Gotfrīds Mīlbergs
Gotfrīds Mīlbergs (pazīstams arī ar pseidonīmu Skuju Frīdis; 1887. gada 12. janvāris — 1942. gada 17. jūnijs) bija Latvijas dzejnieks, rakstnieks un politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1933—1934), Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs.
| Gotfrīds Mīlbergs | |
|---|---|
 | |
| Latvijas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts | |
| Prezidents | Alberts Kviesis |
| Premjerministrs | Ādolfs Bļodnieks |
| Priekštecis | Jānis Kauliņš |
| Pēctecis | Vilis Gulbis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1887. gada 12. janvārī Alūksnes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1942. gada 17. jūnijā (55 gadu vecumā) Soļikamska, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija |
| Profesija | rakstnieks |
Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1942. gadā.
Biogrāfija
labot šo sadaļuG. Mīlbergs ir dzimis 1887. gada 12. janvārī Valkas apriņķa Alūksnes pagasta "Sprogās".[1] No 1896. līdz 1902. gadam mācījies Alūksnes pagastskolā un draudzes skolā, 1907. gadā absolvējis Valkas pilsētas skolas pedagoģiskos kursus, 1909. gadā ieguvis mājskolotāja tiesības.[2]
No 1907. līdz 1910. gadam strādājis par skolotāju dažādās Vidzemes vietās. No 1911. līdz 1915. gadam laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" korektors, vēlāk redkolēģijas loceklis. No 1919. līdz 1925. gadam ierēdnis Latvijas armijā. 1924. gadā izdevis romānu "Sidrabota saule lec", kas tiek uzskatīts par pirmo zinātniskās fantastikas darbu latviešu literatūrā.
1925. gadā piedalījies 2. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas saraksta, darbojies bibliotēkas, kara lietu, mandātu un redakcijas komisijās.[3] 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā, strādājis kara lietu, mandātu, redakcijas un publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijās.[4] 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, strādājis kara lietu, lauksaimniecības, kā arī redakcijas un bibliotēkas komisijās. Darbojies kultūras fonda domē un Lāčplēša Kara ordeņa domē.[5]
1933. gada martā kļuvis par iekšlietu ministru Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas vadītāja Ādolfa Bļodnieka vadītajā valdībā. Amatā bijis nepilnu gadu, līdz valdības demisijai. 1941. gadā, Padomju okupācijas apstākļos, izsūtīts no valsts un ieslodzīts Usoļjes labošanas darbu nometnē. 1942. gada 6. maijā viņam tika piespriests nāvessods nošaujot. Tas tika izpildīts 17. jūnijā.[1]
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuDzeja
labot šo sadaļu- Akordi iz sajūtu pasaules (1908)
- Sirdsmaldi (1934)
Lugas
labot šo sadaļu- Skolmeistars (1909)
- Zaglis (1909)
- Bailes no sievas (1910)
u.c.
Proza
labot šo sadaļu- Zem saules (1912)
- Mīla un māņi (1923)
- Vīri un sievas (1923)
- Zelta raktuvēs (1923)
- Divas liesmas (1923)
- Sidrabota saule lec (1924)
- Daugavas vanadzēns (1926)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «PSRS IeTK Molotovas apgabala pārvaldes 1. specdaļas akts par Gotfrīda Mīlberga nošaušanu». Latvijas Valsts arhīvs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011.11.05.
- ↑ «Skuju Frīdis». LIIS. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 22. janvārī. Skatīts: 2011.11.05.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1928.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1931.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Kauliņš |
Latvijas iekšlietu ministrs 1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts |
Pēctecis: Vilis Gulbis |