Ņižina

pilsēta Ukrainā
(Pāradresēts no Ņežina)

Ņižina (ukraiņu: Ніжин) ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, Osteras upes krastos 80 km no apgabala centra Čerņihivas. Ņižinas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Ņižina
apgabala pilsēta
Ніжин
Ņižinas centrālais laukums
Ņižinas centrālais laukums
Karogs: Ņižina
Karogs
Ģerbonis: Ņižina
Ģerbonis
Ņižina (Ukraina)
Ņižina
Ņižina
Ņižina Ukrainas kartē
Ņižina (Čerņihivas apgabals)
Ņižina
Ņižina
Ņižina Čerņihivas apgabala kartē
Koordinātas: 51°2′34″N 31°52′25″E / 51.04278°N 31.87361°E / 51.04278; 31.87361Koordinātas: 51°2′34″N 31°52′25″E / 51.04278°N 31.87361°E / 51.04278; 31.87361
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Čerņihivas apg.
Pirmoreiz minēta 1078. gadā
Pilsētas tiesības 1625. gadā
Platība
 • Kopējā 50,5 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 66 981
 • blīvums 1 422,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 16600
Tālruņu kods +380-4631
Mājaslapa www.nizhynrada.org
Ņižina Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Rakstiskajos avotos pirmoreiz minēta 1078. gadā Hipatija hronikāŅežatina (Ņižatina), bet 1147. gadā minēta kā Čerņihivas kņazistes nocietinājums Uņeņeža (Uneņiža). 1239. gadā mongoļu karaspēks Uņeņežu nopostīja. Kopš 1320. gada Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Pēc 1500.—1503. gada Krievijas-Lietuvas kara nonāk Maskavas Lielkņazistes sastāvā. 1514. gadā saukta par Ņežinu (Ņižinu) un tur izveidots kazaku pulks. 1618. gadā nonāk Polijas īpašumā, 1625. gadā piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1648. gadā Bohdana Hmeļnicka karaspēks padzen poļus un izvieto pilsētā kazaku pulku. 1654. gadā Ņižinā dzīvoja 11 600 cilvēku (Kijivā tajā pat laikā — 7800). 1668. gadā pilsētu ieņēma Krievijas karaspēks. 17.—18. gadsimtā pilsētā attīstījās tirdzniecība, tur apmetas ievērojamas grieķu, bulgāru, turku, persiešu, ebreju un vācu tirgotāju un amatnieku grupas. 1746. gadā grieķi bija 7% no pilsētas iedzīvotāju skaita, tiem bija savs maģistrāts, baznīca, tiesa un skola. 1780. gados pilsētas ikgadējas tirdzniecības apgrozījums bija ap 1 800 000 rubļu. Mūsdienās-mašīnbūves, medicīnas aparatūras un pārtikas rūpniecības centrs.

Cilvēki labot šo sadaļu

Ņižina ir aktiera undziedātāja Marka Bernesa (Марк Наумович Берне́с, 1911—1969), baletdejotājas Olgas Hohlovas (Olga Khokhlova, 1891—1955), jūrasbraucēja Jurija Lisjanska (Юрий Фёдорович Лисянский, 1773—1837) un vieglatlētes Žannas Pintusevičas-Blokas (Жанна Пінтусевич-Блок, 1972) dzimtā pilsēta.

No 1820. līdz 1828. gadam Ņižinā ģimnāzijā mācījās Nikolajs Gogolis. Ņižinā bērnībā dzīvoja dzejniece Zinaida Gipiusa (Зинаида Гиппиус, 1869—1945). Šeit bērnību pavadījis raķeškonstruktors Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; 1907—1966).

No 1905. līdz 1909. gadam mūža pēdējos četrus gadus pilsētā dzīvoja gleznotājs Jūlijs Feders kopā ar sievu Olgu un dēlu Georgu. Kopš 1905. gada dēls Georgs studēja Vēstures un filozofijas institūtā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. http://chernigivstat.gov.ua/pres_inf/expres_2013/87.zip.
  2. Šmite, E. Seni notikumi. Jaunas liecības. Grām.:Jūlijs Feders. Rīga: Neputns, 2013. 8. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu