Stāstījums jeb naratīvs[1] (no franču: narrative, kas savukārt no latīņu: narrāre — 'stāstīt') ir izdomāts vai arī laikā un cēloņsakarībā organizēts reālu notikumu attēlojums. Stāstījums var izpausties, piemēram, kā mīts, stāsts, pasaka, romāns, dzejolis vai vēstures grāmata.

Naratīvās analīzes metode pētī stāstījuma attīstību, kulmināciju un mezglu punktus. Naratīvajā pētījumā naratīvs ir indivīda stāstīts stāsts jeb personīgais stāstījums, kas satur personīgās dzīves pieredzi. Šādu dzīves pieredzi var saturēt autobiogrāfijas, dienasgrāmatas, lauka piezīmes, vēstules, sarunas, naratīvās intervijas, ģimenes stāsti, fotogrāfijas un citi artefakti.[2]