Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.[1] Šīs apakškārtas pārstāvjus raksturo pāra plaušas un grīstveida pāra spuras. Turklāt šo zivju kāpuriem aiz žaunu vāka katrā pusē ir četras ārējās plūksnainās žaunas.

Divplaušzivjveidīgās
Lepidosirenoidei
Marmora protopters Protopterus aethiopicus akvarijā.
Marmora protopters Protopterus aethiopicus akvarijā.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseDaivspurzivis (Sarcopterygii)
KlaseRipidistveidīgās (Dipnotetrapodomorpha)
ApakšklasePlaušzivis (Dipnomorpha)
VirskārtaDivējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
KārtaRagzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
ApakškārtaDivplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei)
Iedalījums
Divplaušzivjveidīgās Vikikrātuvē

Morfoloģija labot šo sadaļu

Ķermenis ir garš, stipri izstiepts. Zvīņas ir sīkas, cikloīdas un atrodas dziļi ādā. Segkaulu ir maz. Smadzeņu kapsula sastāv no skrimšļa ar nelieliem pārkaulojumiem. Sekundāro žokļu nav. Zobu plātnītes ir ar asu griezējvirsmu. Žaunu vāku kauli ievērojami reducējušies. Pāra spuras ir garas, taustekļveidīgas; to skeletu veido tikai posmota centrālā ass.

Plaušas ir pāra un tās ir vāji šūnainas. Žaunas ir nepilnīgas. Arteriālā konusa vārstules ir līdzīgas kā abiniekiem. Olnīcas ir noslēgtas un olvadi ir izteikti atdalīti. Attīstība notiek ar metamorfozi. Pirms kloākas ir viens paritoneālais atvērums.

Ekoloģija labot šo sadaļu

Divplaušveidīgas zivis dzīvo saldūdeņos, kuri vasarās izžūst. Šajā gadalaikā zivis ierokas dūņās, kas ap to ķermeni izveido īpatnēju kokonu, un iemieg. Zivju vājā elpošana notiek vienīgi ar plaušām, kurās gaiss nokļūst pa īpašu kokona atveri iepretim mutei. Iesākoties lietainam laikam, kokons izšķīst un no tā izpeld atmodusies zivs. Divplaušu zivis izplatītas dažādās pasaules daļās: protopteri dzīvo ekvatoriālās Āfrikas saldūdeņos, lepidosireniDienvidamerikas Amazones baseinā.

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 17. februārī.