Stefans Češeiko-Sohackis
Stefans Češeiko-Sohackis (poļu: Stefan Czeszejko-Sochacki, krievu: Чешейко-Сохацкий Стефан Вацлавович, 1891—1934) bija Daugavpils (tolaik Dvinskas) strādnieku padomes deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs (1917–1918), vēlāk Dvinskas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1918–1919).
Stefans Češeiko-Sohackis | |
---|---|
portrets 1918. gadā | |
Daugavpils pašvaldības vadītājs | |
Amatā 1917. gada novembris — 1918. gada februāris | |
Priekštecis | E. Imšeneckis |
Pēctecis | M. Rabinovičs |
Amatā 1918. gada decembris — 1919. gada janvāris | |
Priekštecis | Jakovs Movšenzons |
Pēctecis | Kārlis Balodis |
| |
Dzimšanas dati |
1891. gada 17. maijā Ņežina, Čerņigovas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Ukraina) |
Miršanas dati |
1934. gada 1. jūnijā (43 gadu vecumā) Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) |
Tautība | polis |
Politiskā partija | VK(b)P |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1891. gada 17. maijā Čerņihivas guberņas Ņežinas pilsētā poļu izcelsmes muižnieka Vaclava Češeiko-Sohacka un viņa sievas Valērijas, dzimušas Boguslavskas, ģimenē. 1893. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Daugavpili. Mācījās Daugavpils reālskolā, strādāja par provizora mācekli. 1905. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, 1913. gadā apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju. 1917. gadā tika ievēlēts par Viskrievijas Satversmes sapulces locekli. No 1917. novembra līdz 1918. februārim bija Dvinskas strādnieku padomes deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs.
Daugavpils vācu okupācijas laikā 1918. gadā pārcēlās uz Vitebsku, kur bija Vitebskas guberņas izpildkomitejas loceklis, vēlāk nodaļas vadītājs, pilsētas padomes priekšsēdētājs un justīcijas nodaļas komisārs. Kad Sarkanā armija 1918. decembrī ieņēma Daugavpili, viņu iecēla par pilsētas kara revolucionārās padomes priekšsēdētāju un Dvinskas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku. 1919. janvārī Stučkas valdība viņa vietā iecēla Kārli Balodi (1893-1938). Pēc tam, kad Polijas un Latvijas armijas daļas 1920. gada sākumā ieņēma Daugavpili, S. Češeiko-Sohackis atkal pārcēlās uz Vitebsku, kur vadīja pilsētas padomi. Vēlāk pārcēlās uz Samāru, kur bija Graudaugu kultūru institūta direktors (Самарский институт зерновых культур, 1926-1929), kādu laiku bija Kijivas Poļu pedagoģiskā insitūta direktors.
1933. gada 15. augustā viņu kopā ar brāli Ježiju Češeiko-Sohacki apcietināja PSRS politpārvalde (Объединённое государственное политическое управление, ОГПУ) un apsūdzēja spiegošanā un kontrevolucionāras organizācijas veidošanā. Viņa brālis Lubjankas cietumā 4. septembrī izdarīja pašnāvību. Nošauts Maskavā 1934. gada 1. jūnijā, aprakts Vagaņkovas kapsētā (Ваганьковское кладбище).[1]
Atsauces
labot šo sadaļuPolitiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: E. Imšeneckis Jakovs Movšenzons |
Daugavpils pašvaldības vadītājs 1917. gada novembris – 1918. gada februāris 1918. gada decembris — 1919. gada janvāris |
Pēctecis: M. Rabinovičs Kārlis Balodis |