Pāls Erdēšs (ungāru: Erdős Pál, izrunā: /ˈɛrdøːʃ ˈpaːl/, dzimis 1913. gada 26. martā, miris 1996. gada 20. septembrī) bija ebreju tautības Ungārijas matemātiķis. Erdēšs publicējis vairāk rakstu nekā jebkurš cits matemātiķis vēsturē, sadarbojoties ar simtiem citu zinātnieku. Viņš strādāja pie problēmām kombinatorikā, grafu teorijā, skaitļu teorijā, matemātiskajā analīzē, aproksimāciju teorijā, kopu teorijā un varbūtību teorijā. Vienīgais, kura Erdēša skaitlis ir 0.

Pāls Erdēšs
Erdős Pál
Pāls Erdēšs 1992. gadā
Pāls Erdēšs 1992. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1913. gada 26. martā
Valsts karogs: Austroungārija Budapešta, Austroungārija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1996. gada 20. septembrī (83 gadi)
Valsts karogs: Polija Varšava, Polija
Dzīves vieta Ungārija, Anglija, ASV, Izraēla,
vēlāk — bez noteiktas dzīvesvietas
Pilsonība ungāru
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātiķis
Sasniegumi, atklājumi kombinatorika
grafu teorija
skaitļu teorija
Apbalvojumi Volfa balva (1983/84)
Kola balva (1951)

Pāls Erdēšs dzimis 1913. gada 26. martā Budapeštā, Ungārijā. Viņš bija vienīgais izdzīvojušais bērns Annas un Lajosa Erdēšu ģimenē. Viņa māsas nomira, pirms viņš bija dzimis, attiecīgi 3 un 5 gadu vecumā, tāpēc vecāki par viņu sāka pārspīlēti rūpēties. Abi viņa vecāki bija ebreju matemātiķi. Viņa aizraušanās ar matemātiku izveidojās agri — trīs gadu vecumā viņš varēja aprēķināt, cik sekundes kāds cilvēks ir nodzīvojis.[1] Būdams brīnumbērns, trīs gadu vecumā viņš pats atklāja negatīvos skaitļus. Erdēšam doktora grāds tika piešķirts jau 20 gadu vecumā, kad viņš atklāja elegantu pierādījumu Čebiševa teorēmai, kas apgalvo, ka starp n un 2n ir vismaz viens pirmskaitlis (ja n > 1).

Erdēšs saņēma matemātikas doktora grādu Budapeštas Universitātē un 1934. gadā ieradās Mančestrā. Viņš bija ebrejs, tāpēc 30. gadu beigās vairs nevarēja atgriezties Ungārijā.

  1. Hoffman, 66. lpp.

Papildu literatūra

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu