Sjūzena Kahramānere
Sjūzena Kahramānere (1913. gada 21. maijs — 2006. gada 22. februāris) bija viena no pirmajām sievietēm matemātiķēm Turcijas akadēmiskajās aprindās.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Izglītība labot šo sadaļu
Kahramānere ir dzimusi Uskudarā, Stambulā, ķirurga Dr. Rifki Osman Bey un Halepu rajona mantziņa meitas Müzeyyen Hanim ģimenē. No 1919. līdz 1924. gadam Sjūzena mācījās Moda Nümune Inas pamatskolā. Pēc uzņemšanas Notre Dame De Sion privātajā franču vidusskolā 1924. gadā, viņa ieguva vidējo izglītību un 1934. gadā ieguva bakalaura grādu.
Pēc 1933. gadā veiktajām augstākās izglītības reformām Stambulas augstskolā, kas bija vienīgā augstākās izglītības iestāde valstī, tika modernizēta un pārdēvēta par Stambulas Universitāti. Tā kļuva par zinātniskās pētniecības mītni tiem vācu akadēmiķiem, kuri bija aizbēguši no Vācijas pirms Otrā pasaules kara.
Sjūzena Kahramānere studijas Stambulas Universitātes Matemātikas un astronomijas nodaļā uzsāka 1934. gadā.
Studiju laikā Kahramānere mācījās pie tādiem slaveniem matemātiķiem kā prof. Ali Jara, prof. Kerima Erima, prof. Riharda fon Mīzesa, prof. Hildas Geiringeres un prof. Viljama Prāgera .
1939. gadā Sjūzena Kahramānere absolvēja Stambulas Universitātes Matemātikas un astronomijas nodaļu. Laika posmā no 1939. līdz 1940. gadam viņa uzsāka pētījumu projektus fizikas jomā.
1943. gadā Sjūzena turpināja studijas doktorantūrā, uzsākot darbu "Koeficientu problēmas komplekso funkciju teorijā" prof. Kerima Erima vadībā, kurš bija pirmais matemātiķis Turcijā ar doktora grādu, kas doktora studijas bija beidzis Frīdriha-Aleksandra Universitātē Vācijā pie darba vadītāja prof. Adolfa Hurvica. Prof. Kerims Erims bija arī pirmais zinātnieks, kurš Turcijā vadīja matemātikas doktora studijas. Kahramāneres doktora disertācijas tēma bija to funkciju analīze, kurām ir viena un tā pati vērtība vai vienādas dotās vērtības (oriģināli: Sur les fonctions analytiques qui prénnent la même valeur ou des valeurs donnés (ou en m points donnés)).
1940./1941. akadēmiskā gada sākumā Kahramānere sāka strādāt par skolotāja palīgu Čamlidžas meiteņu vidusskolā, kur arī turpināja darbu kā matemātikas skolotāja līdz 1943. gadam. 1943. gadā viņa strādāja par pasniedzēja asistentu studiju kursos Analīze I un II Stambulas Universitātes Zinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā. Pēc doktora disertācijas apstiprināšanas Sjūzena Kahramānere turpināja zinātniskos un akadēmiskos pētījumus Stambulas Universitātē kā viena no pirmajām Turcijas matemātiķēm ar doktora grādu matemātikā .
Kahramānere uzrakstīja disertāciju “ Sur l'argument des fonctions univalentes ” (par vienādu funkciju argumentiem), lai iegūtu docenta kvalifikāciju. Tajā pašā gadā Sjūzena kļuva par docenti, sekmīgi nokārtojot nepieciešamos eksāmenus. 1957. gada janvārī uz gadu Kahramānere tika nosūtīta uz Helsinku Universitāti pie prof. Ralfa Nevanlinna, lai veiktu pētījumu komplekso funkciju teorijā. Viņa piedalījās Skandināvijas matemātiķu kongresā, Starptautiskajā kolokvijā par funkciju teoriju Helsinkos tā pašā gadā augustā, kā arī bija iespēja satikt tādus slavenus matemātiķus kā, piemēram, Ernstu Helderu, Vilhelmu Blaški, Larsu Valerianu Ahlforsu, Polu Montelu, Olli Lehto, Miačislavu Biernacki, Aleksandru Gelfondu, Albertu Flūgeru, Vilfrēdu Kaplanu, Valteru Haimani un Pālu Erdēšu .
1957. gada novembrī Kahramānere devās uz Cīrihi, lai aptuveni gadu turpinātu zinātniskos pētījumus Cīrihes Universitātē, kur lekcijas tolaik pasniedza prof. Ralfs Nevanlinna. 1958. gada augustā viņa piedalījās Starptautiskās matemātikas savienības rīkotajā Starptautiskajā matemātiķu kongresā Edinburgā, kur tika pasniegtas Lauku ordenis, Nevanlinna balva, Gausa balva un Černa ordenis .
Stambulas Universitātē Kahramānere atgriezās 1958. gada beigās. 1959. gada rudenī viņa ieguva NATO stipendiju, uz kuru viņa bija pieteikusies prof. Ralfa Nevanlinnas pamudināta. No 1959. līdz 1960. gadam Kahramānere strādāja Cīrihes Universitātē.
Pēcāk Sjūzena mēnesi veica zinātniskos pētījumus Stenfordas Universitātē. Tā paša gada septembrī viņa turpināja pētniecību Helsinku Universitātē. Pie saviem pienākumiem Stambulas Universitātē Kahramānere atgriezās 1960. gada oktobra beigās.
Viņa piedalījās Stokholmā rīkotajā Starptautiskajā matemātiķu kongresā, kas notika 1962. gada augustā. Savu pētniecisko darbību Sjūzena veica Helsinku Universitātē un Cīrihes Universitātē tā paša gada septembrī un oktobrī. 1966. gada augustā viņu uzaicināja uz Otro Ralfa Nevanlinna kolokviju. 1966. gada augustā Kahramānera pievienojās Starptautiskajam matemātiķu kongresam (ICM) Maskavā. Pēc kongresa viņa turpināja studijas Helsinku Universitātē septembrī un oktobrī, lai pabeigtu savu doktorantūras disertāciju.
Viņas profesores disertācija ar nosaukumu "Sur les singularites d'une application différentiable" (diferencēšanas īpatnības) tika pieņemta 1968. gadā, kā rezultātā Kahramānere kļuva par profesori. 1970. gadā viņa vadīja zinātniskos pētījumus dažādās Londonas, Parīzes, Cīrihes un Nicas Universitātēs. Kahramānere piedalījās arī 1970. gadā rīkotajā Nicas Starptautiskajā matemātiķu kongresā.
Sjūzena Kahramānere deva ieguldījumu Balkānu Matemātiķu savienības dibināšanā, kas notika ar Rumānijas, Dienvidslāvijas, Grieķijas, Bulgārijas un Turcijas līdzdalību. 1971. gadā viņa ņēma dalību Balkānu Matemātiķu savienībā Atēnās, kā arī piedalījās kongresā, ko 1971. gada septembrī organizēja Balkānu matemātiķu savienība.
1973. gada maijā un jūlijā prof. O. Lehto, prof. Menahems Maks Šīfers, Prof. O. Tammi, prof. Dževdets Kodžaks un prof. H. Mincs devās pie Kahramāneres, lai veiktu kopīgus zinātniskos pētījumus. 1976. gadā viņa pievienojās Silivri Matemātikas pētījumu institūta semināram un Starptautiskajam simpozijam par funkciju teoriju. Šajā simpozijā prof. Ralfs Nevanlinna pasniedza Honoris Causa apbalvojumu. Tajā pašā gadā viņai tika piešķirta Jyvaskyla Universitātes (Somija) apbalvojums. Tāpat Kahramānere 1977. gadā pievienojās Varnā organizētaja Balkānu Matemātiķu savienības konferencē. 1978. gadā Sjūzena piedalījās arī Starptautiskajā matemātiķu kongresā Helsinkos un Ralfa Nevanlinna kolokvijā Joensū. Sjūzena Kahramānere bija Stambulas Universitātes Matemātikas katedras vadītāja no 1978. līdz 1979. gadam.
Sjūzena Kahramānere bija Ahmeta Derneka, Rifki Kahramānera un Jasara Polatoglu doktorantūras darba vadītāja, kā arī Semina Akdogana darba līdzpārraudzītāja.
1983. gada sākumā Sjūzena Kahramānere aizgāja no darba Stambulas Universitātē pēc akadēmiskajā darbā pavadītiem 40 gadiem. Taču pēc pensionēšanās viņa turpināja zinātniskos pētījumus. 1987. gada augustā viņa piedalījās Ralfa Nevanlinna kolokvijā Ļeņingradā .
Publikācijas labot šo sadaļu
Kahramānere prata angļu, franču, vācu un arābu valodu. Viņa uzrakstīja neskaitāmus zinātniskus pētījumus, no kuriem daži ir:
- Sur les fonctions analytiques qui prénnent la meme valeur ou des valeurs données en deux points donnés (ou en m points donnés), Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 20, 1955.
- Ein verzerrungssatz des argumentes der schlichten funktionen, (with Nazim Terzioglu) Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 20, 1955.
- Über das argument der anlytischen funktionen, (with Nazim Terzioglu) Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 21, 1956.
- Sur le comportement d'une représentation presque-conforme dans le voisinage d'un point singulier, Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 22, 1957.
- Sur les applications différentiables du plan complexe, Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 26, 1961.
- Sur les coefficients des fonctions univalents, Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 28, 1962.
- Modern Mathematical Methods and Models Volume I: Multicomponent Methods (A Book of Experimental Text Materials), (Translation from The Dartmouth College Writing Group; E.J. Cogan, R.L. Davis, J. G. Kemeny, R.Z. Norman, J.L. Snell and G.L. Thompson) Malloy Inc., Ann Arbor, Michigan, ABD, 1958.
- Sur l'argument des fonctions univalentes, Revue de la faculté des sciences de l'université d'Istanbul, Série A, Vol. 32, 1967.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
Haliča Rotari klubs Sjūzenai Kahramānerei piešķīra Neatkarības kara zobenu Turcijas Republikas 75. gadadienā.
Personīgā dzīve labot šo sadaļu
Sjūzena Kahramānere nomira Stambulā, trešdienā, 2006. gada 22. februārī.
Sjūzenas Kahramāneres dēls H. Rifki Kahramāners un viņa sieva Jāsemina Kahramānere arī ir matemātikas profesori.
Atsauces labot šo sadaļu
- Suzan Kahramaner — The Mathematics Genealogy Project
- 9th International Symposium on Geometric Function Theory and Applications Symposium, GFTA2013 (Dedicated to Suzan Kahramaner) Abstract Book.