Dienas Lapa
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā, viens no populārākajiem tā laika dienas laikrakstiem latviešu valodā.[1] Laikrakstu izdeva Rīgā no 1886. līdz 1905. gadam, pēc pārtraukuma 1913.-1914 gadā un 1918. gadā Rīgā (1918. gadā arī Petrogradā). Laikrakstu nodibināja Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība, kuras biedri nebija tik turīgi kā Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji, tāpēc visai atklāti vērsās pret Latviešu biedrības īstenoto politiku.
 1893. gada 27. februāra izdevums | |
| Redaktors | F.Bergmanis (1886-1888), P.Stučka (1888-1891, 1895-1897), J.Pliekšāns (1891-1895), P.Bisnieks (1893, 1895, 1898), P.Zālīte (1898-1903), V.Beķeris (1904-1905), J.Jākobsons un K.Ozoliņš (1905), J.Jansons (Brauns) (1905) |
|---|---|
| Valoda | Latviešu |
| Uzņēmums | Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība (1886-1899), A.Plātes izdevniecība (1899-1904), J.Jākobsons un K.Ozoliņš (1904-1905) |
| Valsts | Vidzemes guberņa (Krievijas impērija) |
| Regularitāte | dienas avīze |
1905. gada revolūcijas laikā un pēc tās apspiešanas iznāca arī ar nosaukumiem "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1906), "Mūsu Laiki" (1906–1907), "Jaunā Dienas Lapa" (1907), "Mūsu Dzīve" (1907), "Baltija" (1907), "Rīgas Apskats" (1907–1908), "Jaunā Dienas Lapa" (1908–1918).[2]
VēstureLabot
Pirmais Dienas Lapas redaktors bija Fricis Bergmanis, kurš pauda korporatīvā sociālisma idejas. Vēlāk par redaktoru kļuva jurists Pēteris Stučka. Visasākā Dienas Lapa bija laikā, kad par tās redaktoru kļuva jurists Jānis Pliekšāns. Viņš ataicināja no Tērbatas bijušos pīpkaloņus, Vācijā tikās ar vācu sociāldemokrātu vadītāju Augustu Bābeli. Pliekšāna laikā avīzē tika publicēti Marksa darbu fragmenti. Avīzē darbojās dzejniece Aspazija, kas kritizēja novecojušos uzskatus par sievietes lomu sabiedrībā, un literatūrkritiķis Janis Jansons-Brauns. Jansons-Brauns Dienas Lapā publicēja savu referātu "Domas par jaunlaiku literatūru", kurā asi kritizēja latviešu rakstniekus un norādīja, ka viņu uzdevums ir parādīt sabiedrības problēmas, nevis nodoties cilvēku jūtu pasaulei, novēršoties no reālās dzīves.
Jāņa Pliekšāna laikā Dienas Lapa zaudēja vairāk nekā 2000 abonementu un Pēterim Stučkam, kas atkal atguva redaktora amatu, nācās avīzi uzturēt no saviem līdzekļiem.[nepieciešama atsauce]
AtsaucesLabot
- ↑ Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā "Dienas Lapa" Archived 2015. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē. (PDF fails), Ivetas Tunnes raksts žurnāla "Latvijas Arhīvi" 2005. gada 4. numurā, informācija iegūta 10.03.2008
- ↑ «Latvijas Nacionālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. februārī. Skatīts: 2017. gada 23. martā.
Ārējās saitesLabot
- Dienas Lapa LNB Digitālajā Bibliotēkā
- Dienas Lapa, šķirklis portālā Historia.lv
- Диенас лапа šķirklis Lielajā Padomju Enciklopēdijā (krieviski)