Malijtaimira (krievu: Малый Таймыр) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Malijtaimira
Малый Таймыр
Malijtaimira (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Malijtaimira
Malijtaimira
Malijtaimira (Krasnojarskas novads)
Malijtaimira
Malijtaimira
Malijtaimira (Krievija)
Malijtaimira
Malijtaimira
Malijtaimira (Arktika)
Malijtaimira
Malijtaimira
Ģeogrāfija
Izvietojums Laptevu jūra
Koordinātas 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°E / 78.117; 107.217Koordinātas: 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°E / 78.117; 107.217
Arhipelāgs Severnaja Zemļa
Platība 250 km²
Garums 29 km
Platums 10 km
Augstākais kalns Visokaja Gorka
30 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Malijtaimira Vikikrātuvē

Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos Severnaja Zemļas arhipelāga dienvidaustrumos. 63 km platais Viļkicka šaurums dienvidrietumos to atdala no Taimiras pussalas, bet 7 km platais Malija šaurums ziemeļrietumos — no Starokadomska salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un zemesragu. Piekrastē daudz nelielu saliņu un sēru, no kurām lielākā in Oktjabrjonoka. Ziemeļu krasts lēzens un stipri saposmots, dienvidu krastā 6—15 m augstas kraujas. Reljefs paugurains un stipri saposmots ar gravām. Augstākais paugurs ir Visokaja Gora salas dienvidos 30 m vjl. Sala veidota galvenokārt no smilts un smilšmāla. Salā valda arktiskās tundras klimats, aug lielākoties sūnas un ķērpji.

Salu 1913. gadā 3. septembrī atklāja Krievijas ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar ledlaužiem Taimir un Vaigač. Nosaukta par Cesareviča Alekseja salu (Остров Цесаревича Алексея) par godu Krievijas troņmantiniekam Aleksejam Nikolajevičam.[1] 1926. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.[2]

No 1943. līdz 1994. gadam salas dienvidu krastā darbojās Malijtaimiras polārstacija.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu