Elīza fon der Reke

Elīza fon der Reke; Elisa von der Recke
Elīza fon der Reke (Antons Grafs, 1797)
Personīgā informācija
Dzimusi	1754. gada 20. maijā ; Skaistkalne, Kurzemes un Zemgales hercogiste; (Tagad Latvija)
Mirusi	1833. gada 13. aprīlī (78 gadi); Drēzdene, Saksija; (Tagad Vācija)
Vecāki	Johans Frīdrihs Mēdems; Luīze Doroteja Korfa
Brāļi	Kristofs Johans Frīdrihs Mēdems; Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Māsas	Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema
Dzīvesbiedrs	Georgs fon der Reke (1771-1781)

Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi 1754. gada 20. maijā, mirusi 1833. gada 13. aprīlī) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste. Viņa bija vēlākās pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas pusmāsa un uzticības persona.

Dzīvesstāsts

Elīza fon der Reke dzimusi 1754. gada 20. maijā grāfa Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa sievas Luīzes Dorotejas Korfas ģimenē savā dzimtas īpašumā Skaistkalnē.^[1]

1771. gada maijā viņa 17 gadu vecumā apprecējās ar Jaunpils muižas īpašnieku Georgu Pēteri fon der Reki, bet laulība bija neveiksmīga un 1776. gadā viņa ar pāris gadu veco meitiņu pārvācās dzīvot uz Jelgavu. 1777. gadā nomira viņas meita, bet 1778. gadā brālis, ar kuru kopā viņa bija pavadījusi bērnību. Pēc tuvinieku nāves viņa nonāca smagā depresijā un Johana Augusta Štarka iespaidā aizrāvās ar reliģisko misticismu. 1779. gada pavasarī, kad Jelgavā ieradās Kaljostro, viņa tika uzņemta brīvmūrnieku adopcijas ložā „Trīs kronētie zobeni“ („Loge d’Adoption des troix Epées couronnées“) Jelgavā. Pēc viņas māsas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri Bīronu Elīza pārcēlās uz dzīvi Kurzemes galmā. 1780. gadā Johans Ādams Hillers Leipcigā izdeva viņas dziesmu krājumu, 1781. gadā tika šķirta viņas laulība ar G. P. fon der Reki, bet 1783. gadā iznāca viņas garīgo dzejoļu krājums.

1784. gadā viņa kopā ar rakstnieci Sofiju Bekeri un savu ārstu devās ceļojumā uz Kēnigsbergu, kur tikās ar Johanu Georgu Hāmani un Imanuelu Kantu, tālāk uz Berlīni, kur tikās ar Mozesu Mendelszonu. Sava ceļojuma laikā viņa apmeklēja arī Johanu Volfgangu Gēti, mājās atgriezās tikai 1786. gada februārī. Uzzinājusi par Francijas karalienes Marijas Antuanetes kaklarotas skandālu, Elīza fon der Reke uzrakstīja "Ziņojumu par slavenā Kaljostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām" (Nachricht von des berüchtigten Cagliostro Aufenthalt in Mitau im Jahre 1779 und dessen magischen Operationen), kas 1787. gadā tika publicēts Berlīnē un Pēterburgā un padarīja viņu slavenu visā Eiropā. 1788. gadā viņa publicēja arī Johana Augusta Štarka aizstāvības rakstu. Rakstniece pārmaiņus dzīvoja Jelgavā un Drēzdenē, kopā ar savu māsu hercogieni Doroteju caur Varšavu ceļoja uz Karlsbādes kūrortu, nodrošinot savas slavas pieaugumu Eiropas augstākajās aprindās. Pēc Kurzemes inkorporācijas Krievijas Impērijā viņa devās uz Pēterburgu, kur tikās ar Katrīnu II, kas pateicībā par Kaljostro atmaskošanu viņai piešķīra mūža pensiju un muižu, kurā Elīza fon der Reke sāka nodarboties ar filantropiskiem projektiem zemnieku stāvokļa uzlabošanai.

Piemiņas plāksne (1904) pie viesnīcas Hotel Bellevue Drēzdenē, kur no 1819. līdz 1833. gadam Elīza fon der Reke dzīvoja kopā ar Kristofu Augustu Tīdgi

Pēc Katrīnas II nāves un Pāvila I nākšanas pie varas Elīza fon der Reke 1796. gadā atstāja Kurzemi un devās uz Karlsbādi, Drēzdeni, visbeidzot uz Lēbihavas pili (Löbichau) pie savas māsas Dorotejas. Pēc Kurzemes bijušā hercoga Pētera Bīrona nāves 1800. - 1806. gadā viņa kopā ar dzejnieku Kristofu Augustu Tīdgi (Christoph August Tiedge) apceļoja Itāliju un uzrakstīja "Kāda brauciena dienasgrāmatu cauri Vācijas daļai un Itālijai" (Tagebuch einer Reise durch einen Theil Deutschlands und durch Italien). Pēc tam atkal apmetās Lēbihavas pilī, no 1819. gada Drēzdenēs viesnīcā Hotel Bellevue, nodarbodamies ar rakstniecību un pieņemdama viesos ciemiņus no Kurzemes.

Elīza fon der Reke mira 1833. gada 13. aprīlī Drēzdenē, apglabāta iekšpilsētas kapsētā Neustädter Friedhof.

Bibliogrāfija

Joh. Adam Hillers geistliche Lieder einer vornehmen kurländischen Dame, mit Melodien, Leipzig, 1780.;
Elisens geistliche Gedichte, nebst einem Oratorium und einer Hymne von C. F. Neander, herausgegeben durch Joh. Adam Hiller", Leipzig, 1783.;
Nachricht von des berüchtigten Cagliostro Aufenthalt in Mitau im Jahre 1779 und dessen magischen Operationen, Berlin, 1787.;
Etwas über des Herrn Oberhofpredigers Johann August Starck Verteidigungsschrift, nebst einigen andern Erläuterungen", Berlin und Stettin, 1788;
Elisens und Sophiens [Schwarz, geb. Becker] Gedichte. J. L. Schwarz, Berlin, 1790.;
Leben des Grafen Johann Friedrich von Medem nebst seinem Briefwechsel hauptsächlich mit der Frau Kammerherrinn von der Recke, seiner Schwester, Johann Lorenz Blessig (Hrsg.), 1792;
Familien=Scenen oder Entwickelungen auf dem Masquenballe, ap 1794., publicēts 1826.;
Vier und zwanzig neue Lieder von Elisa; komponiert von Naumann, Dresden, 1799.;
Ueber C. F. Neander Leben und Schriften. Eine Skizze, Berlin, 1804.;
Über Naumann, den guten Menschen und großen Künstler, raksts laikrakstā Neuen Deutschen Merkur, 1803.;
Gedichte von Frau Elisa von der Recke. Herausg. von C. A. Tiedge. Mit Kompositionen von Himmel und Naumann, Halle. 1806., 1816.;
Familien-Scenen oder Entwickelungen auf dem Maskenballe, Schauspiel in 4 Aufzugen. Zum Besten des Uhterstutzungsfonds fur Junge in Leipzig studirende Griechen, Leipzig, 1826.;
Gebete und religiose Betrachtungen, Berlin, 1826.;

Publicistika

Elisa an Preissler, avīzes "Berliner Monatsschrift" 1786. gada maija numurā;
Elisens Antwort an Prinz Eugen von Würtemberg, avīzes "Berliner Monatsschrift" 1786. gada septembra numurā;
Erklärung über ihren Antheil an der deutschen Union avīzē "Intell-Blatt. der Allg. Lit. Zeitung" 74. numurā, 1789.;
Leben und Thaten eines Curländischen Stundes, aufgezeichnet von seiner ehemaligen Gebieterin; nebst einer Epistel auf ihm, zugeeignet seinen Gönnern und Freunden" (1797) in "Muchlers Aurora", Berlin, 1803;
Aus einem noch undedruckten Schauspiele in "Muchlers Aurora", Berlin, 1803;
Über Naumann, den guten Menschen und grossen Kunstler in "Wielands Neuen deutschen Merkur" 1803, Februar, Marz, April;
Briefe aus Italien", in "Mitauschen Woch. Unterh. 1805, Bd. 2 u. 3;
Geschichte des Vesuv's, aus ihrem Reisejournal in "Zeit. f. d. eleg. Welt" 1807, № 51;
Herculaneum in "Zeit. f. d. eleg. Welt" 1807, № 67
Pompeji in "Zeit. f. d. eleg. Welt" 1807, № 69;
Blick auf Rom in "Zeit. f. d. eleg. Welt" 1807, № 74;
Briefe eines zehnjährigen Mädchens an ihre Mutter in "Karoline Uthe-Spazier Sinngrun" Berlin, 1818;
Die Gefangennehmung und Befreiung des letzten Königs von Polen in "Waysenfreund", Bd. 1, Leipzig, 1821.;
Der Raub und die Rettung des letzten Königs Stanislaus von Polen am 3 November 1771 in "Jahresverh. der Kurl, Gesell, f. Lit. u. Kunst", 1822, Bd. 2.;
Lieder und andere Gedichte in "Beckers Taschenbuch für das gesellige Vergnügen" 1798—1800, 1803, 1804, 1806—1809, 1811—1813;
Auszug aus einem Briefe aus Pyrmont vom 16 October 1785, über dem Tod ihres Vaters in "Journal von u. für Deutschland" 1785,
Briefwechsel mit ihrem im Strassburg verstorbenen Bruder in Blessigs "Leben des Grafen Johann Friedrich von Medem". Strassburg, 1792;
Zwei Briefe an die Karschin in "Induna von H. v. Chezy", 1820.;
Ein Brief an Sophie Becker, in "Lit. Conversationsbl." 1823, № 196.;
Die beiden Schwestern, in "Taschenbuch für Damen auf d. J. 1829" Tübingen.

Literatūra

"Elisa von der Recke, geb. Reichsgrafin v. Medem" (von Tiedge), in "Zeitgenossen", № XI. 76 lpp. (1818);
"La Prusse litteraire par Denina, III." in "Rassmans Pantheon", 261 lpp.
"Couvers. Lexic. ХІI", 607 lpp.;
"v. Schindeis deutsche Schriftstellerinnen". 2. daļas 126—162 lpp. un 3. daļas 232 lpp.;
"Meusels G. T.", Bd. 6, 233 lpp.; Bd. 10, 450 lpp.; Bd. 15, 109 lpp.; Bd. 19, 261 lpp.;
"Recke und Napiersky. Allg. Schriftstell. und Gelehrten Lexik. der Prov. Liv-, Esth- und Kurland", Mitau 1831, III sēj., 480—484 lpp.;
"Allg. Deutsche Biographie", 27. sējums, 502—503 lpp.
Eberhardt "Blicke in Tiedge's und Elisen's Leben". Berlin, 1844.
Brunier "Elisa von der Recke". Bremen, 1873.
David Harfmann "Goethe Jahrbuch für 1888".
"Cagliostro in Mitau", "Baltisch. Monatschrift" 1864, X, 354 lpp.
"Cagliostro in Mitau", "Balt. Monatschrift" 1790, X, 302. —
Vēstule no Pirmonta G. Merķelim 1797. gada 8. septembrī, J. Eckardt. "Die Baltischen Provinzen Russlands", 2 Aufl. Leipzig 1869, 191 lpp.
Carolina von Binzen. Drei Sommer in Löbischau "Nachtrage und Fortzetzungen zu d. Allg. Schh. u. Gel. Lexik." Mitau 1859, 135 lpp.
Энц. Слов. Брокгауза СПб. 1900.
Энц. Сл. Старчевского. 1855, т. IX, ч. II, стр. 31.

Atsauces

↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

Ārējās saites

[1] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1]