Pioņera (krievu: Остров Пионер — ‘pionieris’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Pioņera
Остров Пионер
Pioņera
Salas satelītattēls.
Pioņera (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Pioņera
Pioņera
Pioņera (Krasnojarskas novads)
Pioņera
Pioņera
Pioņera (Krievija)
Pioņera
Pioņera
Pioņera (Arktika)
Pioņera
Pioņera
Ģeogrāfija
Izvietojums Karas jūra
Koordinātas 79°54′N 92°18′E / 79.900°N 92.300°E / 79.900; 92.300Koordinātas: 79°54′N 92°18′E / 79.900°N 92.300°E / 79.900; 92.300
Arhipelāgs Severnaja Zemļa
Platība 1522 km²
Garums 58 km
Platums 25-40 km
Augstākais kalns Pioņera ledājs
385 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Pioņera Vikikrātuvē

Sala izvietojusies Karas jūras austrumos Severnaja Zemļas arhipelāga rietumos, tā ceturtā lielākā sala. Sarkanās Armijas šaurums austrumos to atdala no Oktobra Revolūcijas salas, Junija šaurums ziemeļos — no Komsomoļecas, bet Kaļiņina līcis un Lodočnija šaurums dienvidos — no Krupskas salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Krasti galvenokārt lēzeni. Salas ziemeļaustrumu daļā atrodas 15 km diametra Pioņera ledājs, kas ir arī salas augstākais punkts. No ledus brīvās salas daļas reljefu veido zemie līdzenumi. Daudz upju, kas ziemā izsalst, vairāki nelieli ezeri.

Sala atrodas arktiskā tuksneša dabas zonā,[1] bet apmēram 5% teritorijas aizņem arktiskā tundra. Mīt baltais lācis, polārlapsa, lemingi.[2]

Salu 1932. gadā atklāja padomju polārpētnieku Georgija Ušakova un Nikolaja Urvanceva vadītā ekspedīcija.[3]

2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, tajā skaitā Pioņeru pārdēvēt par Svētās Tatjanas salu. Pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[4]

Ārējās saites

labot šo sadaļu