Atvērt galveno izvēlni
Haizivs (Carcharhinus amblyrhynchos) astes spura.

Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī. Astes spuras ir zivīm, bezžokļaiņiem, dažiem jūras zīdītājiem (vaļveidīgajiem, sirēnām), kā arī dažiem izmirušajiem jūras rāpuļiem (ihtiozauriem). No bezmugurkaulniekiem astes spura ir augstākajiem vēžiem.

Zivju astes spuraLabot

Zivju astes spuras atkarībā no to morfoloģijas tiek iedalītas vairākās grupās:

 
Astes spuru veidi:
A — Heterocerkāla
B — Protocerkāla
C — Homocerkāla
D — Dificerkāla
  1. Protocerkālā (primāri simetriskā) — astes spura, kas vēl nav sadalīta divās daivās. Šāds astes spuras tips ir zivju kāpuriem.
  2. Heterocerkālā — astes spura ar būtiski atšķirīgu daivu garumu, turklāt augšējā daiva ir garāka, un tajā ieiet mugurkaula astes daļa. Šāds tips ir raksturīgs skrimšļzivīm un storveidīgajām, kā arī lielai izmirušo bruņuzivju, akantodu un daivspurzivju daļai. Šādas astes spuras var būt arī izmirušiem bezžokļaiņiem.
  3. Hipocerkālā (apgriezti heterocerkālā) — astes spura ar atšķirīgu daivu garumu, kur apakšējā daiva ir garāka par augšējo, un tajā ieiet mugurkaula astes daļa. Šāds astes spuras tips ir tikai izmirušām formām: ihtiozauriem un mozazauriem, ka arī daudziem ostrakodermiem.
  4. Homocerkālā — astes spura ar vienāda izmēra daivām, kur mugurkaula gala skriemeļi saplūst urostilā, kurš ieiet augšējās daivas pamatnē, bet apakšējās daivas pamatni balsta pagarināti, samērā plati mugurkaula apakšējie loki — hipuralijas. Šāds astes spuras tips ir raksturīgs lielākajai starspuru zivju daļai
  5. Dificerkālā (sekundāri simetriskā) — astes spura, kas ir saaugusi ar muguras un anālo spuru, kur mugurkaula gals ir iztaisnojies un astes spuras augšējās un apakšējās daivas izmēri izlīdzinājušies[1]. Pēc formas dificerkālā astes spura sāk atgādināt protocerkālo astes spuru, tāpēc to sauc par sekundāri simetrisku. Šāds astes spuru tips ir raksturīgs daļai daivspurzivju (arī mūsdienās dzīvojošo), kā arī dažām bruņuzivīm.

Kaulzivju astes spuras skeletsLabot

Astes spuras mehānisko balsta struktūru veido skelets. Pie astes spuras skeleta stiprinās astes spuru kustinošie muskuļi, un spuru stari (lepidotrihijas). Astes spuras skelets sastāv no vairākiem elementiem:

  • Urostils jeb urostila komplekss ir no vairākiem urāliem skriemeļiem veidots komplekss, kas attīstības gaitā ir saaudzis vienā kaulā.
  • Hipuralijas ir apakšējie kaulu elementi, kas stiprinās urostila apakšējā (ventrālajā) daļā un balsta spuras galvenos kaula starus.
  • Epuralijas ir augšējie kaulu elementi, kas atrodas urostila dorsālajā daļā.
  • Daudzām zivīm ir sastopami augšējais un apakšējais astes skrimslis, kuras balsta astes spuras malējos starus.

Citu mugurkaulnieku astes spurasLabot

 
Kuprvaļa (Megaptera novaeangliae) astes spura.

Nepāra spuras astes daļā bez skeleta ir abinieku kāpuriem, kā arī pieaugušajiem astainajiem abiniekiem (piemēram, tritoniem). Rāpuļiem astes spuras ir zināmi tikai izmirušām formām (piem. ihtiozauriem). Tiem astes spuras skelets ir izvietots apakšējā daivā. Vēl astes spura ir raksturīga arī daudziem jūras zīdītājiem, tādiem kā vaļiem, delfīniem un sirēnām. Zīdītāju astes spuras ir simetriskas, taču atšķirībā no citiem tās atrodas horizontāli, nevis vertikāli. Tas ir tāpēc, ka to senči, atgriežoties ūdens vidē, saglabāja zīdītājiem raksturīgo spēju pārvietoties, lokot savu ķermeni vertikālā plaknē.

Vēžveidīgo astes spurasLabot

 
Langustina (Nephrops norvegicus) astes spura.

Arī vēži ir pielāgojušies pārvietoties ūdenī ar horizontālas astes spuras palīdzību, turklāt, izmantojot šo spuru tie peld atmuguriski. Vēžu astes spuru veido vairogveidīgs anālais segments jeb telsons (telson), t.i. vēdera septītais segments, un vēdera sestā segmenta kāju pāris, kas ir pārvērties par astes spuras platajām sānu daļām — pleznām jeb uropodiem. Pleznās pārveidojušās sestā segmenta kājas ir saglabājušas savu sākotnēji divzaraino uzbūvi[2].

Astes spuras mitoloģijāLabot

 
Nāras attēls Vesterdaihštrihes ģerbonī.

Jau no seniem laikiem ir zināmas mitoloģiskas būtnes, kas tiek attēlotas ar astes spurām. Parasti tās ir himērveidīgas būtnes, kuru apakšējo daļu veido zivs astes daļa. No tām mūsdienās pazīstamākās ir nāras, kas savā būtībā ir sievietes ar zivs asti. Bet senos laikos to skaits bija lielāks. No tādām būtnēm var minēt sengrieķu mitoloģiskos hipokampus, zirgus ar zivs asti. Bet šādas himēriskas būtnes ir sastopamas arī Mezopotāmijas kultūrā (Derketo).

AtsaucesLabot

  1. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 192. lpp.
  2. Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 323.lpp.