Senās Romas imperatori

Wikimedia projekta saraksts

Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.

Senās Romas impērijas veksils
Oktaviāns
Nerons
Vespasiāns
Trajāns
Marks Aurēlijs
Elagabalus

Jūliju-Klaudiju dzimta

labot šo sadaļu

Starpdinastiju periods (vairāku līdzimperatoru valdīšana)

labot šo sadaļu

Flāviju dzimta

labot šo sadaļu

Adoptētie imperatori un Antonīnu dzimta

labot šo sadaļu

Starpdinastiju periods

labot šo sadaļu

Severa dzimta

labot šo sadaļu

"Karavīru imperatori" (Trešā gadsimta juku periods)[1]

labot šo sadaļu

Četru valdnieku periods (Tetrarhija)

labot šo sadaļu

Konstantīna dzimta

labot šo sadaļu

Valentiniāna-Teodosija dzimtas

labot šo sadaļu

Rietumromas imperatori[2]

labot šo sadaļu

Austrumromas imperatori

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Bizantijas imperatori

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. Šajā periodā pār rietumu provincēm tagadējā Ķelnē, vēlāk Trīrā neatkarīgi valdīja Gallijas imperatori (260 — 274). Pār austrumu provincēm neatkarīgi valdīja Palmira s imperatori (260—273).
  2. Pēc imperatora Teodosija nāves 395. gada viņa dēli valdīja katrs savā impērijas daļā - Konstantinopolē Arkādijs un Milānā, vēlāk Ravennā Honorijs. Rezultātā izveidojās divas paralēlas imperatoru līnijas. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem, kas galīgi izbeidza viņu varu 476. gadā