Tetrarhija

Tetrarhija (grieķu: τετραρχία — «četrvara») bija Romas impērijas pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators Diokletiāns, varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem" jeb ķeizariem).

Rietumromas augusta galvaspilsēta bija Milāna, bet ķeizara galvaspilsēta bija Trīra. Austrumromas augusta galvaspilsēta bija Nikomēdija, bet ķeizara galvaspilsēta bija Sirmija. 311. gadā Rietumromas cēzars Konstantīns I likvidēja tetrarhiju un pārcēla impērijas galvaspilsētu uz Bizantijas pilsētu, ko pārdēvēja par Konstantinopoli.

Austrumromas valdnieki

1. tetrarhija (293–305): augusts Diokletiāns (Valerius Diocletianus, 284 - 305), cēzars Galērijs (Galerius Maximianus, 305 - 311)
2. tetrarhija (305–306): augusts Galērijs, cēzars Maksimīns Daija (Gaius Valerius Maximinus Daia, 308 - 313)
3. tetrarhija (306–308): augusts Galērijs, cēzars Maksimīns Daija
4. tetrarhija (308–311): augusts Galērijs, cēzars Maksimīns Daija

Rietumromas valdnieki

1. tetrarhija (293–305): augusts Maksimiāns (Marcus Aurelius Valerius Maximianus, 286 - 305), cēzars Konstancijs I Bālais (Hlors) (Flavius Valerius Constantius (Chlorus), 305-306)
2. tetrarhija (305–306): augusts Konstancijs I Bālais (Hlors), cēzars Severs (Flavius Valerius Severus)
3. tetrarhija (306–308): augusts Severs (Flavius Valerius Severus), cēzars Konstantīns I (Flavius Valerius Constantinus, 306 - 337)
4. tetrarhija (308–311): augusts Licīnijs (Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius, 308 - 324), cēzars Konstantīns I