Andrejs Auzāns (1871. gada 4. aprīlis1953. gada 23. marts) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Andrejs Auzāns
Andrejs Auzāns
Personīgā informācija
Dzimis 1871. gada 4. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Stukmaņu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1953. gada 23. martā (81 gads)
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība Latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālis
Struktūra armija
Kaujas darbība Krievu-japāņu karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Triju zvaigžņu ordenis
Cits darbs zinātnieks, pasniedzējs, publicists

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Stukmaņu pagasta "Bormaņos" lauksaimnieka Jāņa Auzāna ģimenē. Pirmo izglītību ieguva Kokneses, vēlāk Vietalvas pagastskolās. No 1890. līdz 1893. gadam mācījās Pleskavas mērnieku skolā. 1893. gadā uzsāka mācības kara topogrāfu skolā, kuru pabeidza 1895. gadā, dienēja Somijā podporučika pakāpē. No 1896. gada bija topogrāfijas daļas virsnieks pie Sanktpēterburgas. 1900. gadā iestājās ģenerālštāba akadēmijā, kuru absolvēja 1903. gadā, iegūstot kapteiņa pakāpi.

1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā Pulkovas observatorijā un tika ieskaitīts Krievijas impērijas armijas ģenerālštābā. Piedalījās Krievu-japāņu karā. Pēc tam darbojās kā virsnieks, topogrāfs un ģeodēzists Igaunijā un Somijā, Mandžūrijā, kā arī Turkmenistānā. Vadīja arī vairākas astronomiskās ekspedīcijas. 1907. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. No 1907. līdz 1910. gadam bija astronoms Čardžujas starptautiskajā observatorijā, bet no 1911. līdz 1916. gadam bija Taškentas observatorijas priekšnieks. 1911. gadā tika paaugstināts par pulkvedi. No 1914. gada bija Pēterburgas Zinātņu akadēmijas seismoloģijas komisijas loceklis.

Nodibinoties latviešu strēlnieku bataljoniem, no 1916. gada septembra bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris, bet vēlāk iecelts par 2. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, kuru vadīja Ziemassvētku un vēlākajās Janvāra kaujās. Pēc tam viņu 1917. gadā iecēla par Krievijas galvenā štāba ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieku un paaugstināja par ģenerālmajoru. Līdz 1920. gadam dienēja Sarkanajā armijā, no 1921. gada strādāja Sarkanās armijas akadēmijā kā pasniedzējs.

1923. gadā atgriezās Latvijā un iestājās Latvijas armijā, kur ieguva ģenerāļa pakāpi. Ieņēma amatu Kara padomē, bet 1927. gadā kļuva par Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfijas daļas priekšnieku.[1] Bez tam bija arī kara zinību pasniedzējs Kara skolā. Viņš bija arī Latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, strēlnieku vēstures redakcijas loceklis. Sarakstīja vairākus darbus par topogrāfiju, militāro vēsturi un citām tēmām.

Pēc Latvijas okupācijas nesadarbojās ne ar padomju, ne arī nacistu varu. 1944. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1948. gadā uz Apvienoto Karalisti.

Miris 1953. gada 23. martā, apbedīts Stokportā.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Dienesta laikā apbalvots ar Jura ordeni (IV šķira), Vladimira ordeni (IV, II šķiras), Staņislava ordeni (III, II šķiras), Annas ordeni (III, II šķiras), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Buhāras emirāta 3. šķiras Uzlecošās zvaigznes ordeni, kā arī ar citiem apbalvojumiem.[2] Andrejs Auzāns bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vesthardiana goda filistrs.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «"Latvijas Kareivis" (01.01.27.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 25. maijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. «Latvijas Kara muzejs». www.draugiem.lv (latviešu). Skatīts: 2020-11-12.

Ārējās saites labot šo sadaļu