Pārvācošana
Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana citu tautu vidū dabiskas vai piespiedu asimilācijas rezultātā.
Atbilstoši tādu valstu kā Teitoņu ordenis, Austrija, Prūsija un Vācijas Impērija politikai nevācu minoritātēm bieži vien neļāva vai pat aizliedza lietot dzimto valodu, lingvistiskā imperiālisma vārdā apspieda to tradīcijas un kultūru. Nacistiskajā Vācijā lingvistisko vāciskošanu nomainīja genocīda politika pret atsevišķām etniskajām grupām, pat ja tās jau bija vāciski runājošas.
Pārvācošana Latvijā Labot
Darbojoties vāciskajā saimnieciskajā vidē, Rīgas latvieši pārvācoja kristīšanas dokumentos fiksētos vienkāršos latviskos vārdus — Jānis (Janne), Līze, Ede u.tml., sākās arī uzvārdu vāciskošana, piemēram, Jānis Reņģītis parakstījās kā Johann Rengiet, Sīmanis Raņķis kā Simon Ranck. Lielākā daļa šajā laika posmā radušos latviešu uzvārdu bija vāciskas, zviedriskas vai poliskas cilmes, piemēram, Jānis Šteinhauers (vācu: Steinhauer — 'akmeņkalis').
Pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas sākās pretējs process, kad vācbaltiešu minoritāte zaudēja līdz šim priviliģēto statusu.