Romāns Staņislavs Dmovskis (poļu: Roman Stanisław Dmowski, dzimis 1864. gada 9. augustā, miris 1939. gada 2. janvārī) bija poļu politiķis. Dmovskis bija nacionālistiskās, politiski labējās nacionālo demokrātu (Narodowa Demokracja jeb endecja) kustības dibinātājs un galvenais ideologs.
Pirms Polijas valsts dibināšanas Vācijas īstenoto pārvācošanas politiku uzskatīja par lielāko draudu poļu kultūrai, tāpēc atbalstīja daļēju sadarbību ar Krieviju. Pirmā pasaules kara laikā Parīzē nodibināja "Poļu nacionālo komiteju", kuru 1917. un 1918. gadā Sabiedrotie atzina par Polijas valdību. Pēc Polijas valsts nodibināšanās Dmovskis realizēja nacionālistisku politiku, atbalstīdams Polijas mazākumtautību (vācu, baltkrievu, ukraiņu) pārpoļošanu, cita starpā, proponēdams antisemītisku politiku. Kaut arī dzīves laikā neieņēma oficiālu politisku amatu (izņemot ārlietu ministra posteni 1923. gadā), Dmovskis bija viens no redzamākajiem Juzefa Pilsudska politiskajiem pretiniekiem viņa idejai par Poliju kā starpjūru konfederāciju.
1893. gada novembrī, kad par politisku darbību tika izsūtīts no Kongresa Polijas, apmetās Jelgavā. 1895. gada sākumā pārcēlās uz Ļvivu, Austroungārijā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romāns Dmovskis.
