikos šis mākslas paveids parādījās arī Bizantijā, Itālijā, Krievijā un Gruzijā, kur to īpaši daudz izmantoja sakrālajā glezniecībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mozaīka.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)