Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā

Vācijas dzelzceļos “luksoforus” dēvē tikai par signāliem (vācu: das Signal vai die Eisenbahnsignale), kas atšķiras no Latvijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļa infrastruktūras signālsistēmas. Vienlaicīgi ar tiem, kā signālus izmanto arī noteiktas formas un krāsas signālzīmes ar vai bez signālugunīm. Vācijā pašlaik darbojas piecas signālsistēmas, taču sākotnēji bija vairāk — aptuveni astoņas. Vācijas dzelzceļu dala divās signālzonās DS (301) un DV (301), kurās ir virkne atšķirību.

Signālu novietojums

Uz pareizā ceļa (vācu: frei Strecke) signālus novieto no labās puses (vienmēr nosaka pēc kustības virziena) vai virs sliežu ceļa. Bet posma nepareizajam ceļam, signālus novieto no kreisās puses vai virs šī ceļa. Atšķirīgu signālu izvietojumu apzīmē ar šahveida signāltāfeli (NE4), kas nozīmē, ka pamatsignāls novietots citā vietā ar atkāpi no noteikumiem. Redzot šādu signālzīmi ceļa labajā pusē, jāpievērš uzmanību tam, ka galvenais signāls šobrīd ir vai nu kreisajā pusē, vai arī tālāk nekā 10 m no ceļa, vai arī virs blakusceļa no labās. Ja šī signālzīme novietota no kreisās puses, tad, visdrīzāk galvenais signāls būs no labās puses, bet DS (301) zonā no labās atrodas manevru signāls, kas dotajā brīdi darbojas un prasa apstāties. NE4 signālam ir dažādas formas un izmēri, atkarībā no gabarīta, kas ierobežo tā atrašanās vietu. Daudzsliežu zonā signālu NE4 papildina ar papildsignālu, ko uzstāda virs pamatsignālzīmes. Papildsignāls atgādina bultas uzgali un norāda virzienu uz ceļu, uz kuru tas attiecināms. DV (301) zonā to apzīmē kā So20.

Dzelzceļa stacijās nav pareizu vai nepareizu sliežu ceļu, tāpēc parasti visi to signāli atrodas no labās puses vai virs ceļa. Tomēr retumis var gadīties izņēmumi.

• 
  NE4
• 
  Papildzīmes

DS (301) un DV (301) zonas

Vācijas zemes

Vēsturiski Vācijas dzelzceļš bija sadalīts divās zonās DS (301) un DV (301), kur darbojās atšķirīgi signālu noteikumi. Pēc Vācijas atkalapvienošanās sāka veidot arī vienotu izpratni par dzelzceļa signāliem, kurus apzīmēja ar DS un DV, lai viestu skaidrību par to, kādi noteikumi attiecināmi uz attiecīgajām Vācijas federālajām zemēm.

DS 301	DV 301
Schleswig-Holstein	Mecklenburg-Vorpommern
Hamburg	Brandenburg
Niedersachsen	Berlin
Bremen	Sachsen-Anhalt
Nordrhein-Wes tfahlen	Sachsen
Hessen	Thüringen
Rheinland-Pfalz
Saarland
Baden — Württemberg
Bayern

Nedarbojošies signāli

Ir gadījumi, kad signāli nedarbojas, vai arī vēl nav ieviesti ekspluatācijā. Šādu signālu apzīmēšanai izmanto balta krusta ar melnu apmali signālzīmi (sarunval. "pārsvītrojuma" signālzīme), vai arī signālu vienkārši aizklāj ar necaurspīdīgu materiālu. Var būt tā, ka tikai viena daļa no signāla nedarbojas. Tad signālzīmi pievieno tikai tai signāla daļai, kas nedarbojas, piemēram, atsevišķi — pamatsignālam un — brīdinājuma signālam.

Neaktīvi signāli

Dažkārt signāls darbojas noteiktiem vilcieniem. Nav pareizi to pilnībā izslēgt, jo tad to var saprast kā bojātu signālu. Tāpēc signālu papildina ar baltu kontrollampiņu, kuras degšana nozīmē, ka ar signālu viss ir kārtībā, dotajā brīdī tas nav aktīvs un tam nav signālnozīmes.

Ātruma samazināšana

Jebkura ātruma samazināšana jāsasniedz tiklīdz vilciena sākums iebrauc noteiktajā vietā. Ar signālzīmi Lf1 (“▽” formas dzeltena vai oranža sigālzīme ar baltu apmali ar norādīto skaitli) apzīmē sagaidāmā ātruma (km/h) desmitus (piemēram, 6 — nozīmē, ka ātrumu būs jāsamazina līdz 60 km/h). Tālāk ar signālzīmi Lf2 (Biezs “A” burts uz dzeltenas vai oranžas signāltāfeles ar baltu apmali) apzīmē vietu, pa kuru jābrauc ar iepriekš norādīto ātrumu. Parasti ceļa attālums starp Lf1 un Lf2 ir 1000 m, kas parasti ir pietiekams attālums nepieciešamajai ātruma samazināšanai. Tad seko signāls Lf3 (“E” burts uz baltas sigāltāfeles), kas nozīmē, ka pēc pilnīgas vilciena pabraukšanas tai garām, drīkst palielināt ātrumu līdz noteiktajam.

• 
  Lf1 - 30 km/h ātruma samazināšana
• 
  Lf2 - Lf3 Ātruma samazināšanas vietas sākums ("A") un beigas ("E")
• 
  90 km/h ātruma samazināšana ir atcelta vai vēl nav spēkā apzīmēta ar pārsvītrojuma signālu

Nakts signāli

Mehāniskos signālus (vācu val. — Formsignale) nakts laikā papildina ar signālugunīm.

Signāliem naktī samazina uguņu spilgtumu, lai tās nežilbinātu mašīnistus, bet dienā spilgtumu palielina, lai signālugunis ir labāk pamanāmas saules gaismā. Sliktas redzamības apstākļos naktī, drīkst prasīt ieslēgt signālugunis dienas režīmā.

Nesaprotami signāli

Signālus, kurus nevar pareizi uztvert vai kuri ir bojāti, vienmēr jāuztver kā aizliedzošus. Piemēram, ja signālam iedegtas vienlaikus visas signāllampiņas, vai tās visas pēc kārtas mirgo, pret to jāattiecas ar vislielāko piesardzību. Situāciju pēc apstāšanās mašīnists atrisina pēc sarunas pa telefonu ar dispečeru.

Noderīgas saites svešvalodās

Ātruma samazināšana — Langsamfahrstelle.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā.