Atvērt galveno izvēlni

Roberts Kļaviņš

Latvijas politiķis

Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931). Sākoties padomju okupācijai — Tautas Saeimas deputāts, Latvijas Tautas armijas komandieris. Nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Roberts Kļaviņš
Roberts Kļaviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 10. novembrī
Grašu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 16. oktobrī (55 gadi)
Komunarkas poligonā pie Maskavas, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1903—1934
1940—1941
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/1152) u.c.
Izglītība Viļņas karaskola

Dzīves gājumsLabot

Dzimis 1885. gada 10. novembrī Madonas apriņķa Grašu pagastā zemnieka Jura Kļaviņa ģimenē. Mācījās Cēsu pilsētas skolā un Gorku lauksaimniecības skolā.

Pēc iestāšanās Krievijas impērijas armijā viņu nosūtīja uz Viļņas karaskolu (1903—1906), pēc kuras beigšanas piešķīra praporščika pakāpi. 1914. gada pavasarī viņš iestājās Nikolaja Kara akadēmijā, ieguva štāba kapteiņa pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada oktobrī kapteinis Kļaviņš iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā un piedalījies kaujās pie Smārdes (1916) un Nāves salā. 1918. gada 18. novembrī kā pulkvežleitnants iestājās Latvijas armijā. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija Galvenā štāba nodaļas priekšnieks (1920—1921). 1922. gada 2. jūnijā viņu paaugstināja par pulkvedi un iecēla par Robežsargu divīzijas štāba priekšnieku.

1928. gadā viņš kļuva par 4. Valmieras kājnieku pulka komandieri, 1931. gadā par Vidzemes divīzijas komandieri. 1931. gada 18. novembrī paaugstināja par ģenerāli. Pēc Ulmaņa apvērsuma ģenerālis Kļaviņš 1934. gada 14. jūnijā pēc paša vēlēšanās atvaļināts no karadienesta. Studēja LU Juridiskajā fakultātē.[1] Vēl pirms Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā bijis saistīts ar PSRS slepenajiem dienestiem.[2] Vēsturnieka Ērika Jēkabsona pētījumos gan minēts, ka Kļaviņš atvaļināts piespiedu kārtā, dēļ kā tas aizvainojuma vadīts 1939. gada decembrī piekritis sadarboties ar padomju dienestiem.[3]

Pēc Latvijas okupācijas ģenerāli Kļaviņu atjaunoja karadienestā un iecēla par Latvijas Tautas armijas komandieri. 1940. gada jūlijā ievēlēja t.s. Tautas Saeimā. 1940. gada decembrī Kļaviņš kļuva par 24. teritoriālā korpusa komandieri.

1941. gada jūnijā viņu nosūtīja it kā uz kursiem Maskavā, kur 22. jūnijā apcietināja. 1941. gada 29. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[4] 1957. gadā reabilitēts.

ApbalvojumiLabot

PiezīmesLabot

  1. Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biogrāfijas
  2. Latvija Otrajā pasaules karā (1939—1945), autoru kolektīvs, Rīga, 2008.g., 185. un 236. lpp.
  3. Ēriks Jēkabsons Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums Archived 2017. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. Ir — 14.03.2014.
  4. Juris Ekšteins. "Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā". Latvijas Avīze 2007. gada 29. jūnijā.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Krišjānis Berķis
(Latvijas armijas komandieris)
Latvijas Tautas armijas komandieris
20.06.1940. - 24.12.1940.
Pēctecis:
Dainis Turlais
(Latvijas Aizsardzības spēku komandieris)