Stefans Češeiko-Sohackis

Stefans Češeiko-Sohackis (poļu: Stefan Czeszejko-Sochacki, krievu: Чешейко-Сохацкий Стефан Вацлавович, 1891—1934) bija Daugavpils (tolaik Dvinskas) strādnieku padomes deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs (1917–1918), vēlāk Dvinskas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1918–1919).

Stefans Češeiko-Sohackis
portrets 1918. gadā
Daugavpils pašvaldības vadītājs
Amatā 1917. gada novembris — 1918. gada februāris
Priekštecis	E. Imšeneckis
Pēctecis	M. Rabinovičs
Amatā 1918. gada decembris — 1919. gada janvāris
Priekštecis	Jakovs Movšenzons
Pēctecis	Kārlis Balodis
Dzimšanas dati	1891. gada 17. maijā Ņežina, Čerņigovas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Ukraina)
Miršanas dati	1934. gada 1. jūnijā (43 gadu vecumā) Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	polis
Politiskā partija	VK(b)P

Dzīvesgājums

Dzimis 1891. gada 17. maijā Čerņihivas guberņas Ņežinas pilsētā poļu izcelsmes muižnieka Vaclava Češeiko-Sohacka un viņa sievas Valērijas, dzimušas Boguslavskas, ģimenē. 1893. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Daugavpili. Mācījās Daugavpils reālskolā, strādāja par provizora mācekli. 1905. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, 1913. gadā apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju. 1917. gadā tika ievēlēts par Viskrievijas Satversmes sapulces locekli. No 1917. novembra līdz 1918. februārim bija Dvinskas strādnieku padomes deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Daugavpils vācu okupācijas laikā 1918. gadā pārcēlās uz Vitebsku, kur bija Vitebskas guberņas izpildkomitejas loceklis, vēlāk nodaļas vadītājs, pilsētas padomes priekšsēdētājs un justīcijas nodaļas komisārs. Kad Sarkanā armija 1918. decembrī ieņēma Daugavpili, viņu iecēla par pilsētas kara revolucionārās padomes priekšsēdētāju un Dvinskas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku. 1919. janvārī Stučkas valdība viņa vietā iecēla Kārli Balodi (1893-1938). Pēc tam, kad Polijas un Latvijas armijas daļas 1920. gada sākumā ieņēma Daugavpili, S. Češeiko-Sohackis atkal pārcēlās uz Vitebsku, kur vadīja pilsētas padomi. Vēlāk pārcēlās uz Samāru, kur bija Graudaugu kultūru institūta direktors (Самарский институт зерновых культур, 1926-1929), kādu laiku bija Kijivas Poļu pedagoģiskā insitūta direktors.

1933. gada 15. augustā viņu kopā ar brāli Ježiju Češeiko-Sohacki apcietināja PSRS politpārvalde (Объединённое государственное политическое управление, ОГПУ) un apsūdzēja spiegošanā un kontrevolucionāras organizācijas veidošanā. Viņa brālis Lubjankas cietumā 4. septembrī izdarīja pašnāvību. Nošauts Maskavā 1934. gada 1. jūnijā, aprakts Vagaņkovas kapsētā (Ваганьковское кладбище).

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: E. Imšeneckis Jakovs Movšenzons	Daugavpils pašvaldības vadītājs 1917. gada novembris – 1918. gada februāris 1918. gada decembris — 1919. gada janvāris	Pēctecis: M. Rabinovičs Kārlis Balodis