Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta,[1] kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Ragzobzivjveidīgās Ceratodontiformes | |
---|---|
Marmora protopters (Protopterus aethiopicus) akvārijā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
Klase | Ripidistveidīgās (Dipnotetrapodomorpha) |
Apakšklase | Plaušzivis (Dipnomorpha) |
Virskārta | Divējādelpojošās zivis (Ceratodontae) |
Kārta | Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) |
Sinonīmi | |
| |
Iedalījums | |
|
Morfoloģija
labot šo sadaļuEndokrānijs nepārkaulojas. Ādas kauli un zvīņas bez dentīna. Jūtīgie kanāli ir vagu veidā uz kaulu virsmas vai ādā. Bedrīšu līniju nav. Galvas vairoga kauli ir mazskaitlīgi, parasti liela izmēra un plāni. Galvas sānu kauli ir stipri reducēti. Virs etmoīda parasti ir nepāra kauls. Nav maxillare, praemaxillare, dentale un malējo zobu. Nav arī gulāro plātņu. Operculum un suboperculum ir reducēti. Žaunu loki ir no skrimšļa. Visiem grupas pārstāvjiem ir zobu plātnītes. Visas nepārās spuras balsta viena līdz trim radiāliju rindām. Astes spura ir dificerkāla, parasti saaugot ar muguras un anālo spuru. Krūšu spuras ir izvietotas augstu sānos. Neurālie loki un ostiju izaugumi pārkaulojas atsevišķi (izņemot reizēm astes daļu). Mugurkaula skriemeļu nav.
Sistemātika
labot šo sadaļuRagzobzivjveidīgo kārta dalās divās apakškārtās: divplaušzivjveidīgajās (Lepidosirenoidei) un vienplaušzivjveidīgajās (Ceratodontoidei). Kārtas pārstāvji ir zināmi no apakšēja triasa līdz mūsdienām. No izmirušajām divējādi elpojošajām zivīm var minēt tādas ģintis, kā Ceratodus (triass — krīts), Epiceratodus (triass), Paraceratodus (triass), Microceratodus (triass), kas pieder vienplaušzivjveidīgajām. No divplaušzivjveidīgajām mūsdienās dzīvojošie protopteri (Protopterus) ir zināmi no oligocēna.[2]
- Kārta: Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
- Apakškārta: Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei)
- Lepidosirenu dzimta (Lepidosirenidae)
- ģints: Lepidosireni (Lepidosiren)
- suga: Dienvidamerikas lepidosirens (Lepidosiren paradoxa)
- ģints: Lepidosireni (Lepidosiren)
- Protopteru dzimta (Protopteridae)
- ģints: Protopteri (Protopterus)
- suga: Āfrikas protopters (Protopterus annectans)
- suga: Marmora protopters (Protopterus aethiopicus)
- suga: Mazais protopters (Protopterus amphibius)
- suga: Tumšais protopters (Protopterus dolloi)
- ģints: Protopteri (Protopterus)
- Lepidosirenu dzimta (Lepidosirenidae)
- Apakškārta: Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei)
- Apakškārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)
- Ragzobju dzimta (Neoceratodontidae) Miles, 1977
- Ģints: Ragzobes (Neoceratodus) Castelnau, 1876
- Suga: Austrālijas ragzobe (Neoceratodus forsteri) Krefft, 1870
- Suga: † Neoceratodus africanus Haug 1905
- Suga: † Neoceratodus tuberculatus Tabaste 1870
- Suga: † Neoceratodus denticulatus
- Suga: † Neoceratodus eyrensis
- Ģints: † Mioceratodus Kemp, 1992
- Suga: † Mioceratodus anemosyrus Kemp, 1992
- Suga: † Mioceratodus gregoryi White, 1925
- Ģints: Ragzobes (Neoceratodus) Castelnau, 1876
- Dzimta: Ceratodontidae
- Ģints: † Ceratodus Agassiz, 1838
- Suga: † Ceratodus latissimus Agassiz, 1838
- Suga: † Ceratodus nargun
- Suga: † Ceratodus humei Priem, 1914
- Suga: † Ceratodus sturii Teller, 1891
- Ģints: † Metaceratodus Chapman, 1914
- Suga: † Metaceratodus wollastoni Chapman, 1914
- Suga: † Metaceratodus ellioti Kemp, 1997
- Suga: † Metaceratodus palmeri Krefft, 1874
- Suga: † Metaceratodus bonei Kemp, 1997
- Ģints: † Microceratodus Teixeira, 1954
- Suga: † Microceratodus angolensis Teixeira, 1949
- Ģints: † Paraceratodus Lehman, 1959
- Suga: † Paraceratodus germaini Lehman, 1959
- Ģints: † Epiceratodus Teller, 1891
- Ģints: † Ceratodus Agassiz, 1838
- Ragzobju dzimta (Neoceratodontidae) Miles, 1977
- Apakškārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)
(†) — izmirušu zivju grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 19. februārī.
- ↑ Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 315.-316 lpp.