Austrumu baltastes trusis
Austrumu baltastes trusis jeb Floridas trusis (Sylvilagus floridanus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) baltastes trušu ģints (Sylvilagus) zīdītājs, kas ir ne tikai visizplatītākā trušu suga ASV, bet visā Ziemeļamerikā. Astes apakšpusi klāj balts, smalks apmatojums, tādēļ Floridas trusi ASV dēvē par cottontail (kokvilnas aste).[1]
| Austrumu baltastes trusis Sylvilagus floridanus (J. A. Allen, 1890) | |
|---|---|
.JPG) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Zaķveidīgie (Lagomorpha) |
| Dzimta | Zaķu dzimta (Leporidae) |
| Ģints | Baltastes truši (Sylvilagus) |
| Suga | Austrumu baltastes trusis (S. floridanus) |
| Izplatība | |
 | |
 Austrumu baltastes trusis Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Austrumu baltastes trusis sastopams ASV austrumos un dienvidos, bet rietumos izplatības areāls stiepjas līdz Ziemeļdakotai, Kanzasai un Teksasai. Austrumu baltastes trusis mājo arī Kanādas dienvidos, Meksikas austrumos, Centrālamerikā un Dienvidamerikas pašos ziemeļos.[2] Tas mīt atklātās ainavās, zāļainos līdzenumos un krūmājos. Kad Ziemeļamerikas apguvēji izcirta mežus ziemeļu virzienā, truši izplatījās līdz ar viņiem uz ziemeļiem.[3] Austrumu baltastes trusis vēsturiski nav dzīvojis Jaunanglijā, bet šajā reģionā ir introducēts. Mūsdienās tas konkurē par dzīves telpu ar vietējo Jaunanglijas baltastes trusi (Sylvilagus transitionalis). Austrumu baltastes trusis ir introducēts arī Oregonā, Vašingtonā un Britu Kolumbijā.[4] Ārpus ASV tas introducēts Kubā, Jamaikā, Kaimanu Salās, Puertoriko, Dominikānā, Barbadosā, Bahamās, Haiti, Grenāda, Gvadelupā un Itālijas ziemeļos.[5]
Izskats labot šo sadaļu
Austrumu baltastes truši ir vidēji lieli zaķveidīgie zīdītāji, kuru ķermeņa garums 36—48 cm.[6][7] Vairākumam zīdītāju tēviņi ir lielāki par mātītēm, bet zaķiem un trušiem novērojams pretējais — ievērojami lielāka ir mātīte. Austrumu baltastes trusim ir proporcionāli garas ausis (5—8 cm)[8] un īsa aste (2,5—7,6 cm)[8], kuras apakša ir balta. To svars ir 800—200 grami.[8] Tam ir garas pakaļkājas, bet priekškājas īsākas. Pateicoties garajām un muskuļotajām pakaļkājām, trusis var sasniegt ātrumu apmēram 30 km/h[7] un aizlēkt 3 m tālumā. Trusim galvas sānos ir lielas acis. Tā kažoks ir dzeltenbrūns vai pelēkbrūns. Ziemā tas kļūst pelēcīgāks, salīdzinot ar vasaras kažoku. Pakausis sarkanbrūns. Ausis no aizmugures parasti ir tumšākas kā mugura, bieži tām ir melna maliņa.[8] Mazuļiem jau dažu nedēļu vecumā ir tāds pats kažoks kā pieaugušajiem trušiem, vienīgi uz pieres ir balta zvaigznīte. Ar laiku baltā zīme izzūd.
Dzīvesveids labot šo sadaļu
Austrumu baltastes trusis vislabprātāk mājo meža nomalēs gar atklātām vietām un purvu malām, sastopams arī lauksaimniecības teritorijās. Šī trušu suga ir aktīva galvenokārt naktī, reizēm iznāk ganīties agrā pievakarē vai vēlā pēcpusdienā. Pārējo dienas daļu pavada, paslēpies seklā bedrītē vai biezā audzē. Austrumu baltastes trusis pats alas nerok, tikai sliktos laika apstākļos meklē patvērumu alā, ko pametis kāds cits dzīvnieks.[8] Kad zemi klāj bieza sniega kārta, trusis tajā izrok sarežģītu eju sistēmu, savienojot atsevišķas barošanās vietas. Austrumu baltastes trusis ir vienpatnis ar savu teritoriju, katrs indivīds ieņem 100—800 kvadrātmetrus lielu iecirkni, kas bieži vien pārklājas ar kaimiņu teritorijām. Tēviņiem teritorijas ir lielākas nekā mātītēm.[7] Savstarpēji tiek izveidota stingra hierarhija, kas nepieciešamības gadījumā tiek noskaidrota ar savstrapēju cīņu. Dominantāki tēviņi pārojas ar vairākām mātītēm.[8]
Austrumu baltastes truša dabīgie ienaidnieki ir lapsas, koijoti, vanagi, pūces, kaķi, suņi, caunas un čūskas.[8] Galvenais veids, kā trusis glābjas no plēsējiem, ir slēpšanās, bet kā pēdējais — tiek izmantota bēgšana skrienot,[8] kas parasti notiek zigzag veidā.[7] Austrumu baltastes trusim ir ļoti laba redze, dzirde un oža.[7] Barošanās laikā trusis ik pa laikam paceļas pakaļkājās un pārbauda apkārtni.[7]
Barība labot šo sadaļu
Austrumu baltastes truša pamatbarība ir dažāda veida lakstaugi līdzīgi kā citām zaķu un trušu sugām. Ziemas periodā tas ēd arī koku mizu, zarus, sēklas un saknes.[8] Austrumu baltastes truši apēd neticami daudz barības. Viņu barības vads ir piemērots liela barības daudzuma pārstrādei: barība tiek sagremota divas reizes. Pirmajā reizē barība tiek izvadīta mīkstu, zaļganu lodīšu veidā, kuras truši atkal apēd. Otrajā reizē jau pilnībā sagremota barība tiek izvadīta kā cietas, brūnas lodītes, kuras dzīvnieki vairs neēd.[8] Izsalkuši Floridas truši var radīt ievērojamus postījumus tīrumos.
Vairošanās labot šo sadaļu
Riesta periods, atkarībā no izplatības reģiona, ilgst no februāra līdz septembrim. Grūsnība ilgst 25—35 dienas.[8] Austrumu baltastes truša mātīte var dzemdēt 7—8 reizes gadā,[8] bet parasti tas notiek 3—4 reizes gadā.[7] Visbiežāk vienā metienā dzimst 4—5 mazuļi, kuri sver 25—35 gramus.[7] Visu šo laiku mātīte nepamet savu teritoriju. Apmēram nedēļu pirms dzemdībām mātīte labi apslēptā vietā ierīko mazuļu migu, tā var būt zem nogāzta koka stumbra, garā zālē vai zem krūma.[7] Zemē izraktu nelielu iedobi izklāj ar sausu zāli un lapām, kā arī ar pašas mātītes vilnu, kuru tā izrauj sev no vēdera.[8] Tā kā māte izplūc sev vilnu, mazuļiem ir vieglāk atrast piena dziedzerus. Trušu piens ir ļoti barojošs. Floridas trušu mazuļi piedzimst ar plānu apmatojumu, kurli un akli, bet ļoti ātri attīstās, un 5—6 dienu vecumā tiem atveras acis un ausis.[8] Jau dažas stundas pēc dzemdībām mātīte atkal tiek apaugļota. Mazuļus viņa apmeklē agri no rīta un vakarā, lai pabarotu. Tos atstājot, māte migu apslēpj ar dažādiem materiāliem. Trusēni migu pamet apmēram 2 nedēļu vecumā, lai gan pirmās dienas pēc migas pamešanas, tie mēdz atgriezties savā bērnības slēptuvē.[8] Jaunie trusēni kļūst pilnīgi patstāvīgi apmēram 7 nedēļu vecumā.[7] Dzimumgatavību sasniedz 2—3 mēnešu vecumā,[7] tomēr daudzi nepārojas agrāk par 2 gadiem.[8] Apmēram 25% jaunās paaudzes piedzimst jaunajiem trušiem.[7] Mūža ilgums savvaļā apmēram 5 gadi.[7]
Floridas trusis un cilvēki labot šo sadaļu
Floridas trusis ir vispopulārākais medījamais dzīvnieks Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie bieži uzturas cilvēku mājokļu tuvumā un ir viegli pieejami medniekiem. 20. gadsimta 20. gados dzīvnieku aizsardzības organizācijas, sadarbojoties ar mednieku biedrībām, mēģināja Floridas trusi izmitināt Kanzasas, Misūri, Teksasas un Pensilvānijas štatā. Šis eksperiments varēja kļūt par katastrofu vietējām trušu rasēm un sugām. Floridas trusis sāka ar tiem krustoties, un šo dzīvnieku pēcnācēji gandrīz izstūma pirmatnējās populācijas.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dzīvnieku pasaulē, Izdevējs UAB IMP BALTIC, 79 karte, ISBN 9986-9333-7-4
- ↑ IUCN: Sylvilagus floridanus
- ↑ Godin, Alfred J. (1977). Wild mammals of New England. Baltimore, MD: The Johns Hopkins University Press
- ↑ Reid, Fiona (2006). A Field Guide to Mammals of North America. New York, New York: Houghton Mifflin Company
- ↑ «Distribution of the eastern cottontail Sylvilagus floridanus in the province of Alessandria». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
- ↑ «Museum of Natural History: Eastern Cottontail». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. decembrī. Skatīts: 2012. gada 3. aprīlī.
- ↑ 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 7,12 Animal Diversity Web: Sylvilagus floridanus
- ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 8,13 8,14 8,15 «ARKive: Eastern cottontail (Sylvilagus floridanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumu baltastes trusis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- National Geographic: Cottontail Rabbit Sylvilagus floridanus Arhivēts 2010. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Klasifikācija
- Cottontail Rabbits