Viljams Lauva
Viljams Lauva (angļu: William the Lion, skotu gēlu: Uilliam mac Eanric; dzimis ap 1143. gadu, miris 1214. gada 4. decembrī) bija Dankeldu dinastijas Skotu karalis no 1165. līdz 1214. gadam.
Viljams Lauva William the Lion Uilliam mac Eanric | |
---|---|
Skotu karalis | |
1165. gada 9. decembrī — 1214. gada 4. decembrī | |
Kronēšana | 1165. gada 24. decembrī |
Priekštecis | Malkolms IV |
Pēctecis | Aleksandrs II |
Dzimis | ap 1143. gadu |
Miris |
1214. gada 4. decembrī (70—71 gada vecumā) Stirlinga, Skotijas Karaliste (Skotija, Apvienotā Karaliste) |
Apglabāts | Arbrotas abatija, Angusa, Skotija, Apvienotā Karaliste |
Dzīvesbiedre | Ermengarde de Bemona |
Bērni |
|
Dinastija | Dankeldu dinastija |
Tēvs | Skotijas Henrijs |
Māte | Ada de Varenna |
Reliģija | katolisms |
Viens no visilgāk valdījušiem Skotijas karaļiem. Kļuva par karali pēc brāļa Malkolma VI nāves. Iesaistījās karā Anglijas karaļa sievas un dēlu pusē, kuri sacēlās pret tēvu Henriju II 1173. gadā. 1174. gada 13. jūlijā Viljams Lauva tika saņemts gūstā un ieslodzīts Falēzē, Normandijā. Lai atbrīvotos no ieslozījuma, atzina sevi par Henrija II vasali, bet Skotijā ļāva izvietot angļu karaspēku. Šis karaļa lēmums izraisīja vairākas sacelšanās, kuras tika apspiestas. Viljama Lauvas pakļautība Anglijas karalim beidzās pēc piecpadsmit gadiem 1189. gada 5. decembrī, kad Anglijas karalim Ričardam I bija nepieciešami līdzekļi Trešajam Krusta karam, un viņš piekrita atbrīvot Viljamu no līguma pret 10 000 sudraba markām.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Lauva.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |