Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida). Tas ir visatšķirīgākais, visvairāk novirzījies rāpuļu klases zars. Tiem ir savdabīgs, pasīvs aizsardzības orgāns — kaula bruņas, kuras aptver vidukli. Bruņurupuču kārtā ir ap 230—330 mūsdienās dzīvojošu sugu, kas iedalās 2 apakškārtās: sānkakla bruņurupučos (Pleurodira) un slēptkakla bruņurupučos (Cryptodira). Latvijā dzīvo viena suga — purva bruņurupucis (Emys orbicularis), kurš ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Bruņrupuči Testudines (Linnaeus, 1758)
Purva bruņurupucis (Emys orbicularis)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Rāpuļi (Reptilia)
Apakšklase	Anapsīdi (Anapsida)
Kārta	Bruņrupuči (Testudines)
Sinonīmi
Chelonii Chelonia
Izplatība
Iedalījums
2 mūsdienās dzīvojošas apakškārtas: Sānkakla bruņurupuči (Pleurodira) Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira)
Bruņrupuči Vikikrātuvē

Morfoloģija

Ādainais bruņurupucis (Dermochelys coriacea) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais bruņurupucis

Lielākais mūsdienu bruņurupucis ir jūrā dzīvojošais ādainais bruņurupucis (Dermochelys coriacea), kura bruņu garums var sasniegt 260 cm, bet svars 900 kg. Vidēji saldūdens bruņurupuči ir mazāki nekā jūrās dzīvojošie, tomēr Āzijas milzu mīkstbruņrupuča (Pelochelys cantorii) daži indivīdi sasniedz 200 cm garumu. Visu laiku lielākais bruņurupucis ir bijis aizvēsturiskais jūras bruņurupucis Archelon ischyros, kas dzīvoja krīta perioda beigās. Tā ķermeņa garums sasniedza 4,6 m. Kopumā aizvēsturisko sugu bruņurupuči ir bijuši lielāki augumā nekā mūsdienu sugas. Tās bija plaši izplatītas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Āfrikā. Lielākā daļa no tām izmirušas laikā, kad pasaulē parādījās cilvēks. Iespējams, cilvēki medījuši bruņurupučus pārtikai un tos izķēruši līdz izmiršanas robežai.

Mazākie ir Āfrikā dzīvojošais raibais plakanbruņrupucis (Homopus signatus) un Ziemeļamerikā dzīvojošais Mīlenberga bruņurupucis (Glyptemys muhlenbergii). To tēviņu bruņu garums nepārsniedz 8 cm un svars ir apmēram 70 g. Mātītes ir nedaudz lielākas.

Bruņas un skelets

Kaimanu bruņurupuča (Chelydra serpentina) skelets bez plastrona

Bruņurupuču bruņu augšējais vairogs, ko sauc par karapaksu — carapax, sastāv no segkaulu plātnītēm, ar kurām parasti saplūst skriemeļu paplašinātie smailie izaugumi un ribas. Karapaksa plātnītes vienmēr ir noteiktā kārtībā: vidū atrodas gareniska muguras rinda, tai sānos — pāra sānu rinda, bet visu karapaksu ietver daudzas malējās plātnītes. Apakšējais vairogs jeb plastrons — plastron sastāv no četrām pāra kaula plātnītēm un no vienas nepāra plātnītes, kas atrodas priekšējā pāra vidū. Nepāra plātnīte ir homologa virskrūšu kaulam, priekšējais pāris — atslēgas kauliem, bet pārējās acīmredzot — vēdera ribām. Kā karapaksu, tā arī plastronu no virspuses parasti sedz ragvielas vairodziņi, kuru robežas parasti neatbilst kaula plātnīšu robežām. Šāda uzbūve padara bruņas izturīgākas. Ir arī izņēmumi — virspusi sedz tikai mīksta āda.

Plecu joslu veido tikai divi kauli — lāpstiņa un korakoīds. Lāpstiņas dorsālo (virsējo) galu saite saista ar karapaksa iekšējo virsmu; lāpstiņai ir liels ventrāls (apakšējais) izaugums, kurš, tāpat kā korakoīds, beidzas brīvi. Iegurnī, tāpat kā krokodiliem, ir liels slēdzējcaurums. Ekstremitātēm ir tipiska uzbūve. Pretstatā nekustīgajam vidukļa nodalījumam astes un kakla nodalījums ir ļoti kustīgs, pie tam kakla skriemeļiem ir dažāda locītavu virsmu uzbūve: priekšējie ir opistocēli, pakaļējie — procēli, bet starpā atrodas skriemelis, kam abas virsmas ir izliektas.

Galvaskausam ir vaiga loks (vienīgais gadījums mūsdienu rāpuļiem), kurš sastāv no vaiga, kvadrāta, kvadrāta-vaiga un zvīņas kaula. Dažām grupām deniņu apvidu klāj viengabalainas bruņas. Ir virkne pāreju no formām ar vāji attīstītām sekundārajām aukslējām uz formām, kam tās attīstītas labi. Kvadrāta kauls ir nekustīgi savienots ar galvaskausa kapsulu. Nav šķērskaulu, kuri tik raksturīgi citām rāpuļu grupām, kā arī nav paura cauruma. Žokļiem nav zobu, tos klāj ragvielas apvalks ar asām griezējmalām.

Iekšējie orgāni

Vidēji jūras bruņurupuči ir lielāki nekā pārējie bruņurupuči, attēlā zaļais jūras bruņurupucis (Chelonia mydas)

Mēle ir gaļīga. Barības vads pakāpeniski pāriet biezsienas kuņģī, kurš krasi atdalīts no zarnas. Kloākas atvere ir apaļa vai gareniskas spraugas veidā. Lielajām plaušām tāpat kā krokodiliem ir sarežģīta, sūklim līdzīga uzbūve. Sakarā ar krūškurvja nekustīgumu bruņurupuči elpo, «iesūknējot» gaisu (konverģenta līdzība ar abiniekiem), bet šai aktā bez tam piedalās plecu un iegurņa muskuļi: ievelkot ekstremitātes, plaušas iztukšojas, izstiepjot tās, — paplašinās un piepildās ar gaisu. Ūdens bruņurupučiem ir vēl papildus elpošanas orgāni - rīkles valnīši vai divi anālie pūšļi. Tēviņiem ir nepāra kopulācijas orgāns, kura uzbūve ir līdzīga krokodilu kopulācijas orgāna uzbūvei.

Dzīvesveids

Bruņurupuču dzīvesvietas ir ļoti atšķirīgas — karsti tuksneši, tropiskie meži, kalnu nogāzes, ezeri, upes un purvi, kultivētās zemes, jūras piekraste un okeāna plašumi. Visiem bruņurupučiem ir augsta izdzīvot spēja gan ievainojumu, gan arī bada gadījumā. Tā, piemēram, ir zināmi gadījumi, kad šie dzīvnieki gadiem ilgi dzīvojuši bez kādas barības. Vairākums bruņurupuču nelabvēlīgā gadalaikā dodas guļā. Tie vairojas, dējot olas, kurām parasti ir cieta kaļķu čaula, retāk - pergamentveidīgs apvalks. Bruņurupuču augšana notiek visā dzīves garumā, pakāpeniski palēninoties. Bruņurupuči ir pazīstami kā ilgdzīvotāji. Dažas sugas dzīvo līdz 100 un vairāk gadiem. Pēc dzīves veida bruņurupuči iedalās 2 ekoloģiskajās grupās, kuras tikai daļēji atbilst sistemātiskajām grupām, proti: sauszemes bruņurupučos, kas ir lēni, lielāko tiesu augēdāji, un ūdens bruņurupučos, kuri ir kustīgi, pa lielākai daļai plēsīgi.

Sistemātika

Bruņurupuču kārta (Testudines)

• Sānkakla bruņurupuču apakškārta (Pleurodira)
  • Āfrikas sānkakla bruņurupuču dzimta (Pelomedusidae)
  • Čūskkakla bruņurupuču dzimta (Chelidae)
  • Dienvidamerikas upju bruņurupuču dzimta (Podocnemididae)
  • dzimta †Araripemydidae
  • dzimta †Bothremydidae
  • dzimta †Proterochersidae
• Slēptkakla bruņurupuču apakškārta (Cryptodira)
  • Infrakārta Eucryptodira
    • Aligatorbruņurupuču dzimta (Chelydridae)
    • dzimta †Eurysternidae
    • dzimta†Macrobaenidae
    • dzimta †Meiolaniidae
    • dzimta †Plesiochelyidae
    • dzimta †Sinemydidae
    • dzimta †Xinjiangchelyidae
    • ģints †Chubutemys
    • ģints †Hangaiemys
    • ģints †Judithemys
    • ģints †Osteopygis
    • ģints †Planetochelys
    • Dūņu bruņurupuču virsdzimta (Kinosternoidae)
      • Dūņu bruņurupuču dzimta (Kinosternidae)
      • Tabasku bruņurupuču dzimta (Dermatemydidae)
    • Jūras bruņurupuču virsdzimta (Chelonioidae)
      • Ādaino bruņurupuču dzimta (Dermochelyidae)
      • Jūras bruņurupuču dzimta (Cheloniidae)
      • dzimta †Protostegidae
      • dzimta †Thalassemyidae
      • dzimta †Toxochelyidae
    • Mīkstbruņrupuču virsdzimta (Trionychoidae)
      • Jaungvinejas mīkstbruņrupuču dzimta (Carettochelyidae)
      • Mīkstbruņrupuču dzimta (Trionychidae)
      • dzimta †Adocidae
    • Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea)
      • Lielgalvas bruņurupuču dzimta (Platysternidae)
      • Melnvēdera bruņurupuču dzimta (Geoemydidae)
      • Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae)
      • Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)
      • dzimta †Haichemydidae
      • dzimta †Lindholmemydidae
      • dzimta †Sinochelyidae
  • Infrakārta †Paracryptodira
    • dzimta †Kallokibotiidae
    • dzimta †Mongolochelyidae
    • dzimta †Pleurosternidae
    • dzimta †Solemydidae
    • virsdzimta †Baenoidea
      • dzimta †Baenidae
      • dzimta †Macrobaenidae
      • dzimta †Neurankylidae
• apakškārta †Paracryptodira

(†) - izmirušu organismu grupa.

Ārējās saites

• Purva bruņurupucis - vienīgais savvaļas bruņurupuču pārstāvis Latvijā
• Bruņurupču noteicējs latviešu valodā
• Mazie draugi: Bruņurupuči
• Vācijā nosusināts ezers, meklējot plēsīgu bruņurupuci
• The Biggest Animals Kingdom and in The World. Turtle
• Speed of a Turtle or Tortoise