Tadžikistānas pilsoņu karš

Tadžikistānas pilsoņu karš (tadžiku: Ҷанги шаҳрвандии Тоҷикистон) bija bruņots konflikts Tadžikistānā starp centrālās valdības atbalstītājiem un dažādām apvienotās Tadžikistānas opozīcijas pārstāvētajām grupām, kas sākās pēc valsts neatkarības pasludināšanas PSRS sabrukuma rezultātā (1992–1997).

Vardarbīgākā konfrontācija notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad valsts faktiski tika sadalīta divās daļās. Kopš 1993. gada vasaras konflikta intensitāte samazinājās, lai gan atsevišķas sadursmes turpinājās līdz pat 1997. gada 27. jūnijā notikušajam karojošo pušu izlīgumam.

Saskaņā ar oficiālajiem Tadžikistānas valdības datiem piecus gadus ilgajā karā ir gājuši bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku.^{[nepieciešama atsauce]} Kara rezultātā vairāk nekā 25 000 sieviešu kļuva par atraitnēm un aptuveni 55 000 bērnu kļuva par bāreņiem.

Lai gan pilsoņu karam nebija nacionālistiskas ievirzes, gandrīz visi valsts krievu un kopumā slāvu iedzīvotāji pameta Tadžikistānu, apmetoties galvenokārt Krievijā, daļēji Ukrainā, Baltkrievijā, ASV, Kanādā un Eiropas valstīs. Gandrīz visi vācu iedzīvotāji arī pameta valsti un pārcēlās uz Vāciju, kā arī gandrīz visi ebreju iedzīvotāji (Vidusāzijas ebreji un aškenazi), no kuriem lielākā daļa repatriējās uz Izraēlu, bet pārējie uz ASV. No valsts emigrēja arī dažas citas mazākumtautības (piemēram, armēņi un tatāri).

Neraugoties uz minētajiem zaudējumiem, pilsoņu kara laikā Tadžikistānas iedzīvotāju skaits pieauga no 5,109 miljoniem līdz 6,127 miljoniem.

Ekonomiskās sekas

Tadžikistānas pilsoņu karš pēc tā laika valūtas kursa izmaksāja vairāk nekā 10 miljardus ASV dolāru. Pilsoņu kara laikā valsts ekonomika zaudēja (paralizētās ekonomikas un citu iemeslu dēļ) vēl vairākus miljardus ASV dolāru. Pirms PSRS sabrukuma Tadžikijas PSR un Kirgīzijas PSR bija nabadzīgākās Padomju Savienības republikas, bet piecus gadus ilgušā pilsoņu kara rezultātā Tadžikistāna faktiski kļuva par vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, lai gan tā nebija iekļauta oficiālajā ANO vismazāk attīstīto valstu sarakstā. Kara laikā tika iznīcināti vairāk nekā 60 medicīnas iestāžu, desmitiem skolu un citu izglītības iestāžu, kā arī desmitiem sociālo un kultūras iestāžu. Pasliktinājās veselības aprūpes situācija.

Smagā ekonomiskā situācija pēc pilsoņu kara beigām Tadžikistānu faktiski atgriezusi vismaz 10 gadus atpakaļ. Tā kā tika iznīcināta un apturēta lielākā daļa dažādu uzņēmumu, rūpnīcu un fabriku darbība, valstī izplatījās bezdarbs. Notika masveida intelektuālā darbaspēka aizplūšana. Kopš 2000. gadu sākuma masveida bezdarba dēļ Tadžikistānas iedzīvotāji (galvenokārt vīrieši), sākuši doties strādāt galvenokārt uz Krieviju, vēlāk uz Kazahstānu, Turciju, ASV un Eiropas valstīm.

Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, izdevās saglabāt diezgan zemu inflācijas līmeni. Inflācijas līmenis 2015. gadā bija 5,8% (183. vieta pasaulē).^{[nepieciešama atsauce]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tadžikistānas pilsoņu karš.