Ragzobzivjveidīgās

Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.

Ragzobzivjveidīgās Ceratodontiformes
Marmora protopters (Protopterus aethiopicus) akvārijā
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Klase	Ripidistveidīgās (Dipnotetrapodomorpha)
Apakšklase	Plaušzivis (Dipnomorpha)
Virskārta	Divējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
Kārta	Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
Sinonīmi
Ceratodontida
Iedalījums
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)

Morfoloģija

Endokrānijs nepārkaulojas. Ādas kauli un zvīņas bez dentīna. Jūtīgie kanāli ir vagu veidā uz kaulu virsmas vai ādā. Bedrīšu līniju nav. Galvas vairoga kauli ir mazskaitlīgi, parasti liela izmēra un plāni. Galvas sānu kauli ir stipri reducēti. Virs etmoīda parasti ir nepāra kauls. Nav maxillare, praemaxillare, dentale un malējo zobu. Nav arī gulāro plātņu. Operculum un suboperculum ir reducēti. Žaunu loki ir no skrimšļa. Visiem grupas pārstāvjiem ir zobu plātnītes. Visas nepārās spuras balsta viena līdz trim radiāliju rindām. Astes spura ir dificerkāla, parasti saaugot ar muguras un anālo spuru. Krūšu spuras ir izvietotas augstu sānos. Neurālie loki un ostiju izaugumi pārkaulojas atsevišķi (izņemot reizēm astes daļu). Mugurkaula skriemeļu nav.

Sistemātika

Ragzobzivjveidīgo kārta dalās divās apakškārtās: divplaušzivjveidīgajās (Lepidosirenoidei) un vienplaušzivjveidīgajās (Ceratodontoidei). Kārtas pārstāvji ir zināmi no apakšēja triasa līdz mūsdienām. No izmirušajām divējādi elpojošajām zivīm var minēt tādas ģintis, kā Ceratodus (triass — krīts), Epiceratodus (triass), Paraceratodus (triass), Microceratodus (triass), kas pieder vienplaušzivjveidīgajām. No divplaušzivjveidīgajām mūsdienās dzīvojošie protopteri (Protopterus) ir zināmi no oligocēna.

• Kārta: Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)

  Apakškārta: Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei)

  Lepidosirenu dzimta (Lepidosirenidae)

  ģints: Lepidosireni (Lepidosiren)

  suga: Dienvidamerikas lepidosirens (Lepidosiren paradoxa)

  Protopteru dzimta (Protopteridae)

  ģints: Protopteri (Protopterus)

  suga: Āfrikas protopters (Protopterus annectans)

  suga: Marmora protopters (Protopterus aethiopicus)

  suga: Mazais protopters (Protopterus amphibius)

  suga: Tumšais protopters (Protopterus dolloi)

Apakškārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)

Ragzobju dzimta (Neoceratodontidae) Miles, 1977

Ģints: Ragzobes (Neoceratodus) Castelnau, 1876

Suga: Austrālijas ragzobe (Neoceratodus forsteri) Krefft, 1870

Suga: † Neoceratodus africanus Haug 1905

Suga: † Neoceratodus tuberculatus Tabaste 1870

Suga: † Neoceratodus denticulatus

Suga: † Neoceratodus eyrensis

Ģints: † Mioceratodus Kemp, 1992

Suga: † Mioceratodus anemosyrus Kemp, 1992

Suga: † Mioceratodus gregoryi White, 1925

Dzimta: Ceratodontidae

Ģints: † Ceratodus Agassiz, 1838

Suga: † Ceratodus latissimus Agassiz, 1838

Suga: † Ceratodus nargun

Suga: † Ceratodus humei Priem, 1914

Suga: † Ceratodus sturii Teller, 1891

Ģints: † Metaceratodus Chapman, 1914

Suga: † Metaceratodus wollastoni Chapman, 1914

Suga: † Metaceratodus ellioti Kemp, 1997

Suga: † Metaceratodus palmeri Krefft, 1874

Suga: † Metaceratodus bonei Kemp, 1997

Ģints: † Microceratodus Teixeira, 1954

Suga: † Microceratodus angolensis Teixeira, 1949

Ģints: † Paraceratodus Lehman, 1959

Suga: † Paraceratodus germaini Lehman, 1959

Ģints: † Epiceratodus Teller, 1891

(†) — izmirušu zivju grupa.