Atvērt galveno izvēlni

Senās Romas imperatori

Wikimedia projekta saraksts
(Pāradresēts no Romas imperators)

Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.

Satura rādītājs

Jūliju-Klaudiju dzimtaLabot

Starpdinastiju periods (vairāku līdzimperatoru valdīšana)Labot

Flāviju dzimtaLabot

Adoptētie imperatori un Antonīnu dzimtaLabot

Starpdinastiju periodsLabot

Severa dzimtaLabot

"Karavīru imperatori" (Trešā gadsimta juku periods)[1]Labot

Četru valdnieku periods (tetrarhija)[2]Labot

Konstantīna dzimtaLabot

Valentiniāna-Teodosija dzimtasLabot

Rietumromas imperatori[3]Labot

Austrumromas imperatoriLabot

Pamatraksts: Bizantijas imperatori

Piezīmes un atsaucesLabot

  1. Šajā periodā pār rietumu provincēm tagadējā Ķelnē, vēlāk Trīrā neatkarīgi valdīja Gallijas imperatori (260 — 274). Pār austrumu provincēm neatkarīgi valdīja Palmira s imperatori (260—273).
  2. Tetrarhija (grieķu: τετραρχία — «četru vara») bija Romas impērijas pārvaldes forma, ko iedibināja Diokletiāns (293-313), kas varu sadalīja starp "cēzariem" (ķeizariem) un "augustiem". Rietumu ķeizara galvaspilsēta bija Trīra, rietumu augusta galvaspilsēta Milāna, bet austrumu ķeizara galvaspilsēta bija Sirmija, austrumu augusta galvaspilsēta Nikomēdija.
  3. Pēc imperatora Teodosija nāves 395. gada viņa dēli valdīja katrs savā impērijas daļā - Konstantinopolē Arkādijs un Milānā, vēlāk Ravennā Honorijs. Rezultātā izveidojās divas paralēlas imperatoru līnijas. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem, kas galīgi izbeidza viņu varu 476. gadā

Skatīt arīLabot