Stūrainais bruņurupucis
Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.[1][2][3] 2012. gadā ierindota zemeslodes 100 visapdraudētāko sugu sarakstā.[4]
| Stūrainais bruņurupucis Astrochelys yniphora (Vaillant, 1885) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Bruņurupuči (Testudines) |
| Apakškārta | Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira) |
| Virsdzimta | Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea) |
| Dzimta | Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) |
| Ģints | Starainie bruņurupuči (Astrochelys) |
| Suga | Stūrainais bruņurupucis (Astrochelys yniphora) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Stūrainais bruņurupucis Vikikrātuvē | |
Tā ir viena no divām tikai Madagaskarā sastopamās staraino bruņurupuču ģints sugām.
Nosaukums
labot šo sadaļuLatviski tulkotajā literatūrā, līdztekus oficiāli pieņemtajam nosaukumam, stūrainais bruņurupucis dēvēts arī par ķīļkrūšu bruņurupuci. Savukārt par stūraino bruņurupuci latviski tiek saukta arī cita, Dienvidāfrikā sastopamā sauszemes bruņurupuču suga Chersina anguilata, kas ir tiešs latīniskā epiteta angulata tulkojums.
"Anganoka" ir vietējais sugas nosaukums malagasu valodā, un tas ir kļuvis par atzītu apzīmējumu angļu, franču, spāņu un vairākās citās plaši izplatītās valodās.[2]
Apraksts
labot šo sadaļu
Muguras bruņas jeb karapakss izteikti kupolveidīgs, tā garums līdz 45 cm, lielākiem eksemplāriem līdz pat pusmetram. Smagnējā dzīvnieka tēviņu svars ap 10 kg, taču var sasniegt 18,9 kg. Bruņas gaiši brūnganas ar skaidri izteiktiem, koncentrētiem izciļņiem un gar malām pamīšus novietotiem dūmakaini dzelteniem un brūniem trijstūriem. Mātītes mazākas, to svars parasti ap 8,8 kg, maksimālais līdz 12 kg.
Zem bruņurupuča galvas starp priekšējām kājām savdabīgs, ķīlim vai lemesim līdzīgs izcilnis, kas devis sugai "ķīļkrūšu bruņurupuča" nosaukumu. Kā visiem bruņurupučiem, anganokām nav zobu un to vietā ir ļoti spēcīgi žokļi ar asām žokļu malām.[1][5]
Galva un purns no melnas līdz dažādu nokrāsu brūnai, ar dzelteniem plankumiem ap ausīm. Kakls un aste parasti brūni un dzeltenbrūni vai dzelteni.[6]
Izplatība
labot šo sadaļuSavvaļā suga sastopama vienīgi Bali līča sausajos mežos, zālājos krūmājos un bambusu mežos salas ziemeļrietumos. Areāla platība no 25 līdz 60 km², kur veido piecas izolētas populācijas. Populāciju vienu no otras atdala ģeogrāfiski šķēršļi, tādi kā upe.[1][5][6]
Barība
labot šo sadaļuAugēdāji, pārtiek no zāles, dažāda veida augļiem, krūmu, retāk bambusu lapām.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļuGadā 4 vai 5 dējumi, katrā no tām 1 līdz 6 pēcnācēji. Inkubācijas periods 197 līdz 281 dienai. Mātīte ar pakaļkājām rok seklu bedri un rakšanas laikā to samitrina ar urīnu.[6]
Apdraudējums
labot šo sadaļuGalvenais bruņurupuču skaita un izplatības samazināšanās iemesls ir brikšņu dedzināšana, kas izmaina un iznīcina sugas dabisko vidi. Šie dzīvnieki pārvietojas lēni, tāpēc nespēj izbēgt no uguns un sadeg dzīvi. Citu lielāko apdraudējumu rada nelegāla tirdzniecība ar mazuļiem.
Tāpat sugu apdraud krūmu upjucūkas. Apveltītas ar smalku ožu, tās viegli atrod un uzrok ķīļkrūšu bruņurupuču olas, kā arī uzšķērž mīkstbruņu jaunuļus. Vietējie iedzīvotāji bruņurupučus nelieto uzturā, taču tos tur kā dīvainus mājas kustoņus un iesloga vistu aplokos. Pastāv uzskats, ka bruņurupuču mēsli pasargā no slimību izplatīšanās vistu starpā.[1] Saskaņā ar Džeralda Darela 1992. gadā izteikto viedokli, "ķīļkrūšu bruņurupuču liktenis ir vai nu kļūt par cepešiem ugunsgrēkos, tikt agrā jaunībā cūku notiesātiem vai arī ieslodzītiem vistu kūtīs par profilaktisku līdzekli daudzu novārdzinātu mājputnu veselības uzlabošanai ".
Aizsardzība
labot šo sadaļu1985. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Bruņurupuču speciālistu grupa vērsās pie Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta ar ierosinājumu uzņemties ķīļkrūšu bruņurupuču glābšanas programmu. Projektā iesaistījās arī Madagaskaras valdības meža departaments, un projekts guva Pasaules Dabas Fonda un Madagaskaras nacionālās aviolīnijas Air Madagascar atbalstu.
Lai nodibinātu pavairošanas koloniju, 1986. gadā septiņus jaunus bruņurupučus pārveda no austrumu krasta uz Ampijoroas mežu netālu no Mahajangas pilsētas — blakus sugas apdzīvotajai videi. Programma bija sekmīga, un 2004. gadā nebrīvē bija dzimuši 224 jaunuļi.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Astrochelys yniphora, Sarkanā grāmata
- ↑ 2,0 2,1 The Reptile Database: Astrochelys yniphora (Vaillant, 1885)
- ↑ National Center for Biotechnology Information (NCBI). Taxonomy Browser: Astrochelys yniphora
- ↑ «Priceless or Worthless? The world's most threatened species by E M Bailie and Elen R Butcher». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 1. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Wildscreen Arkive: Plougshare tortoise (Astrochelys yniphora)[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Animal Diversity Web: Astrochelys yniphora Madagascan (Plowshare) Tortoise
Literatūra
labot šo sadaļu- Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik, 2002. ISBN 9984-675-63-7
- Dzīvnieki. Ilustrēta unikāla enciklopēdija par visas pasaules dzīvniekiem. Galvenais redaktors Deivids Bērnijs. Zvaigzne ABC, 2014. ISBN 978-9984-22-809-9
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stūrainais bruņurupucis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)