Raibumainā pīle (Stictonetta naevosa) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder raibumaino pīļu apakšdzimtai (Stictonettinae). Raibumaino pīļu apakšdzimtā ir tikai viena raibumaino pīļu ģints (Stictonetta), kurā ir tikai viena suga.

Raibumainā pīle
Stictonetta naevosa (Gould, 1841)
Tēviņš riesta tērpā
Tēviņš riesta tērpā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaRaibumaino pīļu apakšdzimta (Stictonettinae)
ĢintsRaibumaino pīļu ģints (Stictonetta)
SugaRaibumainā pīle (Stictonetta naevosa)
Raibumainā pīle Vikikrātuvē

Kādreiz raibumainā pīle tika sistematizēta peldpīļu apakšdzimtā (Anatinae), bet, veicot pīles ģenētiskos pētījumus, zinātnieki to ir izdalījuši atsevišķā apakšdzimtā. Tā ir ļoti sena un primitīva Gondvanas suga, kas bija attīstījusies pirms peldpīļu apakšdzimtas.[1]

Raibumainā pīle ir sastopama Austrālijas dienvidos, un to aizsargā Austrālijas likumi. Lielākās populācijas mājo Eira ezerā un Marejas upes baseinā.[2] Tām patīk sekli ūdeņi, tādēļ pamatā uzturas krasta līnijas tuvumā. Ligzdošanas laikā tā apmetas purvainu un aizaugušu ūdenstilpju krastos, bet pārējā laikā tā dod priekšroku atklātākām ūdenstilpēm.

 
Raibumainās pīles mātīte

Raibumainā pīle ir liela auguma pīle. Tās ķermenis ir plats un garš, sasniedzot 54 cm.[3] Tās tumšais apspalvojums ir raibi brūnganpelēks. Tai ir liela galva un uz pakauša izcilnis pretstatā pārējo pīļu apaļajām galvām. Tās knābis ir ļoti šaurs un nedaudz uzliekts uz augšu. Riesta laikā tēviņa knābis pie pamatnes kļūst tumši sarkans. [2] Kopumā abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi.

Raibumaino pīli nepieredzējis vērotājs var viegli sajaukt ar Klusā okeāna melno pīli (Anas superciliosa) un Austrālijas baltaci (Aythya australis).[2]

 
Raibumainai pīlei patīk sekli, bagātīgi aizauguši ūdeņi

Raibumainā pīle barojas līdzīgi peldpīlēm, pabāžot zem ūdens galvu un kaklu, bet ķermenim paliekot uz ūdens virsmas. Lidojot tā ļoti ātri vēzē spārnus un savu galvu tā tur nedaudz uz leju. Līdz ar to lidojot tā izskatās uzkumpusi. Kopumā raibumainā pīle nav akrobātiska lidotāja, un noalaižoties tā ir samērā neveikla.

Sausās vasarās, kad iekšzemes ūdenstilpes izžūst, raibumainā pīle pārceļas uz neizžūstošām ūdenstilpēm. Šajā laikā nedaudzajās ūdenstilpēs sapulcējas ļoti lieli raibumaino pīļu bari. Tās kļūst par vieglu mērķi malu medniekiem, jo, uz tām šaujot, tās paceļas nelielā augstumā un turpat ātri riņķo virs ūdens virsmas.

Raibumainā pīle barojas vakaros un naktīs. Tā, pabāzusi galvu zem ūdens, meklē aļģes, ūdensaugus, to sēklas un nelielus ūdens bezmugurkaulniekus.[2]

Ligzdot raibumainā pīle sāk oktobrī un beidz decembrī, bet var darīt to arī citos mēnešos, ja apstākļi tam ir piemēroti. Ligzda tiek būvēta uz ūdens virsmas vai tuvu ūdenim. Tā tiek vīta no smalkiem zariņiem un izklāta ar dūnām. Tēviņi uz brīdi paliek kopā ar mātītēm inkubācijas perioda sākumā, bet mātīte perē olas viena un vēlāk mazuļus audzina viena.[2] Dējumā ir 5—15 olas.[3]

  1. Molecular Relationships Within Australasian Waterfowl (Anseriformes)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Freckled Duck». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. decembrī.
  3. 3,0 3,1 Freckled Duck ( Stictonetta naevosa)

Ārējās saites

labot šo sadaļu