Rozeni
Fon Rozeni (vācu: von Rosen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās.
Kopā ar Ikšķiļiem, Līveniem, Patkuliem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmā rakstītā ziņa par Rīgas arhibīskapa vasali Valdemāru no Rozenes (Waldemarus de Rosen) atrodama 1282. gadā. Iespējams, ka viņa tēvs bija Teoderihs fon Bukshēvdens, bet māte Pleskavas kņaza Vladimira Mstislaviča meita.[1] 13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Rozenu dzimtai izlēņoja Straupes novadu, pie viņiem piederošās Lielstraupes pils izauga pilsēta, kas 1356. gadā kļuva par Hanzas savienības locekli, pilsētas ģerbonis bija līdzīgs Rozenu dzimtas ģerbonim. 1350. gadā arhibīskaps Fromholds "Rozenu māju" (husz tho Rosen) izlēņoja savam vasalim Volmāram Rozenam.
Georgs no Rozenes 1551. gadā bija Turaidas pils fogts. Konrāds fon Rozens (1628—1715) 1689. gadā bija Anglijas karaļa Džeimsa II īru karaspēka maršals, vēlāk kļuva par Francijas maršalu. Georgs Gustavs fon Rozens (1651—1737) bija Austrijas feldmaršals, kam 1693. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds I piešķīra barona titulu. Gustavs Frīdrihs fon Rozens (1688—1769) Lielā Ziemeļu kara laikā kļuva par Zviedrijas karaspēka ģenerāli (1722).
Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai Rozeni dienēja arī tās armijā. Tā Georgs Andreass fon Rozens (Georg Andreas von Rosen, 1776—1841) Napoleona karu laikā bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1809). 1857. gadā Mazstraupes muižas īpašniekam Johanam Gustavam fon Rozenam izdevās atpirkt arī Lielstraupes muižu, kuras pēdējais īpašnieks bija Krievijas Impērijas 3. Valsts domes deputāts Hanss fon Rozens (1870—1945).
Slaveni Rozeni
labot šo sadaļu- Reinholds fon Rozens (1605—1667), Zviedru Vidzemes virsnieks Zviedrijas, Saksijas un Francijas karadienestā, Elzasas komendants
- Konrāds fon Rozens (1628—1715), Zviedru Vidzemes virsnieks, vēlāk Īrijas maršals, Francijas maršals
- Georgs fon Rozens (Georg Gustav von Rosen auf Raiskum und Schönangern, 1651-1737), Zviedru Vidzemes muižnieks, vēlāk Dānijas armijas pulkvedis, Svētās Romas impērijas armijas ģenerālmajors, Krievijas armijas ģenerālleitnants, Mūrmuižas kaujas dalībnieks
- Reinholds Kārlis fon Rozens (Reinhold Charles de Rosen, 1666-1744), Konrāda fon Rozena dēls, Francijas armijas ģenerālis, grāfs
- Gustavs fon Rozens (Gustaf Fredrik von Rosen, 1688—1769), Zviedrijas armijas ģenerālis, Somijas ģenerālgubernators (1747—1751)
- Johans fon Rozens (Иван Карлович Розен, 1752—1817), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, krievu-turku karu dalībnieks
- Frīdrihs fon Rozens (Фёдор Фёдорович Розен, 1767—1851), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Napoleona karu dalībnieks
- Aleksandrs fon Rozens (Александр Владимирович Розен, 1779—1832), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis
- Georgs fon Rozens (Григо́рий Влади́мирович Ро́зен, 1782—1841), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Novembra sacelšanās apspiedējs
- Andrejs fon Rozens (Андрей Евгеньевич Розен, 1799-1884), Krievijas Impērijas armijas virsnieks, izsūtīts pēc 1825. gada decembra sacelšanās
- Pēteris fon Rozens (Пётр Карлович Розен, 1801—1868), Krievijas Impērijas kara flotes viceadmirālis
- Aleksejs fon Rozens (Алексей Александрович Розен, 1812—1867), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kaukāza karu dalībnieks
- Romāns fon Rozens (Роман Романович Розен, 1847-1921), Krievijas Impērijas diplomāts, vēstnieks Japānā
- Gerhards fon Rozens (1856—1927), gleznotājs
- Hanss fon Rozens (1870—1945), Krievijas Impērijas 3. Valsts domes deputāts no Vidzemes guberņas (1907—1912)
- Konstantīns fon Rozens (Константин Николаевич Розен, 1883—1955), Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks
-
Ģenerālleitnants Reinholds fon Rozens (1605-1667)
-
Maršals Konrāds fon Rozens (1628–1715)
-
Gustavs Frīdrihs fon Rozens (1688–1769), Zviedrijas armijas ģenerālis, Somijas ģenerālgubernators (1747-1751)
-
Frīdrihs fon Rozens (1767—1851), Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants
-
Johans Andreass Rozens (1773—1828), Krievijas Impērijas armijas pulkvedis
-
Aleksandrs fon Rozens (1779—1832), Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors
-
Georgs fon Rozens (1782—1841), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis
-
Andrejs fon Rozens (1799-1884), decembrists
-
Johans Georgs Otto fon Rozens (1843—1923), zviedru gleznotājs
-
Romāns fon Rozens (1847-1921), Krievijas Impērijas diplomāts
-
Hanss fon Rozens (1870-1945), Krievijas Impērijas Trešās Valsts domes (1907-1912) deputāts no Vidzemes guberņas
-
pulkvedis Konstantīns fon Rozens (1883—1955), Krievijas pilsoņu kara dalībnieks
-
Elza Marianna fon Rozena (1924–2014), zviedru baletdejotāja
Rozenu muižas Latvijā
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Astafs fon Tranzē-Rozeneks: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 2: Livland, Lfg. 9-15, Bd.: 2, Görlitz, ca. 1935, S. 1049-1155
- Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1: Estland, Görlitz, 1930, S. 208-236
Literatūra
labot šo sadaļu- Claus Frhr. von Rosen: Die Familie v. Rosen im Militär- und Staatsdienst. In: Baltische Ahnen- und Stammtafeln, Jg. 47, 2005, S. 21-37
- Hans Frhr. von Rosen: Aus acht Jahrhunderten. Sippenchronik eines livländischen Geschlechts. In: Lüneburger ostdeutsche Dokumentationen, Bd. 10. Lüneburg, 1986
- Hans Frhr. von Rosen: Rosen-Chronik. Rosbach v. d. H. 1980
- Hans Frhr. von Rosen: Das Erblehen Roop. Schlüssel zum Herkunftsproblem der Herren von Rosen. In: Archiv für Sippenforschung, Bd. 44, 1978, S. 449-468
- Hans Frhr. von Rosen: Der Livlandfahrer Helmoldus de Luneborg. Ein Beitrag zum Herkunftsproblem des Geschlechts von Rosen. In: Archiv für Sippenforschung, Bd. 34, 1968, S. 488-495
- Rosenscher Familienverband (Hrsgb.): Archiv-Katalog des Verbandes der Freiherrn und Grafen von Rosen. Flensburg 1977
- Woldemar, Fabian u. Ingeborg von Rosen: Familiengeschichte der Freiherren und Grafen von Rosen. 2 Bände, Flensburg 1972