Senās Romas imperatori
Wikimedia projekta saraksts
(Pāradresēts no Romas imperators)
Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.
.jpg)
Jūliju-Klaudiju dzimta labot šo sadaļu
- Oktaviāns (Gaius Iulius Caesar Octavianus Augustus, 27 p.m.ē.–14 m.ē.), Jūlija Cēzara audžudēls
- Tiberijs (Ti. Claudius Nero Caesar, 14–37)
- Kaligula (Gaius Caesar Germanicus (Caligula), 37–41)
- Klaudijs (Ti. Claudius Drusus Nero Germanicus, 41–54)
- Nerons (Tiberius Claudius Nero Domitianus Caesar, 54–68)
Starpdinastiju periods (vairāku līdzimperatoru valdīšana) labot šo sadaļu
Flāviju dzimta labot šo sadaļu
Adoptētie imperatori un Antonīnu dzimta labot šo sadaļu
- Nerva (Marcus Cocceius Nerva, 96 - 98)
- Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus, 98 - 117)
- Adriāns (Publius Aelius Traianus Hadrianus, 117 - 138)
- Antonīns Pijs (Titus Aurelius Fulvius Boionius Arrius Antoninus Pius, 138 - 161)
- Marks Aurēlijs (M. Aurelius Antoninus, 161 - 180), līdzimperators Lūcijs Vērs (Lucius Verus, 161 - 169)
- Komods (Marcus Aurelius Commodus Antoninus, 180 - 193)
Starpdinastiju periods labot šo sadaļu
- Pertinakss (Publicus Helvius Pertinax, 193)
- Didijs Jūliāns (Marcus Didius Severus Julianus, 193)
Severa dzimta labot šo sadaļu
- Septīmijs Severs (Lucius Septimius Severus, 193 - 211)
- Karakalla (Marcus Aurelius Antoninus (Caracalla), 211 - 217)
- Makrīns (Marcus Opellius Macrinus, 217 - 218)
- Elagabals (Marcus Aurelius Antoninus (Elagabalus), 218 - 222)
- Aleksandrs Severs (Marcus Aurelius Severus Alexander (Alexander Severus), 222 - 235)
"Karavīru imperatori" (Trešā gadsimta juku periods)[1] labot šo sadaļu
- Maksimīns Trakss (Gaius Iulius Verus Maximinus Thrax, 235 - 238)
- Gordiāns I (Marcus Antonius Gordianus Sempronianus Romanus Africanus) kopā ar savu dēlu Gordiānu II (Marcus Antonius Gordianus, 238)
- Pupiēns (Marcus Clodius Pupienus Maximus) un Balbīns (Decius Caelius Calvinus Balbinus, 238)
- Gordiāns III (Marcus Antonius Gordianus Pius, 238-244)
- Filips Arābs (Marcus Iulius Philippus Arabs, 244-249)
- Dēcijs (Gaius Messius Quintus Traianus Decius, 249-251)
- Herēnijs Etrusks (Quintus Herennius Etruscus Messius Decius, 251)
- Hostiliāns (Gaius Valens Hostilianus Messius Quintus, 251)
- Treboniāns Galls (Gaius Vibius Trebonianus Gallus, 251-253)
- Emiliāns (Marcus Aemilius Aemilianus, 253)
- Valeriāns (Publius Aurelius Licinius Valerianus, 253-260)
- Galliēns (Publius Licinius Egnatius Gallienus, 260-268)
- Klaudijs II (Marcus Aurelius Claudius Gothicus (Claudius II), 268-270)
- Kvintils (Marcus Aurelius Claudius Quintillus, 270)
- Aureliāns (Lucius Domitius Aurelianus, 270-275)
- Tacits (Marcus Claudius Tacitus, 275-276)
- Floriāns (Marcus Annius Florianus, 276)
- Probs (Marcus Aurelius Probus, 276-282)
- Kārs (Marcus Aurelius Carus, 282-283)
- Karīns (Marcus Aurelius Carinus, 283-284) (valdīja kopā ar savu brāli Numeriānu līdz 284)
Četru valdnieku periods (tetrarhija)[2] labot šo sadaļu
- Diokletiāns (Valerius Diocletianus, 284 - 305), līdzimperators Maksimiāns (Marcus Aurelius Valerius Maximianus, 286 - 305)
- Konstancijs I Bālais (Hlors) (Flavius Valerius Constantius (Chlorus), 305-306), līdzimperators Galērijs (Galerius Maximianus, 305 - 311)
- Konstantīns I (Flavius Valerius Constantinus, 306 - 337), līdzimperatori Galērijs, Licīnijs (Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius, 308 - 324) un Maksimīns Daija (Gaius Valerius Maximinus Daia, 308 - 313). Pēc kļūšanas par vienīgo imperatoru pārcēla Romas impērijas galvaspilsētu uz Bizantijas pilsētu, ko pārdēvēja par Konstantinopoli.
Konstantīna dzimta labot šo sadaļu
Valentiniāna-Teodosija dzimtas labot šo sadaļu
- Valentiniāns I (Flavius Valentinianus, 364 - 375), līdzimperators Valents (Flavius Valens, 364 - 378)
- Graciāns (Flavius Gratianus, 375 - 383), līdzimperators Valentiniāns II (Flavius Valentinianus, 375-392)
- Teodosijs I (Flavius Theodosius, 379 - 395), pēc viņa nāves Romas impērija starp viņa dēliem tika sadalīta Rietumromas impērijas (galvaspilsēta Milāna, Ravenna) un Austrumromas impērijas (galvaspilsēta Konstantinopole) daļās.
Rietumromas imperatori[3] labot šo sadaļu
- Honorijs (Flavius Augustus Honorius, 395 - 423), līdzimperators Konstancijs III (Flavius Constantius, 421)
- Valentiniāns III (Placidus Valentinianus, 423 - 455)
- Petronijs Maksims (Petronius Maximus, 455)
- Avits (Eparchius Avitus, 456 - 457)
- Majorāns (Iulius Valerius Maiorianus, 457 - 461)
- Lībijs Severs (Libius Severus, 461) - 465)
- Antēmijs (Procopius Anthemius, 467 - 472)
- Olibrijs (Anicius Olybrius, 472)
- Glicerijs (Glycerius, 473 - 474)
- Jūlijs Nepots (Iulius Nepos, 474 - 475/480) pēdējos gados valdīja vienīgi Dalmācijas provincē
- Romuls Augustuls (Romulus Augustus, 475 - 476)
Austrumromas imperatori labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Šajā periodā pār rietumu provincēm tagadējā Ķelnē, vēlāk Trīrā neatkarīgi valdīja Gallijas imperatori (260 — 274). Pār austrumu provincēm neatkarīgi valdīja Palmira s imperatori (260—273).
- ↑ Tetrarhija (grieķu: τετραρχία — «četru vara») bija Romas impērijas pārvaldes forma, ko iedibināja Diokletiāns (293-313), kas varu sadalīja starp "cēzariem" (ķeizariem) un "augustiem". Rietumu ķeizara galvaspilsēta bija Trīra, rietumu augusta galvaspilsēta Milāna, bet austrumu ķeizara galvaspilsēta bija Sirmija, austrumu augusta galvaspilsēta Nikomēdija.
- ↑ Pēc imperatora Teodosija nāves 395. gada viņa dēli valdīja katrs savā impērijas daļā - Konstantinopolē Arkādijs un Milānā, vēlāk Ravennā Honorijs. Rezultātā izveidojās divas paralēlas imperatoru līnijas. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem, kas galīgi izbeidza viņu varu 476. gadā