Valentiniāns I
Flāvijs Valentiniāns Augusts (latīņu: Flavius Valentinianus Augustus, dzimis 321. gada 3. jūlijā, miris 375. gada 17. novembrī), zināms arī kā Valentiniāns I un Valentiniāns Lielais, bija Romas impērijas valdnieks no 364. līdz 375. gadam. Kļūstot par imperatoru, viņš savu brāli Valensu padarīja par līdzimperatoru, ļaujot tam valdīt austrumu provincēs, bet pats valdīja rietumu provincēs.
Valentiniāns I Valentinianus I | |
---|---|
Rietumromas imperators | |
364. gada 28. februāris — 375. gada 17. novembris | |
Priekštecis | Joviāns |
Pēctecis | Valenss |
Dzimis |
321. gada 3. jūlijā Vinkovci, Panonija Sekunda, Rietumromas impērija (tagad Horvātija) |
Miris |
375. gada 17. novembrī (54 gadu vecumā) Brigeto, Panonija Valērija, Rietumromas impērija (tagad Ungārija) |
Valdīšanas laikā Valentiniāns I veiksmīgi karoja ar alemaņiem, kvadiem un sarmatiem. Nozīmīgākā uzvara pār alemaņiem bija 367. gadā Solicīnijas kaujā. Valentiniāna I ģenerālis Teodosijs Vecākais palīdzēja apspiest sacelšanos Ziemeļāfrikā un novērst Lielo sazvērestību, kuru skoti, pikti un sakši organizēja Lielbritānijā. Valentiniāns I bija pēdējais Romas imperators, kurš devās karagājienos uz Reinas un Donavas apkārtni. Viņš pārbūvēja un uzlaboja nocietinājumus gar robežām, pat veidojot cietokšņus ienaidnieka teritorijā. Valentiniāns bija kristietis, bet īstenoja reliģisko brīvību impērijā, ierobežojot tikai dažādu maģijas formu praktizēšanu. Tai pašā laikā centies ierobežot arī kristiešu garīdznieku bagātības pieaugumu.
Valentiniāna I veiksmīgā valdīšana un impērijas straujais pagrimums pēc viņa nāves ir iemesls, kāpēc viņš tiek saukts par pēdējo lielo rietumu imperatoru. Valentiniāns I ir Valentiniāna dinastijas aizsācējs. Viņa dēli Graciāns un Valentiniāns II vēlāk bija valdnieki rietumu provincēs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valentiniāns I.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)