Skotijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Skotijas karaļi jeb skotu ķēniņi (skotu: King of Scottis). Šīs personas bija vairākām dinastijām piederīgi Skotijas Karalistes valdnieki kopš vienotas skotu ķēniņvalsts izveides 843. gadā līdz 1707. gadam, kad pēc Apvienotās Lielbritānijas Karalistes izveides viņi kļuva par Lielbritānijas karaļiem.

Uzskaitījums

Skotijas Karaliste (9. gadsimts — 1707)

Portrets	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Piezīmes
Alpīnu dinastija (848 — 1034)
	Kenets I Coinneach mac Ailpein (810—858)	843. gads — 858. gada 15. februāris		Alpīnu dinastija	Piktu ķēniņš
	Donalds I Dòmhnall mac Ailpein (812—862)	858. gads — 862. gada 12. aprīlis		Alpīnu dinastija	Piktu ķēniņš
	Konstantīns I Causantín mac Cináeda (?—877)	862. — 877. gads		Alpīnu dinastija	Piktu ķēniņš
	Eds Aodh mac Choinnich (?—878)	877. — 878. gads		Alpīnu dinastija	Piktu ķēniņš
	Gregors Griogair mac Dhunghail (?—890)	878. — 889. gads		Alpīnu dinastija	Piktu ķēniņš
	Eohaīds Eochaid	878. — 889. gads		Alpīnu dinastija	Piktu ķēniņš
	Donalds II Dòmhnall mac Chòiseim (?—900)	889. — 900. gads		Alpīnu dinastija	Piktu un Albas ķēniņš
	Konstantīns II Còiseam mac Aoidh (?—952)	900. — 943. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Malkolms I Maol Chaluim mac Dhòmhnaill (?—954)	943. — 954. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Indulfs Ildulb mac Causantín (?—962)	954. — 962. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Dufs Dub mac Maíl Coluim (928—967)	962. — 967. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Kulens Cuilén (?—971)	967. — 971. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Amlafs Amlaíb (?—977)	971. — 977. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Kenets II Coinneach mac Mhaoil Chaluim (?—995)	971. — 995. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Konstantīns III Còiseam mac Chailein (?—952)	995. — 997. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Kenets III Coinneach mac Dhuibh (966—1005)	997. — 1005. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
	Malkolms II Maol Chaluim mac Choinnich (954—1034)	1005. — 1034. gads		Alpīnu dinastija	Albas ķēniņš
Dunkeldu dinastija (1034 — 1286)
	Dankans Donnchadh mac Crìonain (1001—1040)	1034. — 1040. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Makbets MacBheatha mac Fhionnlaigh (1005—1057)	1040. — 1057. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Lulahs Lughlagh mac Gille Chomghain (1033—1078)	1057. gada 15. augusts — 1058. gada 17. marts		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Malkolms III Maol Chaluim mac Dhonnchaidh (1031—1098)	1058. — 1093. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Donalds III Dòmhnall mac Dhonnchaidh (1032—1099)	1093. gads — 1094. gada maijs		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Dankans II Donnchadh mac Mhaoil Chaluim (1060—1094)	1094. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Donalds III Dòmhnall mac Dhonnchaidh (1032—1099)	1094. gada 12. novembris — 1097. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Edgars I Eagar mac Mhaoil Chaluim (1074—1107)	1097. — 1107. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Aleksandrs I Dankelds Alasdair mac Mhaoil (1078—1124)	1107. — 1124. gads		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Dāvids I Dàibhidh mac Mhaoil Chaluim (1084—1153)	1124. gada aprīlis/maijs — 1153. gada 24. maijs		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Malkolms IV Maol Chaluim mac Eanraig (1141—1165)	1153. gada 24. maijs — 1165. gada 9. decembris		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Viljams Lauva Uilleam mac Eanraig (1143—1214)	1165. gada 9. decembris — 1214. gada 4. decembris		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Aleksandrs II Dankelds Alasdair mac Uilleim (1198—1249)	1214. gada 4. decembris — 1249. gada 6. jūlijs		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
	Aleksandrs III Dankelds Alasdair mac Alasdair (1241—1286)	1249. gada 6. jūlijs — 1286. gada 19. marts		Dunkeldu dinastija	Albas ķēniņš
Sverres dinastija (1286 — 1290)
	Norvēģijas Jaunava Margarēte Margaret (1283—1290)	1286. gada 25. novembris — 1290. gada 26. septembris		Sverres dinastija
Pirmais Interregnum (1290 — 1292)
Baliola dinastija (1292 — 1296)
	Džons I Ballions Iain Balliol (1283—1290)	1292. gada 17. novembris — 1296. gada 10. jūlijs		Baliola dinastija	Anglijas karaļa atbalstīts Skotijas karalis
Otrais Interregnum (1296 — 1306) Pirmais Skotijas neatkarības karš, kuru vadīja Viljams Volless (Uilleam Uallas, 1270—1305). Kara turpinājumā uzvarēja skotu neatkarības aizstāvji, par jauno karali kronēja Robertu Brūsu.
Brūsa dinastija (1306 — 1371)
	Roberts I Brūss Raibeart a Briuis (1274—1329)	1306. gada 25. marts — 1329. gada 7. jūnijs		Brūsa dinastija	1324. gadā Romas pāvests un 1328. gadā Anglijas karalis viņu atzina par Skotijas karali
	Dāvids II Dàibhidh Bruis (1324—1371)	1329. gada 7. jūnijs — 1371. gada 22. februāris		Brūsa dinastija
Stjuartu (Stewart) dinastija (1371 — 1567)
	Roberts II Raibeart II Stiùbhairt (1316—1390)	1371. gada 22. februāris — 1390. gada 19. aprīlis		Stjuartu dinastija
	Roberts III Raibeart III Stiùbhairt, An Righ Bhacaigh (1337/40—1406)	1390. gada 19. aprīlis — 1406. gada 4. aprīlis		Stjuartu dinastija
	Džeimss I Stjuarts Seumas I Stiùbhairt (1394—1427)	1406. gada 4. aprīlis — 1437. gada 21. februāris		Stjuartu dinastija
	Džeimss II Stjuarts Seumas II Stiùbhairt (1430—1460)	1437. gada 21. februāris — 1460. gada 3. augusts		Stjuartu dinastija
	Džeimss III Stjuarts Seumas III Stiùbhairt (1451/52—1488)	1460. gada 3. augusts — 1488. gada 11. jūnijs		Stjuartu dinastija
	Džeimss IV Stjuarts Seumas IV Stiùbhairt (1473—1513)	1488. gada 11. jūnijs — 1513. gada 9. septembris		Stjuartu dinastija
	Džeimss V Stjuarts Seumas V Stiùbhairt (1512—1542)	1513. gada 9. septembris — 1542. gada 14. decembris		Stjuartu dinastija
	Marija I Stjuarte Màiri Stiùbhairt (1542—1587)	1542. gada 14. decembris — 1567. gada 24. jūlijs		Stjuartu dinastija
Stjuartu (Stuart) dinastija (1567 — 1651)
	Džeimss VI Stjuarts Seumas VI Stiùbhairt (1566—1625)	1567. gada 24. jūlijs — 1625. gada 27. marts		Stjuartu dinastija
	Čārlzs I Stjuarts Teàrlach I Stiùbhairt (1600—1649)	1625. gada 27. marts — 1649. gada 30. janvāris		Stjuartu dinastija
	Čārlzs II Stjuarts Teàrlach II Stiùbhairt (1630—1685)	1649. gada 30. janvāris — 1651. gada 3. septembris		Stjuartu dinastija
Interregnum (1651 — 1660) Pēc sakāves pilsoņu karā Čārlzs II Stjuarts atradās trimdā Francijā, Holandes Republikā un Spāņu Nīderlandē (1651—1660); Anglijas, Skotijas un Īrijas kopvalstī (angļu: Commonwealth of England, Scotland and Ireland) valdīja lords protektors Olivers Kromvels.
Stjuartu (Stuart) dinastija (1660–1707)
	Čārlzs II Stjuarts Teàrlach II Stiùbhairt (1630—1685)	1660. gada 29. maijs — 1685. gada 6. februāris		Stjuartu dinastija
	Džeimss VII Stjuarts Seumas VII Stiùbhairt (1633—1701)	1685. gada 6. februāris — 1688. gada 11. decembris (gāzts)		Stjuartu dinastija
	Marija II Stjuarte Màiri II Stiùbhairt (1662—1694)	1689. gada 13. februāris — 1694. gada 28. decembris		Stjuartu dinastija
	Viljams II Uilleam Orains (1650—1702)	1689. gada 13. februāris — 1702. gada 8. marts		Stjuartu dinastija
	Anna Stjuarte Anna Stiùbhairt (1665—1714)	1702. gada 8. marts — 1707. gada 1. maijs		Stjuartu dinastija	1707. gada 1. maijs — 1714. gada 1. augusts — Lielbritānijas un Īrijas karaliene
Tālāk skatīties: Apvienotās Karalistes karaļi

Skatīt arī

• Piktu ķēniņu uzskaitījums
• Anglijas karaļu uzskaitījums
• Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums