Vikipēdija

Edins Džeko

Edins Džeko (bosniešu: Edin Džeko; dzimis 1986. gada 17. martā) ir bosniešu futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Bosnijas un Hercegovinas izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Džeko pārstāv Turcijas Superlīgas komandu Fenerbahçe. Viņš tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem[4][5] un ir visu laiku labākais Bosnijas izlases vārtu guvējs.

Edins Džeko

Džeko 2015. gadā
Personas dati
Pilns vārdsEdins Džeko[1]
Dzimis1986. gada 17. martā (38 gadi)[2]
Dzimšanas vietaValsts karogs: Dienvidslāvija Sarajeva, Dienvidslāvija
Augums193[3] cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Turcija Fenerbahçe
Numurs9
Jauniešu klubi
1996–2003Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Željezničar
Profesionālie klubi (dati uz 08.09.2024.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2003–2005Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Željezničar35(3)
2005–2007Valsts karogs: Čehija Teplice43(16)
2005–2006→  Valsts karogs: Čehija Ústí nad Labem15(6)
2007–2011Valsts karogs: Vācija VfL Wolfsburg111(66)
2011–2016Valsts karogs: Anglija Manchester City130(50)
2015–2016→  Valsts karogs: Itālija Roma31(8)
2016–2021Valsts karogs: Itālija Roma168(77)
2021–2023Valsts karogs: Itālija Inter Milan69(22)
2023–Valsts karogs: Turcija Fenerbahçe40(25)
Nacionālā izlase (dati uz 08.09.2024.)
2003–2004Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnijas un Hercegovinas U195(0)
2006–2007Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnijas un Hercegovinas U215(1)
2007–Flag of Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina135(66)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Džeko trīs gadus pēc kārtas atzīts par Bosnijas gada labāko futbolistu.[6] Futbola fani un žurnālisti Bosnijā un Hercegovinā viņu nodēvējuši par "Bosnijas dimantu" (bosniešu: Bosanski dijamant) vai vienkārši par "Dimantu" (Dijamant).[4][7][8][9]

Karjeru sācis dzimtajā Bosnijā un Hercegovinā, vēl spēlējis Čehijā, Vācijā un Anglijā. Vācijas Bundeslīgā, pārstāvēdams VfL Wolfsburg, bijis viens no līgas rezultatīvākajiem — 2009.—2010. gada sezonā ar 22 vārtiem arī rezultatīvākais. Kluba sastāvā 2008.—2009. gada sezonā kļuva par Bundeslīgas čempionu. 2011. gadā pievienojās Anglijas Premjerlīgas klubam Manchester City. Manchester City sastāvā divas reizes kļuvis par Premjerlīgas čempionu (2011.—2012. un 2013.—2014. gada sezonās). 2015. gada augustā tika izīrēts Itālijas A sērijas klubam Roma. 2018. gada 3. martā Džeko guva savus 50 vārtus Roma sastāvā, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kas guvis 50 vārtus trijās no piecām Eiropas spēcīgākajām līgām.[10] 2021. gada augustā Džeko pārcēlās uz Inter Milan komandu.

Bosnijas un Hercegovinas izlasē debitējis 2007. gadā, pirms tam pārstāvējis jaunatnes izlases. Džeko kļuva par visu laiku labāko Bosnijas un Hercegovinas vārtu guvēju 2012. gada 7. septembrī, spēlē pret Lihtenšteinu, gūstot hat-trick, pārspējot Zvjezdanu Misimoviču un Elviru Boliču. 2018. gada 11. septembrī, spēlē pret Austriju, viņš aizvadīja savu 95. spēli Bosnijas un Hercegovinas izlasē, un apsteidza Emiru Spahiču, kļūstot par valstsvienības spēlēm bagātāko spēlētāju. Viņa desmit gūtie vārti kvalifikācijas kampaņā palīdzēja viņa izlasei kvalificēties pirmajam starptautiskajam turnīram – 2014. gada FIFA Pasaules kausam.[11]

Klubu karjera

labot šo sadaļu

Agrīnā karjera

labot šo sadaļu

Džeko karjeru sāka Željezničar klubā, spēlējot kā pussargs, no 2003. līdz 2005. gadam, taču, ar nelieliem panākumiem, spēlējot šajā pozīcijā. Viņš tika uzskatīts par pārāk garu un ar vājām tehniskajām spējām.[12][13][14] Tomēr, Džeko toreizējais treneris, Jirži Plīšeks, redzēja viņa potenciālu un, kad Plīšeks atgriezās mājās, viņš ieteica Teplices klubam viņu nopirkt. "Željezničar" pieņēma piedāvājumu tikai 25 000 eiro apmērā par Džeko; viens no "Željezničar" direktoriem gadus vēlāk teica: "Mēs domājām, ka uzvarējām loterijā".[15]

Džeko 2005. gadā tika izīrēts Ústí nad Labem komandai, kur 15 spēlēs guva sešus vārtus. Vēlāk, tajā pašā gadā, viņš pārcēlās atpakaļ uz Teplices komandu un palika tur līdz 2007. gadam. Ar 13 vārtiem 30 spēlēs viņš bija Čehijas līgas otrs labākais vārtu guvējs 2006.–2007. gada sezonā. Pateicoties viņa sniegumam, VfL Wolfsburg galvenais treneris, Fēlikss Magats, parakstīja līgumu ar viņu par 4 miljoniem eiro.[16]

VfL Wolfsburg

labot šo sadaļu
 
Džeko svin 2008.–2009. gada Bundeslīgas titulu ar VfL Wolfsburg

Pēc pārcelšanās uz "Wolfsburg", Džeko pirmajās 11 spēlēs guva piecus vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles: Sportal viņu nosauca par labāko uzbrucēju 2007.–2008. gada Bundeslīgas sezonas pirmajā pusē. Savā pirmajā sezonā Vācijā, "Wolfsburg" ierindojās piektajā vietā, kvalificējoties UEFA kausa izcīņai nākamajā sezonā. Džeko 2007.–2008. gada sezonu noslēdza ar astoņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, startējot 17 spēlēs.[17]

Pēc tam, kad "Wolfsburg" 2008. gada jūlijā iegādājās citu Bosnijas izlases spēlētāju, Zvjezdanu Misimoviču, Džeko sniegums ievērojami uzlabojās. 2008.–2009. gada Bundeslīgas sezonas pirmajā pusē Džeko guva piecus vārtus un atdeva septiņas rezultatīvas piespēles, bet pēc ziemas pārtraukuma pievienoja 21 vārtu guvumu un vēl trīs rezultatīvas piespēles. Šis pacēlums bija īpaši pamanāms komandas desmit uzvaru sērijā, no 7. februāra līdz 26. aprīlim, kurā viņš guva 11 vārtus un pievienoja rezultatīvu piespēli. 2009. gada maijā Džeko guva hat-trick pret Hoffenheim, un to izdarīja vēlreiz, divas nedēļas vēlāk, pret Hannover 96, kopumā 32 līgas mačos gūstot 26 vārtus un atdodot 10 rezultatīvas piespēles. Viņa vārtu skaits bija otrs labākais, aiz komandas biedra, Grafites, ar kuru viņš izveidoja veiksmīgāko uzbrucēju duetu Bundeslīgas vēsturē;[18][19] Misimovičs, komandas galvenais piespēļu nodrošinātājs, pats laboja ilgstošu Bundeslīgas rezultatīvo piespēļu rekordu, iesaistoties 20 vārtu guvumos,[18][20] trijotnei kļūstot pazīstamai kā "maģiskajam trīsstūrim".[18][21] "Wolfsburg" pirmo reizi kluba vēsturē sezonu noslēdza kā Bundeslīgas čempioni, ar divu punktu pārsvaru apsteidzot Minhenes "Bayern"; galvenais mačs bija savstarpējā tikšanās 26. spēļu dienā, kas noslēdzās ar 5:1,[22][23] Džeko un Grafitem iespaidīgā izpildījumā katram gūstot pa diviem vārtiem.[18][21] Tajā brīdī "Wolfsburg", kas bija trešajā vietā kārtas sākumā, pirmo reizi ieguva vadību tabulā[24] un saglabāja pozīciju atlikušajā sezonas daļā, iegūstot titulu.[20]

DFB-Pokal izcīņā Džeko divos mačos guva sešus vārtus, bet UEFA kausa izcīņā, astoņos mačos – četrus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Pateicoties šim sniegumam, viņam tika piešķirta Bundeslīgas Gada futbolista balva.[25] Neskatoties uz interesi no A.C. Milan puses, Džeko nolēma palikt, pagarinot līgumu līdz 2013. gada jūnijam.[26]

Savus pirmos vārtus UEFA Čempionu līgā viņš guva 2009. gada 30. septembrī, pret Mančestras "United", zaudējot Old Trafford laukumā, ar 2:1.[27][28] Viņš bija viens no 30 spēlētājiem, kuri tika nominēti 2009. gada Zelta bumbas balvai.[29] Viņš bija Bundeslīgas rezultatīvākais spēlētājs 2009.–2010. gada sezonā, ar 22 vārtiem.[30]

2010. gada 28. augustā Džeko kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju "Wolfsburg" kluba vēsturē, ar 59 vārtiem 96 spēlēs, apsteidzot Djego Klimoviču, kurš guva 57 vārtus 149 spēlēs.[31] 2010.–2011. gada Bundeslīgas sezonas ziemas pārtraukuma posmā, Džeko 17 mačos bija guvis 10 vārtus.[32]

Manchester City

labot šo sadaļu

Pēc lielām spekulācijām, Mančestras "City" galvenais treneris, Roberto Mančīni, 2011. gada 3. janvārī apstiprināja, ka ar "Wolfsburg" par Džeko tika panākta vienošanās par maksu 27 miljonu mārciņu (32 miljonu eiro) apmērā, kas bija otrs lielākais "City" transfērs, pēc Robinju 32,5 miljonu mārciņu (42,5 miljonu eiro) pārejas no Madrides "Real", 2008. gadā. Transfēra maksa tobrīd bija sestā augstākā Premjerlīgas vēsturē.[33] Tāpat, summa pārspēja Bundeslīgas rekordu, pārejas maksas ziņā,[34] Bosnijas rekordu, kā arī jebkura spēlētāja, no bijušās Dienvidslāvijas, tajā laikā.[35][36][37] Iepriekšējais bijušās Dienvidslāvijas rekords pastāvēja vairāk nekā desmit gadus – pārejas maksa, kuru Madrides "Real" 1999. gadā samaksāja Fenerbahçe par Elviru Baljiču (26 miljoni eiro).[35][38] 2014. gada augustā viņš parakstīja jaunu četru gadu līgumu ar klubu, pagarinot līgumu līdz 2018. gadam.[39]

2010.–11. gada sezona

labot šo sadaļu
 
Džeko kopā ar Mančestras "City" svin uzvaru FA kausa izcīņā

Pēc medicīniskās pārbaudes Londonā, viņš 5. janvārī devās uz Mančestru, un 7. janvārī Džeko tika apstiprināts par Manchester "City" spēlētāju, noslēdzot ar klubu četrarpus gadu līgumu.[40]

Viņš debitēja klubā, 15. janvārī, ar 4:3 uzvarot Vulverhemptonas "Wanderers", kurā viņš palīdzēja Jajas Turē mača trešajā vārtu guvumā.[41] Džeko debitēja FA kausa izcīņā 2011. gada 30. janvārī, izlīdzinot rezultātu Manchester "City" ceturtās kārtas mačā, pret Notts County, kas noslēdzās neizšķirti, 1:1.[42] Pārspēlē, 20. februārī, Džeko vēlreiz guva vārtus, palīdzot Mančestras "City" iekļūt nākamajā kārtā, uzvarot ar 5:0.[43] Džeko četrarpus minūšu laikā Etihad stadionā, UEFA Eiropas līgas sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē, 2011. gada 24. februārī, guva divus vārtus, pret Saloniku "Aris".[44]

2011. gada 25. aprīlī Džeko guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus, pret Blackburn Rovers, Ewood Park laukumā.[45] Tie bija vienīgie vārti spēlē, Mančestras "City" uzvarā, ar 1:0.[46]

Viņa pēdējie vārti bija pret Boltonas "Wanderers", sezonas pēdējā kārtā, garantējot "City" trešo vietu Premjerlīgā, apsteidzot Arsenal, un automātisku kvalifikāciju 2011.–2012. gada UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā.[47]

2011. gada 14. maijā Džeko palika uz rezervistu soliņa, 2011. gada FA kausa finālā, Manchester "City" ar 1:0 pārspējot Stoke City, izcīnot savu pirmo trofeju kopā ar klubu.[48]

2011.–12. gada sezona

labot šo sadaļu
 
Džeko "City" komandas krāsās, 2011. gadā

Džeko sāka savu otro sezonu "City" komandā, gūstot komandas otros vārtus, FA Community Shield, ar 2:3 zaudējot Mančestras "United".[49] Savā trešajā tās sezonas Premjerlīgas spēlē, Džeko pret Tottenham guva četrus vārtus.[50] Tajā spēlē Džeko laboja vēl vienu rekordu, kļūstot par pirmo Mančestras "City" spēlētāju, kurš vienā Premjerlīgas mačā guvis četrus vārtus.[51] Trīs spēlēs gūtie seši līgas vārti nodrošināja viņam Premjerlīgas augusta mēneša labākā spēlētāja balvu.[52]

Pēc tam viņš guva dažus svarīgus vārtus, piemēram, pēc sitiena ar galvu, pret Wigan Athletic, kas nodrošināja "City" uzvaru ar 1:0, un palielināja pārsvaru pār titulēto sāncensi, Mančestras "United", līdz trīs punktiem,[53] un vārtus, kas Mančestras "City" Eiropas līgā izvirzīja vadībā pret Porto, ar rezultātu 2:0, uzvarot ar 6:1, divu spēļu summā.[54] Viņš arī guva vārtus ar galvu, pret "Blackburn Rovers", kas izvirzīja Manchester "City" vadībā ar 3:0, nodrošinot uzvaru, tādējādi saglabājot "City" nelielo divu punktu pārsvaru pār "Manchester United".[55]

Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris Safets Sušičs mudināja Džeko pēc sezonas beigām pamest "City", spēļu trūkuma dēļ pamatsastāvā, kad par viņu izrādīja interesi tādas komandas kā Juventus un Minhenes "Bayern".[56] Sezonas pēdējā kārtā Džeko 92. minūtē panāca izlīdzinājumu, bet 94. minūtē Serhio Agvero guva vārtus, ar 3:2 pārspējot Queens Park Rangers, un nodrošinot Premjerlīgas titulu, kas klubam bija pirmais 44 gadu laikā.[57] Pēc viņa gūtajiem vārtiem, kas palīdzēja izcīnīt čempiontitulu, viņa 19. vārtu guvuma un 40. spēles visos turnīros, Džeko aģents noliedza ziņas, ka uzbrucējs pametīs "City", sakot, ka tās visas ir mediju spekulācijas.[58]

2012.–13. gada sezona

labot šo sadaļu
 
Vecie komandas biedri Serhio Agvero, Edins Džeko un Davids Silva

Džeko jauno, 2012.–2013. gada sezonu, sāka, izlīdzinot rezultātu pret Southampton, uzvarot ar 3:2. Viņš guva vēl vienus vārtus pret "Queens Park Rangers", pirmajās trīs spēlēs gūstot divus vārtus. Pēc tam viņš Santiago Bernabéu stadionā guva pirmos vārtus "City" Čempionu līgas kampaņā, pret Madrides "Real". 29. septembrī viņš vienu minūti pēc nākšanas uz maiņu guva vārtus, 87. minūtē, viesos, pret Fulham. 20. oktobrī viņš devās spēlē no rezervistu soliņa, 79. minūtē, pēc minūtes gūstot vārtus. Spēles kompensācijas laika otrajā minūtē viņš guva otros vārtus, uzvarot West Bromwich. 11. novembrī Džeko spēles beigās guva vēl vienus uzvaras vārtus, nākot uz maiņu, 88. minūtē, pret "Tottenham Hotspur".[59] 2012. gada 29. decembrī viņš guva divus vārtus pret Norwich City, uzvarot ar 4:3.[60]

Viņš sezonu pabeidza ar 14 vārtiem Premjerlīgā un 15 kopumā.[61]

2013.–14. gada sezona

labot šo sadaļu

2013.–2014. gada Premjerlīgas sezonas atklāšanas kārtā, komandas jaunais galvenais treneris, Manuels Pellegrīni, iekļāva Džeko starta sastāvā, pret Ņūkāslas "United", Mančestras pilsētas stadionā. Savus pirmos vārtus viņš guva zaudējumā pret Cardiff City, ar 3:2. Džeko guva savus 50. vārtus Anglijā, gūstot vienīgos vārtus spēlē pret Crystal Palace, 2013. gada 28. decembrī.[62]

2014. gada 25. martā Džeko divreiz guva vārtus Mančestras derbijā, uzvarā pret "Manchester United", ar 3:0. Viņa pirmie vārti tika gūti jau pēc 43 sekundēm, padarot tos par ātrākajiem, kas gūti Old Trafford laukumā, izbraukumā, Premjerlīgas vēsturē.[63] 27. aprīlī viņš guva "City" pirmos vārtus, pieveicot "Crystal Palace", ar 2:0, Selhurst Park laukumā, samazinot atstarpi no līgas līdervienības, "Liverpool", līdz trim punktiem, esot spēlei rezervē.[64]

Viņš guva divus vārtus "City" spēlē pret Everton, 3. maijā, palīdzot "City" uzvarēt ar 3:2 un pacelt klubu tabulas augšgalā, kad bija atlikuši divi mači.[65] "City" sezonas priekšpēdējā spēlē, pret Aston Villa, Džeko guva divus vārtus otrajā puslaikā, kad "City" uzvarēja ar 4:0, nodrošinot, ka klubs tiks kronēts par čempioniem, pēdējā kārtā savā laukumā spēlējot neizšķirti pret West Ham United.[66]

2014.–15. gada sezona

labot šo sadaļu

2014. gada 17. augustā Džeko asistēja Davidam Silvam, gūstot Mančestras "City" pirmos vārtus 2014.–2015. gada sezonā, ar 2:0 uzvarot Ņūkāslas "United".[67] 20. augustā Džeko ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem, līdz 2018. gadam.[68]

24. septembrī Džeko guva savus pirmos divus vārtus sezonā, Mančestras "City" ar 7:0 sakaujot Sheffield Wednesday, Anglijas līgas kausa izcīņas trešās kārtas spēlē.[69] 27. septembrī viņš vēlreiz guva divus vārtus, Mančestras "City" izbraukumā, ar 4:2, uzvarot "Hull City", gūstot savus pirmos vārtus Premjerlīgas sezonā.[70]

2015. gada 21. februārī Džeko noslēdza 15 maču sēriju bez gūtiem vārtiem, gūstot Mančestras "City" trešos vārtus, savā laukumā, ar 5:0 uzvarot Ņūkāslas "United".[71]

Roma

labot šo sadaļu
 
Džeko Roma komandas sastāvā, 2018. gadā

Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām 2015. gada vasaras transfēru tirgū, Džeko 2015. gada 12. augustā oficiāli parakstīja līgumu ar A sērijas komandu Roma, uz īri, par 4 miljoniem eiro, ar iespēju iegādāties par 11 miljoniem eiro, kas kļūtu obligāti pēc noteiktu, ar sniegumu saistītu mērķu, sasniegšanas.[72][73] Šīs klauzulas tika aktivizētas 2015. gada 1. oktobrī, padarot Džeko par pastāvīgu "Roma" biedru.[74]

2015.–16. gada sezona

labot šo sadaļu

Viņš debitēja A sērijā desmit dienas pēc pārejas no Mančestras "City", spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Hellas Verona,[75] un savā otrajā spēlē, 30. augustā, viņš guva uzvaras vārtus, 79. minūtē, Stadio Olimpico, ar 2:1 uzvarot pašreizējo čempioni, Juventus.[76] 2016. gada 21. februārī viņš pirmoreiz guva divus vārtus spēlē, "Roma" komandas labā, gūstot pirmos un pēdējos vārtus, uzvarā pret Palermo, ar 5:0.[77]

2016.–17. gada sezona

labot šo sadaļu

Pēc salīdzinoši neapmierinošās pirmās sezonas klubā, kurā Džeko "Roma" rindās guva tikai 8 vārtus A sērijā un 10 vārtus visos turnīros, viņš 2016.–2017. gada sezonu sāka ar 12 vārtiem 15 spēlēs, kopumā gūstot 17 vārtus 20 spēlēs, tādējādi atkārtojot tādu pašu sezonas sākumu, kāds bija Gabrielam Batistutam, kurā viņš ar "Roma" izcīnīja līgas titulu.[78] 2016. gada 24. novembrī viņš guva hat-trick Eiropas līgā, ar 4:1 uzvarot Plzeņas "Viktoria".[79] 2017. gada 16. februārī viņš arī guva hat-trick, Eiropas līgas pirmajā spēlē, pret Villarreal, kuru "Roma" uzvarēja ar 4:0.[80] 2017. gada 12. martā viņš kļuva par ceturto "Roma" spēlētāju, kurš sezonas laikā visos turnīros sasniedzis 30 vārtu robežu.[81]

2017. gada 1. aprīlī Džeko kļuva par pirmo "Roma" futbolistu, kurš visos turnīros sasniedzis 33 vārtus guvumus sezonā, pārspējot iepriekšējo Rodolfo Folka un Frančesko Toti abu kopīgo 32 vārtu rekordu.[82] Sezonu viņš noslēdza ar 39 vārtiem visos turnīros, no kuriem 29 vārti A sērijā padarīja viņu par tās sezonas Capocannoniere, kļūstot par pirmo bosniešu spēlētāju, kuram tas izdevies.[83][84]

2017.–18. gada sezona

labot šo sadaļu

Džeko savu trešo sezonu Romas klubā sāka ar sešiem vārtiem pirmajās piecās līgas spēlēs. Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva 2017. gada 26. augustā, pret Milānas "Inter", kur "Roma" zaudēja ar 1:3.[85] Nākamajās divās spēlēs viņš guva katrā pa diviem vārtiem, pret Verona[86] un Benevento.[87] Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, atklājot rezultātu pret A.C. Milan, 1. oktobrī, izbraukumā, ar 2:0 uzvarot San Siro laukumā.[88]

9. oktobrī Džeko bija viens no 30 spēlētājiem, kuru Francijas laikraksts France Football izvirzīja 2017. gada Zelta bumbas balvai.[89]

Pēc tam Džeko, 19. oktobrī, Stamford Bridge laukumā, guva divus vārtus pret Chelsea. Spēle noslēdzās neizšķirti, 3:3.[90] Nākamā sezonas lielā spēle viņam bija pret Napoli, kurā viņš guva divus vārtus un palīdzēja savai komandai izcīnīt uzvaru, ar 4:2.[91]

Džeko arī palīdzēja "Roma" sasniegt UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfinālu, gūstot uzvaras vārtus pret Doneckas "Shakhtar".[92] Džeko palīdzēja "Roma" kvalificēties UEFA Čempionu līgas pusfinālam, kas komandai bija pirmais, vairāk nekā 30 gadu laikā. Viņš guva vārtus abās ceturtdaļfināla spēlēs pret Barcelona, ​​kuru "Roma" uzvarēja, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.[93] Pusfinālā Džeko guva vārtus abās spēlēs, taču ar to nebija pietiekami, kad "Roma" ar 6:7, divu spēļu summā, izslēdza Liverpool.[94]

Džeko sezonu noslēdza ar 24 vārtiem, no kuriem 16 guva A sērijā, padarot viņu par kluba labāko vārtu guvēju līgā un kopvērtējumā ieņemot dalītu sesto vietu. Viņš arī guva 8 vārtus Čempionu līgā, kas nozīmēja, ka viņš bija sacensību piektais labākais vārtu guvējs.[95]

2018.–19. gada sezona

labot šo sadaļu

Džeko savu ceturto sezonu "Roma" komandā sāka, 19. augustā gūstot uzvaras vārtus, izbraukumā, pret Torino.[96] Savu pirmo UEFA Čempionu līgas hat-trick Džeko guva 2. oktobrī, 2018.–2019. gada UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, pret Plzeņas "Viktoria". Viņš kļuva par pirmo bosnieti, kurš guvis hat-trick Eiropas augstākajā klubu konkurencē.[97]

2019. gada 13. aprīlī Džeko 68. minūtē guva savus 8. vārtus līgā, pret Udinese, gūstot uzvaru.[98] Viņš guva savus 9. līgas vārtus "Roma" komandā 2019. gada 12. maijā, spēles kompensācijas laika 3. minūtē, ar 2:0 mājās uzvarot līgas čempioni, Juventus.[99]

2019.–20. gada sezona

labot šo sadaļu

2019.–2020. gada pirmssezonas laikā, Džeko, 2019. gada 16. augustā, pagarināja līgumu ar "Roma" līdz 2022. gada jūnijam.[100] Viņš guva savus pirmos oficiālos vārtus kluba labā jaunajā sezonā 2019. gada 25. augustā, savā laukumā spēlējot neizšķirti, 3:3, pret Genoa.[101] 2019. gada 22. septembrī Džeko guva vārtus 93. minūtē "Roma" komandas uzvarā, ar 1:2, izbraukumā, pār Bologna.[102]

Spēlē pret Cagliari, 2019. gada 6. oktobrī, Džeko salauza vaigu kaulu,[103] kad bija nepieciešama operācija,[104] un pēc tam jāvalkā aizsargmaska, dažās no pirmajām spēlēm, pēc atveseļošanās.[105] 2019. gada 27. oktobrī viņš guva savus 5. vārtus sezonā "Roma" komandā, klubam uzvarot mājās, līgas spēlē, pret Milan, ar 2:1.[106] Džeko ar vārtu guvumu UEFA Eiropas līgas spēlē, pret Wolfsberger, 2019. gada 12. decembrī, kurā "Roma" nospēlēja neizšķirti, 2:2, palīdzēja savai komandai kvalificēties 2019.–2020. gada UEFA Eiropas līgas sezonas astotdaļfinālam.[107]

Viņš aizvadīja 200. spēli klubā, "Roma" komandas līgas spēlē, mājās, ar 3:1 uzvarot S.P.A.L., 2019. gada 15. decembrī.[108]

Milānas "Inter"

labot šo sadaļu

2021. gada 14. augustā Džeko pievienojās A sērijas klubam Milānas "Inter", taču, bez oficiāli iepazīstināšanas, viņš aizvadīja draudzības spēli pret Ukrainas klubu, Kijivas "Dinamo", tiekot iekļautam sākumsastāvā,[109] gūstot savas komandas otros vārtus, mājās, uzvarot ar 3:0.[110] Vēlāk, tajā pašā dienā, "Inter" paziņoja, ka viņš ir parakstījis divu gadu līgumu.[111] Savus pirmos vārtus līgā kluba labā viņš guva uzvarā pret "Genoa", ar 4:0.[112]

2023. gada 4. janvārī Džeko guva vienīgos vārtus mačā pret čempionāta līderi, "Napoli", sagādājot viņiem pirmo neveiksmi līgā, 2022.–2023. gada sezonā.[113] Četrpadsmit dienas vēlāk viņš guva vārtus 2022. gada Supercoppa Italiana, uzvarā pret "Milan", ar 3:0, un tika atzīts par mača labāko spēlētāju;[114][115] ar šiem vārtiem viņš kļuva par sacensību vecāko vārtu guvēju (36 gadi un 307 dienas), pārspējot iepriekšējo rekordu, ko 2020. gadā uzstādīja Krištianu Ronaldu (35 gadi un 350 dienas).[116]

2023. gada 10. maijā Džeko guva vārtus Čempionu līgas pusfinālā, ar 2:0 uzvarot "Milan", un 37 gadu un 54 dienu vecumā viņš kļuva par otro vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Čempionu līgas pusfinālā, pēc Raiena Gigsa (37 gadi un 148 dienas, 2011. gada aprīlī).[117] 2023. gada 3. jūnijā Džeko aizvadīja savu 100. spēli "Inter" klubā, visos turnīros, A sērijas pēdējā kārtā, izbraukumā, ar 1:0 pārspējot Torino.[118] 10. jūnijā viņš tika iekļauts starta vienpadsmitniekā, UEFA Čempionu līgas finālā, pret savu bijušo komandu, "Manchester City".[119] Džeko 57. minūtē nomainīja Romelu Lukaku.[119] Galu galā, "City", Ataturka Olimpiskajā stadionā, Stambulā, ar 1:0 pārspēja "Inter", triumfējot Čempionu līgā.[120]

Vēlāk, tajā pašā mēnesī, tika apstiprināts, ka Džeko pametīs klubu pēc tajā divām pavadītām sezonām, kuru laikā viņš visos turnīros izcīnīja četras trofejas, guva 31 vārtus un asistēja vēl 15 vārtu guvumos.[121]

Fenerbahçe

labot šo sadaļu

2023. gada 22. jūnijā Süper Lig komanda Fenerbahçe paziņoja, ka Džeko ieradās Stambulā, lai pabeigtu pāreju uz Turciju.[122] Tajā pašā dienā viņš parakstīja divu gadu līgumu.[123][124] Mēnesi vēlāk, 26. jūlijā, viņš debitēja klubā kā kapteinis, gūstot vārtus un atdodot divas rezultatīvas piespēles, Eiropas konferences līgas otrajā kvalifikācijas kārtā, ar 5:0 pārspējot Kišiņevas "Zimbru".[125]

13. augustā viņš debitēja Turcijas Superlīgā, pret Gaziantep, Šikri Saradžoglu stadionā, gūstot abus vārtus, "Fenerbahce" uzvarā, ar 2:1.[126] 29. oktobrī viņš guva savu pirmo hat-trick Turcijas Superlīgā, izbraukumā, ar 5:0 uzvarot Pendikspor.[127] Savu debijas sezonu viņš noslēdza kā "Fenerbahçe" rezultatīvākais spēlētājs, ar 21 vārtu guvumu, ieņemot otro vietu līgā, tūlīt aiz Mauro Ikardi.[128]

Starptautiskā karjera

labot šo sadaļu
 
Džeko Bosnijas un Hercegovinas izlasē, 2015. gadā

Pirmo spēli Džeko savā valstsvienībā aizvadīja Bosnijas un Hercegovinas U-19 izlasē. Viņš arī bija daļa no U-21 izlases, kura 2007. gadā spēlēja izslēgšanas spēlēs, UEFA Eiropas U-21 čempionātā, kuru rīkoja Nīderlande. Bosnijas pirmās spēles tajās sacensībās bija pret Armēnijas U-21 izlasi un Norvēģijas U-21 izlasi. Viņi ar 3:2 pieveica Armēniju un nospēlēja neizšķirti ar Norvēģiju, 1:1, kvalificējoties izslēgšanas spēlēm, pret Čehijas U-21 izlasi. Pirmajā spēlē Bosnija zaudēja ar 2:1; otrā spēle noslēdzās neizšķirti, 1:1. Džeko turnīrā guva vienus vārtus.

Viņš debitēja pieaugušo izlasē, spēlē pret Turciju, 2007. gada 2. jūnijā. Spēlētājam tā bija neaizmirstamā debija, kad viņš guva vārtus pirmā puslaika kompensācijas laikā. Vārti izlīdzināja rezultātu, 2:2, un Bosnija izcīnīja uzvaru, ar 3:2.[14]

2009. gada 28. martā Bosnijas sporta komentētājs Marjans Mijajlovičs Džeko nosauca par "Bosnijas dimantu", spēlē pret Beļģiju, Genkā, kurā viņš guva ievērojamus vārtus.[129]

Viņš guva deviņus vārtus 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā un bija otrs rezultatīvākais 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas Eiropas zonā, vienādi ar Anglijas futbolistu, Veinu Rūniju, atpaliekot no grieķu uzbrucēja Teofana Geka 10 gūtajiem vārtiem.[130]

2012. gada 8. septembrī, uzvarot Lihtenšteinu, ar 8:1, Džeko guva savu pirmo hat-trick valstsvienības rindās un vienlaikus ar 24 vārtiem kļuva par labāko vārtu guvēju Bosnijas un Hercegovinas izlases vēsturē. Rekords iepriekš piederēja Elviram Boličam, kurš guva 22 vārtus.[131]

Džeko 2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas kampaņu noslēdza kā otrs rezultatīvākais spēlētājs, ar desmit vārtiem, Bosnijai un Hercegovinai kvalificējoties pirmajam lielajam turnīram tās vēsturē.[132]

2014. gada jūnijā Džeko tika iekļauts Bosnijas izlasē, dalībai 2014. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[133] Viņš debitēja komandas grupas atklāšanas mačā, Marakanas stadionā, piekāpjoties Argentīnai.[134] 25. jūnijā, kad komanda jau bija izstājusies no tālākas cīņas, pēdējā grupas spēlē, pret Irānu, Džeko guva vārtus, palīdzot Bosnijai un Hercegovinai izcīnīt pirmo FIFA Pasaules kausa uzvaru.[135]

Augustā, pēc Emira Spahiča aiziešanas no valstsvienības, galvenais treneris, Safets Sušičs, iecēla Džeko par jauno kapteini.[136]

2015. gada 28. martā Džeko guva savu otro hat-trick izlasē, gūstot visus vārtus, ar 3:0 izbraukumā pārspējot Andoru, UEFA Euro 2016 kvalifikācijas turnīrā, kas bija komandas pirmā uzvara piecās kvalifikācijas kampaņas spēlēs.[137]

2016. gada 13. novembrī Džeko, 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, pret Grieķiju, izcēlās strīds ar grieķu spēlētāju, Kirjaku Papadopulosu, kurā viņš, mēģinot iegūt bumbu, novilka Sokrata Papastatopulosa šortus. Pēc turpmākās abu komandu saķeršanās, no laukuma tika noraidīti gan Džeko, gan Papadopuloss. Tā bija viņa pirmā sarkanā kartīte izlasē.[138]

2017. gada 28. martā Džeko kļuva par pirmo bosniešu spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus izlasē.[139]

2019. gada 23. martā viņš aizvadīja savu 100. spēli Bosnijas izlasē, UEFA Euro 2020 kvalifikācijas turnīrā, ar 2:1 uzvarot Armēniju.[140]

2023. gada 8. septembrī viņš guva savus 65. vārtus izlasē, uzvarot Lihtenšteinu, ar 2:1, UEFA Euro 2024 kvalifikācijā.[141]

Spēles stils

labot šo sadaļu

Džeko ir slavens ar savām fiziskajām spējām, spēku un prasmi spēlēt "gaisā".[142][143] Eksperti un galvenie treneri viņu uzskata par vienu no labākajiem uzbrucējiem Eiropā; viņš galvenokārt ir pazīstams ar savām vārtu gūšanas spējām, kuram ir tieksme ne tikai atdot daudz rezultatīvu piespēļu, bet arī gūt daudz vārtus.[4] Viņš arī vienlīdz labi spēj izpildīt sitienus ar abām kājām.[144] Lai kur viņš spēlētu, viņš parādīja iespaidīgu vārtu gūšanas sniegumu, spēlējot galvenokārt kā bombardieris.[145] Viņa bijušais "Roma" komandas galvenais treneris, Lučāno Spalleti, savulaik raksturoja viņu kā "ideālu prototipu" bombardierim, norādot, ka viņš ir "spēcīgs, garš, savam augumam ātrs, kaujiniecisks, agresīvs un viņam ir laba tehnika".[4] Jaunībā viņš spēlēja arī kā pussargs[4] un kā "spārna" spēlētājs.[146]

Laikā, kad viņš spēlēja Mančestras "City" komandā, viņš tika uzskatīts par "super-rezervistu" (super-sub), jo viņš guva daudzus svarīgus vārtus, nākot spēlē no rezervistu soliņa,[147] apzīmējums, kuru viņš pats vairākkārt noraidīja.[148]

Personīgā dzīve

labot šo sadaļu

Džeko dzimis Sarajevā, Bosnijas un Hercegovinas SR, tolaik Dienvidslāvijas SFR, Midhata un Belmas Džeko ģimenē.[13][149] Viņš norādīja, ka viņa ģimene vienmēr atbalstījusi viņu visas karjeras laikā, īpaši viņa tēvs, kurš aizveda viņu uz treniņiem. Viņa tēvs arī profesionāli spēlēja Bosnijā un Hercegovinā. Džeko tiek uzskatīts par vietējo superzvaigzni Sarajevā.[150]

Džeko bija seši gadi, kad sākās Sarajevas aplenkums, kas ilga nākamos trīs gadus. Viņa ģimenes māja tika iznīcināta, un 15 ģimenes locekļiem bija jādzīvo viņa vecvecāku dzīvoklī, kura platība bija 35 kvadrātmetri.[151] Viņš turpināja spēlēties ārā, Otokas apkaimē; retā gadījumā, kad viņa māte aizliedza viņam spēlēties ārā, raķete vietējā futbola laukumā nogalināja vairākus bērnus.[152]

Džeko runā daudzās valodās, brīvi runā piecās valodās: bosniešu, čehu, vācu, angļu un itāļu.[153][154][155] Viņš ir musulmanis,[156] un viņam ir Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas dubultpilsonība.[157] Džeko norādīja, ka Milan vienmēr ir bijis viņa mīļākais klubs, lai gan divas sezonas viņš spēlēja pilsētas konkurentu klubā, Milānas "Inter", un Andrijs Ševčenko - viņa mīļākais spēlētājs. Savās mājās, Sarajevā, viņam joprojām ir "Milan" krekls ar 7. numuru (ko Ševčenko valkāja, spēlējot klubā) pie sienas, savā istabā.[nepieciešama atsauce] Džeko ir bijušā valstsvienības spēlētāja un kapteiņa, Emira Spahiča, brālēns.[158][159][160]

2009. gada novembrī Džeko kļuva par Bosnijas pirmo UNICEF vēstnieku.[161] Kopš tā laika viņš ir apmeklējis skolas un bērnus savā mītnes valstī, ko skāris Bosnijas karš. 2012. gada 6. jūlijā Džeko tika uzņemts Sarajevas Universitātē, lai studētu sportu un fizisko kultūru.[162] 2018. gada 10. septembrī viņš to absolvēja, iegūstot bakalaura grādu.[163]

Džeko kopš 2011. gada ir attiecībās ar modeli un aktrisi, Amru Silajdžiču, apprecoties ar viņu 2014. gadā. Viņiem ir trīs meitas un dēls.[164][165][166]

Sasniegumi

labot šo sadaļu

VfL Wolfsburg

Manchester City

Inter Milan

Individuālie sasniegumi

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players: Bosnia and Herzegovina». FIFA. 2014. gada 14. jūlijs. 5. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. septembris.
  2. ↑ «Edin Dzeko: Overview». ESPN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. maijs. Skatīts: 2020. gada 17. oktobris.
  3. ↑ «Edin Džeko – Inter». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. decembris. Skatīts: 2023. gada 1. janvāris.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «How brilliant is Roma's Edin Džeko? - UEFA Europa League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2018-10-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-26. Skatīts: 2024-08-15.
  5. ↑ Trambak Bhattacherjee. «An unsung ‘champion’ at his peak». www.millenniumpost.in (angļu), 2023-06-09. Skatīts: 2024-08-15.
  6. ↑ «Wolfsburg Striker Edin Dzeko Named Bosnian Player Of The Year | Goal.com». web.archive.org. 2018-06-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-29. Skatīts: 2024-08-16.
  7. ↑ «Edin Dzeko shines on Sarajevo homecoming against Northern Ireland | Football News | Sky Sports». web.archive.org. 2019-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-02. Skatīts: 2024-08-16.
  8. ↑ [https://web.archive.org/web/20110314133727/http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078 «D�eko u Manchester, Grigorije u Mostar - Sarajevo-x.com»]. web.archive.org. 2011-03-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-03-14. Skatīts: 2024-08-16.
  9. ↑ «'Bosanski dijamant' u Cityju za više od milijun kuna tjedno! - Gol.hr». web.archive.org. 2011-01-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-07. Skatīts: 2024-08-16.
  10. ↑ 90 Min. «Dzeko hits 50-goal mark in 3rd major European league». Sports Illustrated (en-us). Skatīts: 2021-08-15.
  11. ↑ «Može li Džeko ispisati historiju kvalifikacija za SP? - SportSport.ba». web.archive.org. 2018-06-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-30. Skatīts: 2024-08-16.
  12. ↑ «Džeko: 'Mislili su da sam balvan' – Nacional.hr». web.archive.org. 2014-10-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-22. Skatīts: 2024-08-19.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Edin Dzeko Official Website». web.archive.org. 2008-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-13. Skatīts: 2024-08-19.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk». web.archive.org. 2010-02-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-02-06. Skatīts: 2024-08-19.
  15. ↑ Jonathan Wilson. «Edin Dzeko move to Manchester City pits striker in 'my perfect league'». The Guardian (en-GB), 2011-01-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-08-20.
  16. ↑ «HoustonRaja.Info: Edin Dzeko Potpisao Za Wolfsburg». web.archive.org. 2020-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-19. Skatīts: 2024-08-20.
  17. ↑ «Edin Dzeko Player Profile - ESPN FC». web.archive.org. 2018-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-03. Skatīts: 2024-08-20.
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 18,3 «Bundesliga Matchday 26: Magic Triangles, a Bundesliga speciality - bundesliga.com». web.archive.org. 2016-12-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-20. Skatīts: 2024-08-23.
  19. ↑ «Bundesliga Comment: Grafite And Dzeko - A Match Made In Heaven | Goal.com». web.archive.org. 2022-05-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-10. Skatīts: 2024-08-23.
  20. ↑ 20,0 20,1 «1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 34. Spieltag - kicker». web.archive.org. 2016-11-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-30. Skatīts: 2024-08-23.
  21. ↑ 21,0 21,1 «Wolfsburg's Brazilian striker Grafite scores superlative solo goal in 5-1 defeat of Bayern Munich | Sport | The Guardian». web.archive.org. 2016-12-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-21. Skatīts: 2024-08-23.
  22. ↑ «VfL Wolfsburg - Bayern München 5:1, Bundesliga, Saison 2008/09, 26.Spieltag - Spielanalyse - kicker». web.archive.org. 2018-07-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-31. Skatīts: 2024-08-23.
  23. ↑ «Wolfsburg vs Bayern München - Germany Bundesliga Head to Head (H2H) Statistics and Match Preview - SoccerPunter.com». web.archive.org. 2016-12-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-10. Skatīts: 2024-08-23.
  24. ↑ «1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 26. Spieltag - kicker». web.archive.org. 2016-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-09. Skatīts: 2024-08-23.
  25. ↑ «FIFA.com - Dzeko may stay at Wolfsburg». web.archive.org. 2009-06-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-12. Skatīts: 2024-08-23.
  26. ↑ «Sky Sports | Football | News | Dzeko delight at new deal». web.archive.org. 2009-08-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-05. Skatīts: 2024-08-23.
  27. ↑ «Man Utd 2-1 Wolfsburg» (en-GB). 2009-09-30. Skatīts: 2024-08-23.
  28. ↑ «Man Utd 2 - 1 Wolfsburg: Giggs rolls back the years to hound out German champions Wolfsburg - Scotsman.com Sport». web.archive.org. 2011-06-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-17. Skatīts: 2024-08-23.
  29. ↑ «Man United 2-1 Wolfsburg: Carrick Seals Hard-Fought Victory - Goal.com». web.archive.org. 2009-10-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-04. Skatīts: 2024-08-23.
  30. ↑ «Edin Džeko najbolji strijelac Bundeslige! - Klix.ba». web.archive.org. 2020-10-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-29. Skatīts: 2024-08-23.
  31. ↑ [https://web.archive.org/web/20101202172904/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069 «D�eko najbolji strijelac u historiji Wolfsburga - Sarajevo-x.com»]. web.archive.org. 2010-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-02. Skatīts: 2024-08-23.
  32. ↑ «Manchester City transfer news: City agree £27m fee for Wolfsburg striker Edin Dzeko - News - MirrorFootball.co.uk». web.archive.org. 2014-05-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-13. Skatīts: 2024-08-23.
  33. ↑ «Shine on you, crazy diamond - Sarajevo-x.com». web.archive.org. 2011-11-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-03. Skatīts: 2024-08-25.
  34. ↑ «Džeko nadmašio Gomeza - SportSport.ba | INO FUDBAL». web.archive.org. 2011-01-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-12. Skatīts: 2024-08-25.
  35. ↑ 35,0 35,1 «Džeko je kralj transfera SFRJ | Mondo». web.archive.org. 2012-09-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-24. Skatīts: 2024-08-25.
  36. ↑ «SPORT CENTAR || smiješ da znaš sve o sportu || Džeko je budućnost, zaboravite Balotellija i Adebayora». web.archive.org. 2011-01-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-12. Skatīts: 2024-08-25.
  37. ↑ [https://web.archive.org/web/20110530235345/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081 «D�eko gledao City protiv Leicestera sa �alom oko vrata - Sarajevo-x.com»]. web.archive.org. 2011-05-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-30. Skatīts: 2024-08-25.
  38. ↑ «Džeko jači od Baljića, Kodre i Salihamidžića». web.archive.org. 2018-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-03. Skatīts: 2024-08-25.
  39. ↑ «Edin Dzeko signs new four year contract at Manchester City FC - Manchester City FC». web.archive.org. 2016-03-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-07. Skatīts: 2024-08-25.
  40. ↑ «Man City complete Dzeko signing» (en-GB). 2011-01-07. Skatīts: 2024-08-27.
  41. ↑ [https://web.archive.org/web/20110530235350/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073 «Edin D�eko asistirao u pobjedi Manchester Cityja - Sarajevo-x.com»]. web.archive.org. 2011-05-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-30. Skatīts: 2024-08-27.
  42. ↑ «Notts County 1-1 Man City» (en-GB). 2011-01-30. Skatīts: 2024-08-27.
  43. ↑ Daniel Taylor. «Patrick Vieira sets up Manchester City stroll against Notts County». The Guardian (en-GB), 2011-02-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-08-27.
  44. ↑ Alan Gardner. «Manchester City v Aris Thessaloniki – as it happened». the Guardian (angļu), 2011-02-24. Skatīts: 2024-08-27.
  45. ↑ «Report: Blackburn Rovers v Manchester City - Barclays Premier League - ESPN FC». web.archive.org. 2012-11-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-02. Skatīts: 2024-08-29.
  46. ↑ «Dzeko hopes for 'new beginning' | Sky Sports | Football | Premier League | News». web.archive.org. 2011-04-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-04-27. Skatīts: 2024-08-29.
  47. ↑ «Bolton v Man City, 2010/11 | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-08-29.
  48. ↑ 48,0 48,1 «Man City 1-0 Stoke». BBC Sport (en-GB). 2011-05-10. Skatīts: 2024-08-29.
  49. ↑ «Community Shield match report - Official Manchester United Website». web.archive.org. 2018-01-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-11. Skatīts: 2024-08-31.
  50. ↑ Dominic Fifield. «Edin Dzeko hits four as Manchester City dismantle Tottenham Hotspur». The Guardian (en-GB), 2011-08-28. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-08-31.
  51. ↑ [https://web.archive.org/web/20111016152836/http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096 «D�eko, budala�tine i krkani - Sarajevo-x.com»]. web.archive.org. 2011-10-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-16. Skatīts: 2024-08-31.
  52. ↑ Mirror Football. «Dzeko named Player of the Month». The Mirror (angļu), 2011-09-02. Skatīts: 2024-08-31.
  53. ↑ «Wigan 0-1 Manchester City». BBC Sport (en-GB). 2012-01-13. Skatīts: 2024-08-31.
  54. ↑ «Manchester City 4-0 FC Porto (6-1 agg)». BBC Sport (en-GB). 2012-02-21. Skatīts: 2024-08-31.
  55. ↑ «Manchester City 3-0 Blackburn». BBC Sport (en-GB). 2012-02-24. Skatīts: 2024-08-31.
  56. ↑ Nick Moore published. «Bosnia boss urges Dzeko to leave Man City». fourfourtwo.com (angļu), 2012-05-09. Skatīts: 2024-08-31.
  57. ↑ «Manchester City 3-2 QPR». BBC Sport (en-GB). 2012-05-11. Skatīts: 2024-08-31.
  58. ↑ «Dzeko plans City stay | Football News | Sky Sports». web.archive.org. 2015-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-25. Skatīts: 2024-08-31.
  59. ↑ Daniel Taylor. «Manchester City's Edin Dzeko sinks Tottenham Hotspur with late winner». The Guardian (en-GB), 2012-11-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-09-01.
  60. ↑ «Norwich 3-4 Manchester City». BBC Sport (en-GB). 2012-12-28. Skatīts: 2024-09-01.
  61. ↑ «Edin Dzeko Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC». web.archive.org. 2014-05-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-21. Skatīts: 2024-09-01.
  62. ↑ «Manchester City 1-0 Crystal Palace: Edin Dzeko scores winning goal at Etihad | Football News | ESPN.co.uk». web.archive.org. 2013-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-30. Skatīts: 2024-09-01.
  63. ↑ «Manchester United 0 - 3 Manchester City Match report - 3/25/14 Premier League - Goal.com». web.archive.org. 2018-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-03. Skatīts: 2024-09-02.
  64. ↑ «Premier League - Toure stars as City beat Palace to close gap on Liverpool - Yahoo Eurosport UK». web.archive.org. 2014-05-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-08. Skatīts: 2024-09-02.
  65. ↑ «Everton 2-3 Manchester City». BBC Sport (en-GB). 2014-05-02. Skatīts: 2024-09-02.
  66. ↑ «Manchester City v Aston Villa live football scores | Soccer scores and live video | ESPNFC.com». web.archive.org. 2014-05-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-09. Skatīts: 2024-09-02.
  67. ↑ David Anderson. «Man City striker Edin Dzeko proves why he's worth new five year deal in win at Newcastle». The Mirror (angļu), 2014-08-17. Skatīts: 2024-09-02.
  68. ↑ «Manchester City striker Edin Dzeko signs four-year contract». BBC Sport (en-GB). 2014-08-20. Skatīts: 2024-09-02.
  69. ↑ «Manchester City v Sheff Weds: Match report - Manchester City FC». web.archive.org. 2016-03-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-10. Skatīts: 2024-09-02.
  70. ↑ «Hull City 2-4 Manchester City». BBC Sport (en-GB). 2014-09-26. Skatīts: 2024-09-02.
  71. ↑ «Manchester City 5-0 Newcastle United». BBC Sport (en-GB). 2015-02-20. Skatīts: 2024-09-02.
  72. ↑ «Edin Dzeko: Roma sign Man City striker on season-long loan». BBC Sport (en-GB). 2015-08-12. Skatīts: 2024-09-02.
  73. ↑ «Operazioni di mercato Edin Džeko». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. Oktobris. Skatīts: 2024. gada 2. septembrī.
  74. ↑ «Roma: Dzeko, Salah, Falque permanent - Football Italia». football-italia.net (en-GB). 2015-10-01. Skatīts: 2024-09-02.
  75. ↑ «Verona v Roma - BBC Sport». web.archive.org. 2021-01-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-09. Skatīts: 2024-09-02.
  76. ↑ «Edin Dzeko on target as Roma beat Juventus». The Irish Times (angļu). Skatīts: 2024-09-02.
  77. ↑ «Roma 5-0 Palermo». BBC Sport (en-GB). 2016-02-21. Skatīts: 2024-09-02.
  78. ↑ «Nikad bolje otvaranje sezone za Edina Džeku». web.archive.org. 2018-11-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-27. Skatīts: 2024-09-03.
  79. ↑ Press Association. «Internazionale crash out after Ben Sahar winner for Hapoel Be’er Sheva». The Guardian (en-GB), 2016-11-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-09-03.
  80. ↑ «Europa League: Edin Dzeko hits hat-trick as Roma thrash Villarreal 4-0». BBC Sport (en-GB). 2017-02-16. Skatīts: 2024-09-03.
  81. ↑ 81,0 81,1 «30 Goals in a Season: Edin Dzeko joins illustrious company at Roma». web.archive.org. 2017-09-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-24. Skatīts: 2024-09-03.
  82. ↑ «Serie A Week 30: Did You Know? | Football Italia». web.archive.org. 2018-10-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-04. Skatīts: 2024-09-03.
  83. ↑ «SEZONA IZ SNOVA: Pogledajte svih 39 golova Edina Džeke». Reprezentacija.ba (bosniešu). Skatīts: 2024-09-03.
  84. ↑ «Serie A: Roma's Edin Dzeko wins top scorer prize | Goal.com». web.archive.org. 2019-02-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-15. Skatīts: 2024-09-03.
  85. ↑ «Roma-Inter 1-3, Icardi spegne i sogni giallorossi». Quotidiano Nazionale (itāļu). 2017-08-26. Skatīts: 2024-09-04.
  86. ↑ «Serie A, Roma-Verona 3-0: doppietta Dzeko e Nainggolan - Sportmediaset». web.archive.org. 2017-09-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-19. Skatīts: 2024-09-04.
  87. ↑ «Serie A, Benevento-Roma 0-4: Dzeko, un'altra doppietta». corrieredellosport.it (itāļu). 2017-09-20. Skatīts: 2024-09-04.
  88. ↑ «Milan-Roma 0-2: Dzeko e Florenzi fanno sorridere Di Francesco». la Repubblica (itāļu). 2017-10-01. Skatīts: 2024-09-04.
  89. ↑ «Ballon d'Or 2017 : De Bruyne, Lewandowski, De Gea, Kane et Dzeko font aussi partie de la liste des 30 nommés au Ballon d'Or France Football 2017». L'Équipe (franču). Skatīts: 2024-09-04.
  90. ↑ «UEFA Champions League - Chelsea-Roma - UEFA.com». web.archive.org. 2018-07-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-01. Skatīts: 2024-09-04.
  91. ↑ «Napoli-Roma 2-4: giallorossi da urlo, calato il poker al San Paolo. Di Francesco è terzo». www.ilmessaggero.it (itāļu). 2018-03-03. Skatīts: 2024-09-04.
  92. ↑ Reuters. «Edin Dzeko sends Roma through against Shakhtar and into last eight». The Guardian (en-GB), 2018-03-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-09-04.
  93. ↑ «ROMA SRUŠILA BARCELONU ZA POLUFINALE LP-a Džeko najzaslužniji za senzaciju». www.index.hr (horvātu). Skatīts: 2024-09-04.
  94. ↑ «Liverpool lose 4-2 to Roma, advance to Champions League final on aggregate amid controversial referee decisions - CBSSports.com». web.archive.org. 2018-05-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-03. Skatīts: 2024-09-04.
  95. ↑ «U Romi nisu zadovoljni: Džeko i Under su jedini sigurni - SportSport.ba». web.archive.org. 2018-05-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-27. Skatīts: 2024-09-04.
  96. ↑ «Torino-Roma 0-1: Dzeko regala i primi tre punti della stagione». www.ilmessaggero.it (itāļu). 2018-08-19. Skatīts: 2024-09-05.
  97. ↑ «To je naš Dijamant: Džeko prvi igrač iz BiH koji je postigao hat-trick u Ligi prvaka - SportSport.ba». web.archive.org. 2019-04-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-14. Skatīts: 2024-09-05.
  98. ↑ «Edin Džeko vodi Romu ka Ligi prvaka! - SportSport.ba». web.archive.org. 2019-04-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-14. Skatīts: 2024-09-05.
  99. ↑ «Džeko pogodio i asistirao u pobjedi Rome nad Juventusom, Pjanić izviždan na Olimpicu». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  100. ↑ «Zvanično: Edin Džeko produžio ugovor s Romom do 2022. godine». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  101. ↑ «Sjajan pogodak Džeke na otvaranju sezone nedovoljan za Rominu pobjedu». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  102. ↑ «Nevjerovatni Edin Džeko u 93. minuti rastužio Sinišu Mihajlovića - SportSport.ba». web.archive.org. 2019-09-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-22. Skatīts: 2024-09-05.
  103. ↑ «Džeko slomio jagodičnu kost, propušta utakmice Zmajeva protiv Finske i Grčke». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  104. ↑ «Edin Džeko uspješno operisan u Rimu, u lice mu ugrađena pločica». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  105. ↑ «Edin Džeko se kao Zorro sa zaštitnom maskom priključio treninzima Rome». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  106. ↑ «Džeko i Zaniolo pogađali, AS Roma pobijedila AC Milan - SportSport.ba». web.archive.org. 2020-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-30. Skatīts: 2024-09-05.
  107. ↑ «Džeko odveo Romu u šesnaestinu finala, Bašakšehir šokantno izbacio Gladbach u 90. minuti». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  108. ↑ «Džeko uspješan u jubilarnoj utakmici: Dobra partija i izboren penal u pobjedi Rome». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-05.
  109. ↑ «Inter v Dynamo Kyiv line-ups | News». web.archive.org. 2021-08-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-15. Skatīts: 2024-09-06.
  110. ↑ «Barella, Dzeko, Sensi on target as Inter beat Dynamo Kyiv 3-0 | News». web.archive.org. 2021-08-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-15. Skatīts: 2024-09-06.
  111. ↑ «Edin Dzeko signs for Inter | News». web.archive.org. 2021-08-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-15. Skatīts: 2024-09-06.
  112. ↑ «Edin Dzeko on target as champions Inter Milan impress in opening day win over Genoa | The Independent». web.archive.org. 2021-08-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-21. Skatīts: 2024-09-06.
  113. ↑ «Napoli no longer invincible! Dzeko fires Inter to vital win over previously unbeaten Serie A leaders | Goal.com US». web.archive.org. 2023-01-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-05. Skatīts: 2024-09-06.
  114. ↑ «Supercoppa Italiana | Milan 0-3 Inter: Dominant Derby della Madonnina - Football Italia». football-italia.net (en-GB). 2023-01-18. Skatīts: 2024-09-06.
  115. ↑ «EDIN DZEKO È L’EA SPORTS MAN OF THE MATCH | News». web.archive.org. 2023-01-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-18. Skatīts: 2024-09-06.
  116. ↑ «'I'll turn 22 soon!' – Dzeko still feeling young after inspiring Inter to silverware». web.archive.org. 2023-01-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-19. Skatīts: 2024-09-06.
  117. ↑ Avignyan Mukhopadhyay. «Inter striker Edin Dzeko rolls back years becoming the second oldest goalscorer in UEFA Champions League semi-finals». sportzpoint.com (angļu). Skatīts: 2024-09-06.
  118. ↑ «Torino 0-1 Inter: Brozovic strike sees Nerazzurri warm up for Champions League final in style». web.archive.org. 2023-06-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-06-03. Skatīts: 2024-09-06.
  119. ↑ 119,0 119,1 UEFA.com. «History: Man City 1-0 Inter: UEFA Champions League 2022/23 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-09-06.
  120. ↑ «Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble». BBC Sport (en-GB). 2023-06-09. Skatīts: 2024-09-06.
  121. ↑ «Dzeko says goodbye to Inter: thanks for everything Edin! | Inter.it». www.inter.it (angļu). Skatīts: 2024-09-06.
  122. ↑ «Edin Dzeko İstanbul’da - Fenerbahçe SK». www.fenerbahce.org (turku). Skatīts: 2024-09-06.
  123. ↑ «Edin Dzeko transferinin sonuçlanması hk». kap.org.tr (turku). Skatīts: 2024. gada 6. septembrī.
  124. ↑ «Ailemize hoş geldin Edin Dzeko - Fenerbahçe SK». www.fenerbahce.org (turku). Skatīts: 2024-09-06.
  125. ↑ UEFA.com. «History: Fenerbahçe 5-0 Zimbru | UEFA Conference League 2023/24». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-09-06.
  126. ↑ «Fenerbahçemiz Trendyol Süper Lig’e galibiyetle başladı - Fenerbahçe SK». www.fenerbahce.org (turku). Skatīts: 2024-09-06.
  127. ↑ TRTSpor. «Edin Dzeko 12 yıl sonra "hat-trick" yaptı - TRT Spor». TRTSpor (turku). Skatīts: 2024-09-06.
  128. ↑ «Trendyol Süper Lig Gol Krallığı TFF». www.tff.org. Skatīts: 2024-09-06.
  129. ↑ «YouTube - Edin Dzeko beautiful goal against Belgium». web.archive.org. 2011-01-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-13. Skatīts: 2024-09-06.
  130. ↑ «FIFA World Cup qualification (UEFA) 2010 | Player stats - Soccer365». soccer365.me. Skatīts: 2024-09-07.
  131. ↑ «Džeko hat-trickom ostavio Misimovića i Bolića iza sebe - SportSport.ba». web.archive.org. 2018-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-03. Skatīts: 2024-09-07.
  132. ↑ «FIFA World Cup qualification (UEFA) 2014 | Player stats - Soccer365». soccer365.me. Skatīts: 2024-09-07.
  133. ↑ «Bosnia-Herzegovina World Cup 2014 squad». The Telegraph (angļu). 2014-06-02. Skatīts: 2024-09-07.
  134. ↑ «2014 FIFA World Cup Brazil™: Argentina-Bosnia and Herzegovina - FIFA.com». web.archive.org. 2014-06-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-06-26. Skatīts: 2024-09-07.
  135. ↑ «2014 FIFA World Cup Brazil™: Bosnia and Herzegovina-Iran - FIFA.com». web.archive.org. 2014-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-04-25. Skatīts: 2024-09-07.
  136. ↑ «Novi kapiten Edin Džeko: Ovo je velika čast i obaveza». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-07.
  137. ↑ «Džeko and Lulić combine as Bosnians sink Andorra». UEFA. Skatīts: 2024. gada 7. septembrī.
  138. ↑ Guardian sport. «Edin Dzeko sent off for pulling player’s shorts down in Bosnia World Cup qualifier». The Guardian (en-GB), 2016-11-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-09-07.
  139. ↑ «EDIN DŽEKO zabio 50 golova protiv 26 reprezentacija». Reprezentacija.ba (bosniešu). Skatīts: 2024-09-07.
  140. ↑ «Svečanost prije utakmice: Edin Džeko dobio poklon za 100. utakmicu u dresu BiH! - SportSport.ba». web.archive.org. 2019-03-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-23. Skatīts: 2024-09-07.
  141. ↑ UEFA.com. «Bosnia and Herzegovina-Liechtenstein | European Qualifiers 2024». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-09-07.
  142. ↑ «How Edin Dzeko can spearhead Roma’s Serie A title bid | Squawka Football». web.archive.org. 2018-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-04. Skatīts: 2024-09-07.
  143. ↑ Richard Jolly. «Edin Dzeko is unhappy providing Manchester City's Plan B». The National (angļu). Skatīts: 2024-09-07.
  144. ↑ «Breakthrough | The Rebirth of Edin Dzeko - Football Bloody Hell». web.archive.org. 2018-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-04. Skatīts: 2024-09-07.
  145. ↑ The Football Badger. «Comparing the conversion rates of the top scorers in Europe's top five leagues». Planet Football (angļu), 2017-09-22. Skatīts: 2024-09-07.
  146. ↑ «Ten questions for Edin Dzeko: 'When I first started I was a winger!'». www.asroma.com (angļu). Skatīts: 2024-09-07.
  147. ↑ Greg Lott. «Javier Hernandez and Edin Dzeko: What Makes a Great Super-Sub?». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-09-07.
  148. ↑ Stuart James. «Edin Dzeko rejects 'super sub' tag after rescuing Manchester City». The Guardian (en-GB), 2012-10-21. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-09-07.
  149. ↑ «VfL Wolfsburg: Dzeko (9)». web.archive.org. 2011-09-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-27. Skatīts: 2024-09-07.
  150. ↑ «World Cup 2014: How the qualifying groups stand around the world - International - Football - The Independent». web.archive.org. 2013-04-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-01. Skatīts: 2024-09-07.
  151. ↑ 161385360554578. «I lived through horrific childhood to win Premier League and now eye Champions League glory». talkSPORT (en-gb), 2023-06-09. Skatīts: 2024-09-08.
  152. ↑ «For Bosnian fans, Dzeko is a man for great moments». France 24 (angļu). 2018-04-30. Skatīts: 2024-09-08.
  153. ↑ «"Engleska liga je najjača na svijetu, želim biti najbolji"». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-08.
  154. ↑ «Manchester City striker Edin Dzeko will discover there are pitfalls to posturing as a man of the people». The Telegraph (angļu). 2011-01-13. Skatīts: 2024-09-08.
  155. ↑ «Edin Dzeko's Man City photo shoot - Manchester City FC». web.archive.org. 2011-09-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-06. Skatīts: 2024-09-08.
  156. ↑ «10 footballers you did not know were Muslim». web.archive.org. 2020-11-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-09. Skatīts: 2024-09-08.
  157. ↑ «Edin Džeko tražio i dobio hrvatsko državljanstvo». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-09-08.
  158. ↑ «Schalke-Trainer Felix Magath: Was läuft da mit Edin Dzekos Cousin? - FC Schalke 04 - Bild.de». web.archive.org. 2019-07-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-12. Skatīts: 2024-09-08.
  159. ↑ Joe Tansey. «World Cup Qualifying: Is Luck Finally on the Side of Bosnia and Herzegovina?». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-09-08.
  160. ↑ «Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk». web.archive.org. 2010-02-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-02-06. Skatīts: 2024-09-08.
  161. ↑ «Bosnia and Herzegovina marks the 20th Anniversary of the Convention on the Rights of the Child | Press centre | UNICEF». web.archive.org. 2017-10-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-02. Skatīts: 2024-09-08.
  162. ↑ «Edin Džeko upisao fakultet u Sarajevu». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-08.
  163. ↑ «Edin Džeko diplomirao na studiju Menadžment u sportu». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-08.
  164. ↑ «Edin Džeko i Amra Silajdžić dobili kćerku». www.vecernji.ba (horvātu). Skatīts: 2024-09-08.
  165. ↑ «Edin Džeko dobio sina - SportSport.ba». web.archive.org. 2018-06-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-15. Skatīts: 2024-09-08.
  166. ↑ «SLAVLJE U OBITELJI NOGOMETAŠA: Najljepši bosanskohercegovački par dobio 4. dijete, otkrili i ime». story.hr (horvātu). Skatīts: 2024-09-08.
  167. ↑ «Bosnia and Herzegovina - E. Džeko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-09-08.
  168. ↑ 168,0 168,1 «Edin Dzeko Profile, News & Stats | Premier League». web.archive.org. 2019-05-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-17. Skatīts: 2024-09-08.
  169. ↑ «Manchester City 3-1 Sunderland». BBC Sport (en-GB). 2014-02-28. Skatīts: 2024-09-08.
  170. ↑ «BBC Sport - Chelsea 2-3 Man City». web.archive.org. 2016-01-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-01-21. Skatīts: 2024-09-08.
  171. ↑ «Fiorentina 1-2 Inter Milan - Lautaro Martinez scores double as the Nerazzurri defend Coppa Italia». Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
  172. ↑ «AC Milan 0-3 Inter Milan: Simone Inzaghi's side ease to Supercoppa win over rivals to defend title». Skatīts: 2024. gada 8. septembrī.
  173. ↑ «Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble». BBC Sport (en-GB). 2023-06-09. Skatīts: 2024-09-08.
  174. ↑ «Džekin hat-trick: Novi naslov "Idola nacije" - SportSport.ba». web.archive.org. 2020-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-19. Skatīts: 2024-09-08.
  175. ↑ «Torschützenkönige». DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V. (vācu). 2014-02-13. Skatīts: 2024-09-08.
  176. ↑ «Italian Serie A Scoring Stats, 2016-17 Season». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-09-08.
  177. ↑ «UEFA Champions League Squad of the Season - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2018-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-02. Skatīts: 2024-09-08.
  178. ↑ «Dzeko top Europa League scorer - Football Italia». football-italia.net (en-GB). 2017-05-24. Skatīts: 2024-09-08.
  179. ↑ «UEFA Europa League Squad of the Season 2020/21 | UEFA Europa League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-06-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-03. Skatīts: 2024-09-08.
  180. ↑ «How brilliant is Edin Džeko? | European Qualifiers | UEFA.com». web.archive.org. 2022-01-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-03. Skatīts: 2024-09-08.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edins_Džeko&oldid=4152606"