Tartu semiotikas skola

Tartu semiotikas skola, arī Tartu—Maskavas semiotikas skola (krievu: Tартуско-московская семиотическая школа, Московско-тартуская семиотическая школа) ir apzīmējums kultūras semiotikas pētniecības tradīcijai 20. gadsimta otrajā pusē, ko nodibināja Tartu Universitātes profesors Jurijs Lotmans. Tā apvienoja gan Tartu, gan Maskavas, gan arī Rīgas, Viļņas, Erevānas un citu bijušās Padomju Savienības akadēmiskās pētniecības centru zinātniekus. Skolas pārstāvji lingvistiskajā analīzē centās izmantot informātikas metodes, valodas un kultūras zīmju sistēmas interpretēja kā universālu kodu, kas sastāv no binārajiem pretstatiem. Tartu semiotikas skolas pētniecībā piedalījušies tādi atzīti semiotikas pārstāvji kā Romans Jākobsons, Tomass Sebeoks, Alberts Kress un Umberto Eko.

Pirmsākumi

Tartu semiotikas skolas pamatideju pirmsākumi izsekojami līdz 20. gadsimta sākumam, kad Rēzeknē dzimušais Jurijs Tiņanovs kopā ar Viktoru Šklovski un Borisu Eihenbaumu izveidoja krievu strukturālisma formālo skolu. Tās nostādnes pielietoja valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas zinātnē un psiholoģijā. Strukturālisma kā konceptuālas pamatsistēmas idejas pirmo reizi formulētas lingvistiskajā strukturālismā, par kura pamatlicēju uzskata Šveices zinātnieku Ferdinānu de Sosīru.

Tartu-Maskavas skola vēsturiski 1950. gadu beigās sāka veidoties kā atspaids pret PSRS ideoloģiskajām dogmām pret semiotisku analīzi valodā un kultūrā. Paši pirmsākumi semiotiskās analīzes perspektīvai kultūrā meklējami Maskavas mašīntulkošanas akadēmiskajās aprindās. Tostarp, svarīga ir 1958. gada Padomju valstu Mašīntulkošanas Konference Maskavā. Šīs konferences pamatā koncentrējās uz pārklājumu starp matemātikas un valodniecības modeļiem. Tajā laikā krievu valodas filologs un literatūrzinātnieks Jurijs Lotmans paralēli Tartu strādāja pie strukturālām analīzes metodēm dzejas analīzē.

Darbība

Par skolas izveidošanās sākumu var uzskatīt 1964. gadu, kad Tartu Universitātes izdevniecība sāka publicēt zinātnisko rakstu krājumu Труды по знаковым системам ("Darbi par zīmju sistēmām") un līdz 1970. gadam tika rīkotas vasaras skolas par sekundārajām modelējošajām sistēmām. Sekundārās modelēšanas sistēmas un kultūrspecifiska valodas un kultūras analīze tika uzsvērta kā mazāk determinisks, materiālistisks kultūras analīzes modelis. Pakāpeniski veidojoties komunikācijai starp Maskavas un Tartu valodas modelēšanas sistēmu analīzes pārstāvjiem, veidojās arī tieša komunikācija starp Tartu un Maskavas pētniekiem. 1964. gadā Jurijs Lotmans nosūtīja vēstuli Vjačeslavam Ivanovam, kurā norādīja, ka semiotikas pētnieciskajam aplim jābūt relatīvi noslēgtam, lai saglabātu iekšēju neatkarību no ideoloģiskas cenzūras. Liela daļa no pētniecības rezultātu un diskusiju notika ikgadējās konferencēs, kas nodēvētas par vasaras skolās. Tajās tikusi uzsvērta demokrātiska sapratne starp visiem intelektuālajiem biedriem un intensīva sintēze starp apspriestajām idejām.

1982. gadā Rēzeknē notika pirmā J. Tiņanova piemiņai veltītā zinātniskā konference, kas kopš tā laika notika reizi divos gados un ieguva „Tiņanova lasījumu” nosaukumu. Konferencē piedalījās arī Tartu—Maskavas semiotikas skolas pārstāvji J. Lotmans, V. Ivanovs, ka arī B. Dubins, M. Jampoļskis un citi padomju humanitāro zinātņu speciālisti, Rīgā iznāca „Tiņanova lasījumu krājumi”. 1990. gadā Rīgā latviešu valodā iznāca Tartu-Maskavas skolas pārstāvja Vjačeslava Ivanova grāmata „Pāris un nepāris. Smadzeņu asimetrija un zīmju sistēmu dinamika”.

Idejas

Tartu semiotikas skolas galvenās idejas balstās Sosīra, Krievu Formālisma skolas un Prāgas skolas ietekmē, uzsvaru liekot uz modelēšanas sistēmu analīzes. Sekundārās modelēšanas sistēmu analīze skatāma kā plaša konteksta kultūras analīze, kur primārās modelēšanas sistēmas balstītas uz verbālo valodu, kamēr sekundārās modelēšanas sistēmas balstās uz pārējo kultūras valodām. Tās ietver tādas kultūras izpausmes kā deja, mīti, dzeja, kinofilmas un romāni. Tiek uzsvērts, ka neskatoties uz to, ka šīs kultūras izpausmes eksistē dažādos medijos, tās visas iespējams analizēt kā tekstus ar saviem iekšējiem noteikumiem, kas atgādina primārās modelēšanas sistēmas struktūras elementus.

Lai Jurijs Lotmans savu analīzi pozicionēja krievu literatūras un kultūras studijās,  citi skolas pārstāvji savā analīzē ietvēra simbiotisku semiotisko pieeju sapņu psihoanalīzei, kultūras antropoloģijai un citām humanitāro zinātņu disciplīnām.  Ar šo starpdisciplinaritāti varētu skaidrot iemeslus, kādēļ Tartu semiotikas skolas idejas pārdzīvoja daudz attīstības periodu PSRS eksistences laikā no 1960.-1980. gadiem.

Pēcteči

1990. gados Tartu Universitātē turpinās semiotikas pētniecība trīs galvenajos novirzienos Semiotikas nodaļā: kultūras semiotikā, biosemiotikā un sociosemiotikā. Šajās nozarēs aktīvi darbojas Pēters Torops, Kalevs Kulls, Timo Marans, Anti Randivīrs (Anti Randiviir) un citi.

Tāpat pēctecību ieguva Jākoba fon Ikskila un Lotmana ideju sintēzes attīstība akadēmiķu kopprojektā, ko dēvē par Kopenhāgenas–Tartu biosemiotikas skolu (Copenhagen–Tartu school of biosemiotics). Tiek rīkotas ikgadējas biosemiotikas sanāksmes (Gatherings in Biosemiotics), angļu valodā kopš.

1998. gada tiek izdots akadēmisks, salīdzinoši pārskatīts žurnāls Sign Systems Studies igauņu, angļu un krievu valodā Kaleva Kulla (Kalevi Kull), Pētera Toropa (Peeter Torop), Mihaila Lotmana (Mihail Lotman), Timo Marana (Timo Maran), Silvijas Saluperes (Silvi Salupere), Ene-Rēta Sovika (Ene-Reet Soovik) un Remo Graminjas (Remo Gramigna) redakcijā.

Tartu Universitātē izveidota Semiotikas nodaļa, bet Tallinā darbojas Igaunijas Kultūras teorijas pētniecības centrs. 2009. gadā Tartu un Tallinā ar priekšlasījumiem uzstājās rakstnieks, literatūras kritiķis un semiotiķis Umberto Eko, kas Tallinā apmeklēja arī Jurija Lotmana personisko arhīvu. Katru gadu tiek turpināts organizēt Tartu Semiotikas vasaras skolas. Paralēli tam Tartu tiek organizēta tiek organizēta arī Semiotikas Rudens skola, kas liek uzsvaru uz studentu semiotikas pētījumiem.

Galvenie pārstāvji

• Jurijs Lotmans (Ю. М. Лотман, 1922—1993)
• Īzaks Revzins (И. И. Ревзин, 1923—1974)
• Vladimirs Toporovs (В. Н. Топоров, 1928—2005)
• Aleksandrs Pjatigorskis (А. М. Пятигорский, 1929—2009)
• Vjačeslavs Ivanovs (В. В. Иванов, 1929)
• Boriss Gasparovs (Б. М. Гаспаров, 1940)
• Pēteris Torops (Peeter Torop, 1950)

Literatūra

• Иванов Вяч. Вс. Очерки по истории семиотики в СССР. — М., 1976. (krieviski)
• Ю. М. Лотман и тартуско-московская семиотическая школа. — М., Гнозис, 1994. (krieviski)
• Лотмановский сборник (тт. 1-2). — М., 1995. (krieviski)
• Лотман М. Ю. Семиотика культуры в тартуско-московской семиотической школе // Ю. М. Лотман. История и типология русской культуры. — С.-Пб., 2002. М., 1997. (krieviski)
• Московско-тартуская семиотическая школа. История, воспоминания, размышления (под ред. С. Ю. Неклюдова). — М., 1998. (krieviski)
• Живов В. М. Московско-тартуская семиотика: ее достижения и ее ограничения // Новое литературное обозрение. 2009. № 98. (krieviski)
• Grishakova, Marina. "Around Culture and Explosion: Juri Lotman and the Tartu-Moscow School in the 1980-90s." In: J. Lotman. Culture and Explosion. Ed. by M. Grishakova. Berlin-New York: De Gruyter, 2009. (angliski)
• Salupere, Silvi; Torop, Peeter; Kull, Kalevi (eds.) Beginnings of the Semiotics of Culture. (Tartu Semiotics Library, vol 13.) Tartu: University of Tartu Press, 2013. (angliski)
• L’École sémiotique de Moscou-Tartu / Tartu-Moscou : Histoire. Épistémologie. Actualité / Ekaterina Velmezova. — Slavica Occitania. — Toulouse: Université de Toulouse-Le Mirail, 2015. — Vol. 40. — ISBN 978-2-9538558-9-0. (franciski)
• Andrews, Edna 2003. Conversations with Lotman. The Implications of Cultural Semiotics in Language, Literature, and Cognition. Toronto: University of Toronto Press.
• Avtonomova, Natalia S. 2001. L’héritage de Lotman. Critique 57: 120–132.
• Baran, Hendryk. 1976. Introduction. In: Baran, Henryk (ed.) Semiotics and Structuralism: Readings from the Soviet Union. White Plains (N.Y.): International Arts and Sciences Press, VII-XXVI.
• Cáceres, M. 1999. Scientific thought and work of Yuri Lotman. Sign Systems Studies 27: 46–59.
• Chernov, I. 1988. Historical Survey of Tartu–Moscow Semiotic School. In: Semiotics of Culture. Proceedings of the 25th Symposium of the Tartu-Moscow School of Semiotics, Imatra, Finland, 27–29 July 1987 (ed. H. Broms, R. Kaufmann), Helsinki: Arator, 7-16.
• Grishnakova, M; Salupere, S. A School in the Woods: Tartu-Moscow Semiotics.
• Ivanov, V. V. 1978. The Science of Semiotics.
• LOTMAN, J.M.; IVANOV, V.V; PJIATIGORSKIJ, A.M; TOPOROV, V.N; USPENSKIJ, B.A 1973. Theses on the semiotic study of cultures(as applied to Slavic Texts).
• Lotman, J.M. 1977. The Structure of the Artistic Text. Transl. University of Michigan. Brown University Press.
• Lotman, J.M. 2005. On The Semiosphere.
• Kull, K. 2001. Juri Lotman in English: Bibliography. Sign Systems Studies 39(2/4) University of Tartu.
• Kull, K. 2014. Juri Lotman in English: Updates to bibliography. Sign Systems Studies 42(4) University of Tartu.
• Pilshchikov, Igor; Trunin, Mikhail 2016. The Tartu-Moscow School of Semiotics in Transnational Perspective. Sign Systems Studies 44(3): 368–401.
• Rudy, S. 1986. Semiotics in the USSR. In: Sebeok, T. A.; Umiker-Sebeok, J. (eds.). The Semiotic Sphere. Nueva York: Plenum Press, 555–582.
• Segal, Dmitri 1974. Aspects of Structuralism in Soviet Philology. Tel-Aviv: Papers on Poetics and Semiotics, 2. http://www.tau.ac.il/tarbut/pubtexts/segal/Segal-Aspects.pdf
• Semenenko, Aleksei 2012. The Texture of Culture: An Introduction to Yuri Lotman's Semiotic Theory. New York: Palgrave Macmillan.
• Seyffert, Peter 1985. Soviet Literary Structuralism: Background, Debate, Issues. Columbus, Ohio: Slavica Publishers.
• Shukman, Ann 1976. The Canonization of the Real. Jurij Lotman's Theory of Literature and Analysis of Poetry. PTL. A Journal for Descriptive Poetics and Theory of Literature 1: 317–338. - 1977. Literature and Semiotics. A study of the writings of Yu. M. Lotman. Amsterdam: North Holland Publishing Company.
• Tods, Rahers 2016. Primārās un sekundārās modelēšanas sistēmas dzejas tekstos: Mihaila Lotmana teorētiskās pieejas piemērošana. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34182
• Shukman, Ann 1978. Soviet Semiotics and Literary Criticism. New Literary History, Volume 9, No. 2 Soviet Semiotics and Criticism: An Anthology. Johns Hopkins University Press.
• Winner, Thomas 1968. Introduction. In: I. M. Lotman, Lektsii po struktural'noi poetike. Vvedenie, teoriia stikha. Providence, Rhode Island: Brown University Press, vii-xii.
• Żyłko, Bogusław 2001. Culture and Semiotics: Notes on Lotman's Conception of Culture. New Literary History 32(2): 391–408. — 2014. Notes on Yuri Lotman's structuralism. International Journal of Cultural Studies: 1 –16.