Butanols

Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C₄H₉OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.

Butanols
n-butanola struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula	C4H9OH
Molmasa	74,12 g/mol
Blīvums	809,8 kg/m3
Kušanas temperatūra	−71,5 °C (183,7 K)
Viršanas temperatūra	117,73 °C (390,9 K)

1-butanols ir bezkrāsains viskozs šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Sajaucas ar organiskiem šķīdinātājiem. Atšķirībā no metanola, etanola un propanola tas ūdenī šķīst tikai mēreni — 7,6 g uz 100 g ūdens. Ar ūdeni 1-butanols veido azeotropu, kas pie 55,5% butanola masas vārās 93 °C temperatūrā.

1-butanols (n-butanols)	otrējais butanols (2-butanols)	izobutanols (2-metil-1-propanols)	trešējais butanols (2-metil-2-propanols)

2-butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri. Trešējais butanols kūst pie 25,4 °C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.

Atrašanās dabā

1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).

Iegūšana

• 1-butanolu var iegūt, iedarbojoties uz cieti ar baktērijām Bacterium acetobutylicum.
• 2-butanolu iegūst, reducējot metiletilketonu ar ūdeņradi.
• Izobutanolu var izdalīt no sīveļļām, tās pārdestilējot, kā arī no sintēzes gāzes kobalta katalizatora klātienē.
• Trešējo butanolu var iegūt no acetona un metilmagnija halogenīdiem Griņjāra reakcijā.

Izmantošana

Butanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Butanols.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)