Rihards fon Foregers

Rihards fon Foregers (vācu: Richard von Foregger; dzimis 1872. gada 27. jūnijā, miris 1960. gada 18. janvārī) bija austriešu—amerikāņu ķīmiķis, rūpnieks. Startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.[1]

Rihards fon Foregers
Richard von Foregger
Personas dati
Dzimis 1872. gada 27. jūnijā
Valsts karogs: Austrija Vīne, Austrijas impērija
Miris 1960. gada 18. janvārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Austrija Austrijas impērija
Sporta veids peldēšana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1900)

DzīvesgājumsLabot

Rihards fon Foregers bija dēls Rihardam un Elīzei fon Etlingeriem. Viņs tēvs bija tiesnesis un vēlāk strādāja Austrijas parlamentā. Viņa māte ir dzimusi un uzaugusi Odesā, Krievijas Impērijā (tagadējā Ukrainas teritorija). Viņa iemācīja dēlam krievu valodu papildus dzimtajai vācu valodai un tekošajām franču un angļu valodām.

Augstāko izglītību viņš ieguva Minhenes Universitātē. Tur viņš trenējās paukošanā, kas uz sejas atstāja rētas. Pēc Minhenes viņš turpināja izglītoties Štutgartes un Bernes Universitātēs. 1896. gadā aizstāvēja doktora grādu ķīmijā Bernes Universitātē. Pēc tam viņš strādāja Lielbritānijas uzņēmumā Krievijas Impērijā pie Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības. 1898. gadā viņš pirmo reizi apmeklēja ASV, kur līdz 1900. gadam strādāja par elektroinženieri General Electric Ņujorkā.[2]

1900. gadā viņš atgriezās Eiropā un dzīvoja Berlīnē. Tajā pašā gadā viņš startēja olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur piedalījās 200 metru brīvā stila peldēšanā. Šajā disciplīnā viņš startēja tikai kvalifikācijas kārtā, kur ieguva 4. vietu savā peldējumā, un fināla kārtai nekvalificējās.[3]

Jaunības gadiLabot

1902. gadā fon Foregers atgriezās ASV, lai strādātu Medical Dioxide Co., Ņujorkā. Tur viņš vispirms izstrādāja magnija un cinka peroksīdu ražošanas metodi un pēc tam pārgāja uz sārmu peroksīdiem, lai tos izmantotu skābekļa ražošanai. 1905. gadā, strādājot Roessler and Hasslacher Chemical Co, Ņujorkā, viņš ražoja skābekli, reaģējot ūdenī ar kausētu nātrija peroksīdu.

Viņš ātri pārcēlās no ķīmiskiem eksperimentiem uz dzīvību uzturošām sistēmām. 1906. gadā viņš veica divus publiskus eksperimentus, kuros persona sešas stundas tika noslēgta kastē un 15 stundas — trušu grupa, neizrādot nekādas neērtības elpot. Neilgi pēc tam viņš izstrādāja pārnēsājamu skābekļa ģeneratoru, kuru pārbaudīja alpīnisti, garo distanču skrējēji un velosipēdisti. 1907. — 1909. gadā viņš to patentēja un nosauca par Autogenor.[4][5] Tā kā Roessler and Hasslacher bija koncentrējušies uz ķīmisko vielu ražošanu un neinteresējās par anestēzijas iekārtām, fon Foregers 1914. gadā nodibināja pats savu ražošanas uzņēmumu.

Kopš 1907. gada fon Foregers cieši sadarbojās ar anesteziologu Džeimsu Teilo Getmiju, kurš 1913. gadā iepazīstināja Autogenor ar Henriju Edmundu Gaskinu Boilu. Boils pasūtīja divas šādas ierīces no ASV un vēlāk uzbūvēja savu ģeneratoru, pamatojoties uz Getmija-fon Foregera dizainu.

1910. gadā viņš ieguva arī ASV pilsonību. 1910. gados fon Foregers strādāja pie skābekļa ģeneratoru uzlabošanas, un 1920. gadu beigās viņš ieviesa slēgtas ķēdes CO2 absorbētājus ASV. Viņš bija dedzīgs metriskās sistēmas proponents medicīnas iekārtās, kas tiek uzskatīts par vienu no viņa galvenajiem ieguldījumiem.

AtsaucesLabot

  1. «Richard von Foregger». Olympedia. Skatīts: 2021. gada 2. jūnijs.
  2. Foregger, R (1996). "Richard von Foregger, Ph.D., 1872–1960. Manufacturer of anesthesia equipment". Anesthesiology 84 (1): 190–200. doi:10.1097/00000542-199601000-00021. PMID 8572332. another version at lifelongcompany.com
  3. «Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  4. Richard von Foregger "Apparatus for regenerating air" ASV patents Nr. 915760 , Filing date: August 2, 1907, Issue date: March 23, 1909
  5. Richard von Foregger "Gas-generator" ASV patents Nr. 916291 , Filing date: January 30, 1908, Issue date: March 23, 1909

Ārējās saitesLabot