Sfēriskā koordinātu sistēma

Sfēriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās, kurā tiek izmantoti parametri (r, θ, φ). To iegūst, polārajai koordinātu sistēmai (r, φ) pieliekot papildus parametru θ, kas raksturo stara leņķi ar z asi un ļauj tam pārvietoties trīsdimensiju telpā. Savukārt parametrs φ raksturo leņķi stara projekcijai xy plaknē ar x asi. Virsma, kas veidojas, mainot leņķus θ un φ (bet nemainot r), ir sfēra. Ja maina arī r, tad iegūst lodi.

Saistība ar Dekarta koordinātu sistēmu

labot šo sadaļu

Pāreja uz Dekarta koordinātu sistēmu

labot šo sadaļu
Nosacījums Nosaukums
  Ziemeļpols
  Ziemeļu puslode
  ekvators
  Dienvidu puslode
  Dienvidpols
  Griničas meridiāns

Pāreju no sfēriskās koordinātu sistēmas uz trīsdimensiju taisnleņķa koordinātām apraksta vienādojumi:

 
 
 

kur parametri θ un φ atbilst attiecīgi platuma un garuma grādiem un tie apmierina nevienādības

  un  ,

kur   = 180°.

Parametra θ vērtības 0,  /2 un   atbilst attiecīgi Ziemeļpolam, ekvatoram un Dienvidpolam. Ja pie fiksēta φ maina parametra θ vērtību, tad punkts (x, y, z) pārvietojas pa meridiānu. Līdzīgi, mainot φ, tas pārvietojas pa paralēli. Polos parametra φ vērtībai nav nozīmes.

Pāreja no Dekarta koordinātu sistēmas

labot šo sadaļu

Zinot Dekarta koordinātas (x, y, z), sfēriskās koordinātas (r, θ, φ) var atrast šādi:

 

kur atan2(y, x) ir arktangensa funkcijas modifikācija, kas atgriež leņķi starp staru caur punktu (x, y) un x ass pozitīvo virzienu.

Sfērisko koordinātu sistēmu lieto, lai aprakstītu Zemes punktu koordinātas. Šajā gadījumā koordinātu sākumpunkts atrodas zemes centrā, un r ir konstants (vienāds ar Zemes rādiusu), bet atrašanās vietu apraksta leņķi θ un φ. Ģeogrāfiskais garums atbilst leņķim φ un var būt robežās no -180° līdz 180°, bet ģeogrāfiskais platums θ' = 90° − θ ir atkarīgs no leņķa θ un var būt robežās no -90° līdz 90°.

Ārējās saites

labot šo sadaļu