Dienas Lapa
Dienas Lapa bija Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības 1886. gadā dibināts dienas laikraksts, kas Jāņa Pliekšāna vadībā pēc 1893. gada kļuva par Jaunās strāvas ideju izplatītāju.[1]
 1893. gada 27. februāra izdevums | |
| Redaktors |
F. Bergmanis (1886—1888) P. Stučka (1888—1891, 1895—1897) Rainis (1891—1895) P. Bisnieks (1893, 1895, 1898) P. Zālīte (1898—1903) V. Beķeris (1904—1905) J. Jākobsons un K.Ozoliņš (1905) J. Jansons (Brauns) (1905) |
|---|---|
| Valoda | Latviešu |
| Uzņēmums | Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība (1886-1899), A.Plātes izdevniecība (1899-1904), J.Jākobsons un K.Ozoliņš (1904-1905) |
| Valsts |
Krievijas Impērija (Vidzemes guberņa) |
| Regularitāte | dienas avīze |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmais "Dienas Lapas" redaktors bija Fricis Bergmanis, kurš pauda korporatīvā sociālisma idejas. Jau 1884. gadā viņš izdeva pirmo strādniecības problemātikai veltīto darbu latviešu valodā (“Fabrikas strādnieks 19. gadusimtenī”).[2]
1888. gadā par laikraksta redaktoru kļuva jurists Pēteris Stučka, bet 1891. gadā Jānis Pliekšāns (dzejnieks Rainis), kurš 1893. gada rudenī piedalījās II Internacionāles 3. kongresā Šveicē un tikās ar vācu sociāldemokrātu vadītāju Augustu Bēbeli. Pliekšāns nelegāli ieveda Latvijā sociālistisko literatūru.[2] Pliekšāna laikā avīzē publicēja Marksa darbu fragmentus. Avīzē darbojās dzejniece Aspazija, kas kritizēja novecojušos uzskatus par sievietes lomu sabiedrībā, un literatūrkritiķis Janis Jansons-Brauns. Jansons-Brauns "Dienas Lapā" publicēja savu referātu "Domas par jaunlaiku literatūru", kurā asi kritizēja latviešu rakstniekus un norādīja, ka viņu uzdevums ir parādīt sabiedrības problēmas, nevis nodoties cilvēku jūtu pasaulei, novēršoties no reālās dzīves. 1895. gadā par redaktoru atkal kļuva Pēteris Stučka, laikraksts turpināja asi kritizēt nacionālistus (“tautisko kustību”) un izplatīja sociālisma idejas.[2] 1896. gada oktobrī Latvijā notika pirmie organizētie strādnieku streiki, lai apturētu sociālisma ideju propagandu, pastiprinājās pret “Dienas Lapu” vērstā cenzūra un 1897. gada maijā veica kratīšanas un jaunstrāvnieku arestus. 77 aktivistus arestēja, 10 aizbēga.
1897.–1899. gada represiju laikā Pliekšānu un Stučku apcietināja, par laikraksta redaktoru kļuva filozofs Pēteris Zālīte. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikraksts iznāca ar nosaukumiem "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1906), "Mūsu Laiki" (1906–1907), "Jaunā Dienas Lapa" (1907), "Mūsu Dzīve" (1907), "Baltija" (1907), "Rīgas Apskats" (1907–1908), "Jaunā Dienas Lapa" (1908–1918).[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā "Dienas Lapa" Arhivēts 2015. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē. (PDF fails), Ivetas Tunnes raksts žurnāla "Latvijas Arhīvi" 2005. gada 4. numurā, informācija iegūta 10.03.2008
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Jānis Siliņš. «Jaunā strāva». enciklopedija.lv (latviešu), 2019-11-21. Skatīts: 2020-09-20.
- ↑ «Latvijas Nacionālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. februārī. Skatīts: 2017. gada 23. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Dienas Lapa LNB Digitālajā Bibliotēkā
- Dienas Lapa, šķirklis portālā Historia.lv
- Диенас лапа šķirklis Lielajā Padomju Enciklopēdijā (krieviski)