Valentiniāns I

Romas imperators no 364. līdz 375. gadam

Flāvijs Valentiniāns Augusts (latīņu: Flavius Valentinianus Augustus, dzimis 321. gada 3. jūlijā, miris 375. gada 17. novembrī), zināms arī kā Valentiniāns I un Valentiniāns Lielais, bija Romas impērijas valdnieks no 364. līdz 375. gadam. Kļūstot par imperatoru, viņš savu brāli Valensu padarīja par līdzimperatoru, ļaujot tam valdīt austrumu provincēs, bet pats valdīja rietumu provincēs.

Valentiniāns I
Valentinianus I
Rietumromas imperators
364. gada 28. februāris — 375. gada 17. novembris
Priekštecis Joviāns
Pēctecis Valenss
Dzimis 321. gada 3. jūlijā
Vinkovci, Panonija Sekunda, Rietumromas impērija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Miris 375. gada 17. novembrī (54 gadu vecumā)
Brigeto, Panonija Valērija, Rietumromas impērija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)

Valdīšanas laikā Valentiniāns I veiksmīgi karoja ar alemaņiem, kvadiem un sarmatiem. Nozīmīgākā uzvara pār alemaņiem bija 367. gadā Solicīnijas kaujā. Valentiniāna I ģenerālis Teodosijs Vecākais palīdzēja apspiest sacelšanos Ziemeļāfrikā un novērst Lielo sazvērestību, kuru skoti, pikti un sakši organizēja Lielbritānijā. Valentiniāns I bija pēdējais Romas imperators, kurš devās karagājienos uz Reinas un Donavas apkārtni. Viņš pārbūvēja un uzlaboja nocietinājumus gar robežām, pat veidojot cietokšņus ienaidnieka teritorijā. Valentiniāns bija kristietis, bet īstenoja reliģisko brīvību impērijā, ierobežojot tikai dažādu maģijas formu praktizēšanu. Tai pašā laikā centies ierobežot arī kristiešu garīdznieku bagātības pieaugumu.

Valentiniāna I veiksmīgā valdīšana un impērijas straujais pagrimums pēc viņa nāves ir iemesls, kāpēc viņš tiek saukts par pēdējo lielo rietumu imperatoru. Valentiniāns I ir Valentiniāna dinastijas aizsācējs. Viņa dēli Graciāns un Valentiniāns II vēlāk bija valdnieki rietumu provincēs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu