Dentīns
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Dentīns" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Dentīns atrodas starp pulpu un emalju. Dentīns satur neorganiskās vielas 69—70%, organiskās vielas 22% un ūdeni 10%. Izšķir kronīša dentīnu, kas sāk attīstīties vēlīnā stadijā, un saknes dentīnu, kas attīstās vēlāk, vairojoties Hertviga maksts epitēlijam.
Dentīns turpina formēties vēl pēc zoba izšķilšanās — piena zobiem 18 mēnešus pēc izšķilšanās, patstāvīgiem zobiem 2—3 gadus. Galveno masu aizņem primārais jeb apmetņa dentīns. Tas sintezējas pirmais, tāpēc ir mazāk mineralizēts. Dentīnā ir kanāliņi 1,5—2,5 nanometri diametrā. To diametrs un skaits samazinās, tuvojoties emaljai.
Sekundārais dentīns attīstās pēc saknes noformēšanās un arī iekaisuma rezultātā. Visvairāk tas attīstās uz pulpas, kameras griestos.
Trešējais jeb reparatīvais dentīns veidojas kā atbildes reakcija zobu puvei. Šajā dentīnā ir maz kanāliņu.
 | Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |